Medicīniskajās pārbaudēs šoferiem pārbaudīs, vai nav pārlieka miegainība 5
Ministru kabinets 5. janvārī atbalstīja grozījumus noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju.
Atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvai par vadītāju apliecībām Latvijā tiks ieviestas prasības, kas precizē transportlīdzekļu vadītāju veselības stāvokļa pārbaužu nosacījumus attiecībā uz neiroloģiskām slimībām, kas ietekmē centrālo vai perifēro nervu sistēmu, izraisot sensorisku vai motorisku nepietiekamību un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju. Tāds ir, piemēram, parkinsonisms, demence, miopātija. Ieviestas arī pilnīgi jaunas prasības saistībā ar obstruktīvās miega apnojas sindromu.
Obstruktīvās miega apnojas sindroms ir nopietna medicīniska problēma, kas skar aptuveni 4% cilvēku un kam raksturīga elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Tipiskākie slimības simptomi ir skaļa krākšana ar klusuma pauzēm starp krācieniem, nemierīgs miegs, elpas trūkums, smakšana naktī, pārmērīga miegainība dienā. Ja slimība netiek pienācīgi ārstēta, ir paaugstināta iespēja piedzīvot miokarda infarktu, insultu, kā arī ciest satiksmes negadījumā, kura iemesls ir autovadītāja miegainība. Izpētīts, ka, slimojot ar miega apnoju smagā formā, risks iekļūt satiksmes negadījumā ir septiņreiz lielāks, tādēļ daļā Eiropas Savienības valstu šādiem cilvēkiem tiek anulēta autovadītāja apliecība.
Grozījumi paredz, ka tie, par kuriem ārstam vai ārstu komisijai ir aizdomas par mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, slimības pakāpes precizēšanai tiek nosūtīti pie sertificēta ārsta, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanā. Līdz atzinuma saņemšanai šīm personām var ieteikt atturēties no transportlīdzekļa vadīšanas. Ja ir mērens vai smags obstruktīvās miega apnojas sindroms, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja pietiekami kontrolē savu slimību un ievēro piemērotu ārstēšanu un ja miegainība mazinās, ko apstiprina ārsts.
Polisomnogrāfija ir izmeklējums, ko veic, pacientam atrodoties miegā vismaz sešas stundas. Tad tiek reģistrēta pacienta elpošana caur degunu, krākšana, krūškurvja un vēdera elpošanas muskuļu kustības, pulss, kardiogramma, skābekļa koncentrācija asinīs, ekstremitāšu kustības un pozīcija gultā, kā arī elektroencefalogramma (EEG), elektrokulogramma (EOG) un elektromiogramma (EMG) vairākām muskuļu grupām.
Transportlīdzekļu vadītājiem, kam atzinumā minēta mērena vai smaga obstruktīvās miega apnojas sindroma pakāpe un kas ārstējas, kārtējā veselības pārbaude jāveic ne retāk kā reizi trijos gados, lai novērtētu ārstēšanās rezultātus, veselības stāvokļa izmaiņas un nepieciešamību turpināt ārstēšanos.
