Muguras sāpes ir viena biežākajām veselības problēmām. Ja sāpes nemazinās – pie ārsta! 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Muguras sāpes ir viena biežākajām veselības problēmām, ar ko dzīves laikā saskaras apmēram 60–80% cilvēku. Pirms dažiem gadiem veiktā aptauja par iedzīvotāju sāpju mazināšanas paradumiem liecina, ka gandrīz divas trešdaļas to mazināšanai lieto pretsāpju medikamentus, turklāt bez konsultēšanās ar ģimenes ārstu, farmaceitu vai citu speciālistu.
Mērena fiziskā slodze
Atkarībā no ilguma muguras sāpes var būt akūtas – līdz četrām piecām nedēļām, subakūtas (līdz 12 nedēļām) un hroniskas (ilgāk par 12 nedēļām), skart dažādas ķermeņa zonas, piemēram, sprandu, jostas vai muguras lejasdaļu, arī to iemesli var būt visdažādākie – gan traumas un pārslodze, gan mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids, gan slimības.
“Visbiežāk pacienti cieš no nespecifiskām muguras sāpēm, tas nozīmē, ka tās ir saistītas ar muskuļu savilkumu, disbalansu, parasti jostas daļā vai spranda rajonā. Šīm sāpēm nav raksturīga izstarošana ne pa kājām, ne rokām. Ja nav citu nopietnu hronisku saslimšanu, ar tām bieži vien var tikt galā ar fizioterapijas, ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, neizmantojot medikamentozo ārstēšanu.
Svarīgi atcerēties, ka fiziskās aktivitātes nedrīkst pilnībā pārtraukt, jo tas nevis uzlabo, bet gan pasliktina pacienta stāvokli. Ieteicama mērena fiziska slodze, izvairoties no galējībām – pilnīga miera stāvokļa un pārslodzes,” stāsta Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks.
Mēdz būt arī specifiskās muguras sāpes, kuru iemesls saistīts ar mugurkaula struktūrām, piemēram, starpskriemeļu locītavu iekaisumu, disku izvirzījumu vai trūci, kas kairina nervu saknītes. Šādos gadījumos sāpes ir šaujošas, dedzinošas, izstaro uz rokām un kājām. Neirologs norāda, ka pacientiem ar specifiskām muguras sāpēm nepieciešama kombinēta ārstēšana – gan fizioterapija, gan zāļu lietošana (lokālas sildošas pretsāpju ziedes, medikamenti, kuri mazina neiropātiskas sāpes), kuru iesaka ģimenes ārsts vai neirologs.
Ja sāpes nemazinās – pie ārsta!
Sākoties muguras sāpēm, cilvēki pirmajās dienās parasti nevēršas pie ārsta, bet ķeras pie pretsāpju tabletēm, plāksteriem un ziedēm. “Pats galvenais ir saprast, vai, lietojot paša izvēlētos medikamentus, sāpes būtiski mazinās. Ja pašārstēšanās gaitā sāpes pieaug, parādās nakts sāpes un cilvēks zaudē darbspējas, tas nozīmē, ka jādodas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai speciālista,” uzsver neirologs. Tā pat jārīkojas arī tad, ja spēcīgas sāpes mugurā pirmo reizi parādās pēc 50 gadu vecuma.
Ja muguras sāpes ir akūtas, piemēram, pēc smagumu celšanas vai neveiksmīga kritiena, pacienti visbiežāk lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Jānis Mednieks norāda, ka, ņemot vērā nevēlamās blaknes, tos nedrīkst lietot ilgāk par 7–10 dienām. Ja pēc nedēļas nav panākti būtiski uzlabojumi, tas nozīmē, ka nepieciešami citas grupas medikamenti vai kāda papildu terapija.
“Pacienti bieži vien izvēlas lietot pretsāpju medikamentus un veikt muguras masāžu, jo tas ir vieglākais ceļš, kas neprasa līdzdalību un piepūli. Masāža izmaina muskuļu tonusu, taču tas notiek pasīvi. Nostiprinot muskuļu korseti ar fizioterapijas starpniecību, iegūtais efekts ir izteikts, ilgstošs, un daudz noturīgāks,” ārsts atzīst, atgādinot, ka kustībām ir labvēlīga ietekme arī uz sāpju uztveri, kas notiek galvas smadzenēs.
Pret to, ka muguras sāpju gadījumā varētu palīdzēt ortozes iegāde un valkāšana, neirologs izturas visai skeptiski. “Esmu pret to, lai muguras ortozi izmantotu pastāvīgi, tā aizvietojot muskuļus, kuri nodrošina pareizu stāju. Iesaku to uzvilkt tikai tad, ja plānota pastiprināta fiziska slodze, piemēram, smagumu celšana, Muguras ortozi vajadzētu lietot īslaicīgi – ne ilgāk par piecām stundām dienā,” viņš saka.
Jāsargā kuņģa gļotāda
Ja cilvēks, kuram sākusi sāpēt mugura, ierastos “Mēness aptiekā” un farmaceitei Gunitai Petrovicai lūgtu kaut ko pret sāpēm, viņa ieteiktu paracetamolu. Kādēļ tā? “Saskaņā ar jaunākajām vadlīnijām tā ir pirmā izvēle pret sāpēm. Paracetamols pieder pie tās pretsāpju medikamentu grupas, kas nebojā kuņģa gļotādu,” viņa uzsver, piebilstot, ka tam nepiemīt pretiekaisuma iedarbība. Tā kā paracetamols var būt arī preparātu sastāvā, kurus lieto pret saaukstēšanos, jāuzmanās, lai tas netiktu pārdozēts.
Ja mugura pārpūlēta lauku darbos, var lietot kādu no ārīgi lietojamiem lokālajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Farmaceite norāda, ka, uzziežot uz ādas gēlu vai ziedi, kuru aktīvā viela ir nātrija diklofenaks, kas pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupai, muguru nevajadzētu pakļaut saules stariem, jo zāles izraisa pastiprinātu ādas jutību un viegli var gūt apdegumus.
Aptiekās pieejami arī pretsāpju plāksteri, kas satur kā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tā ārstniecības augus, piemēram, arnikas un baltā vītola ekstraktu. Paralēli var lietot magnija preparātus, kas palīdz atslābināt saspringtus muskuļus un mazināt sāpes,
“Ja pēc ilga darba pie datora sākusi sāpēt muguras kakla un plecu daļa, var lietot ziedes ar sildošu efektu, kas uzlabo asinsriti. Pēc traumas, piemēram, kritiena, ieteicami lokālie līdzekļi ar atvēsinošu iedarbību, kas mazina audu tūskainību, novērš iekaisumu rašanos un zemādas asinsizplūdumu risku,” stāsta farmaceite.
Bieži vien muguras sāpju mazināšanai cilvēki izvēlas nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kuriem ir nopietna blakne – ilgstoši lietojot, tie bojā kuņģa gļotādu. Tas attiecas arī uz ārīgi lietojamiem medikamentiem, kuri uzsūcas caur ādu un nonāk asinsritē. Tādos gadījumos paralēli jālieto medikamenti, kas to aizsargā.
“Ne vienmēr lielāks pretsāpju tablešu skaits nodrošina lielāku efektu. Katram medikamentam ir maksimālā terapeitiskā koncentrācija, deva, lietošanas ilgums. To palielinot, pieaug tikai pārdozēšanas un nevēlamu blakņu risks,” brīdina Gunita Petrovica. Viņa ir pārliecināta, ka ar pašārstēšanos drīkst nodarboties tikai īsu brīdi, bet, ja sāpes kļūst stiprākas, jāsazinās ar ārstu.
