“Pret mani tika piemēroti divi disciplinārsodi – par vēstules parakstīšanu un runāšanu ar “Latvijas avīzi”!”. Krapāne par Valsts kontroles pamešanu 27
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts kontroles (VK) sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Krapāne šonedēļ pati izbeidza darba attiecības, jo neesot piepildījusies viņas cerība, ka valsts kontrolieris Rolands Irklis tomēr atradīs juridiski korektāko veidu, kā tās izbeigt.
Pēc tam kad L. Krapāne kopā ar vēl citām 150 personām maija beigās bija parakstījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā bija uzdoti vairāki ar vakcināciju pret Covid-19 saistīti jautājumi, valsts kontrolieris mutiski viņai piedāvāja izbeigt darba attiecības uz abu pušu vienošanās pamata. (“Latvijas Avīze” par to rakstīja 11. jūnija numurā rakstā “Paraksts, kas maksā amatu”.) Bet nodaļas vadītājai šāda vienošanās forma bija nepieņemama.
Atgādināšu, ka vēstulē “Par nepieciešamību pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību” bija paustas pārdomas par testu precizitāti, kritizēta tendence padarīt vakcināciju par obligātu, kā arī uzdoti vairāki jautājumi un lūgumi.
Toreiz valsts kontrolieris skaidroja, ka šāda krasa viedokļa paušana varot radīt šaubas par VK objektivitāti. Turklāt medijos esot pausts, ka parakstītā vēstule saturot arī maldinošu, nepatiesu informāciju (“Re:Baltica/Re:Check” publikācija “Jālabo inficēšanās statistika? Vēstules autori maldina par testiem un vakcīnām”).
Esot svarīgi, lai VK amatpersonas arī privātajā komunikācijā, kas izskan publiski, tomēr censtos pieturēties pie objektīvas, patiesas informācijas un neiesaistītos kampaņās, kas varētu maldināt sabiedrību.
Savukārt Krapāne uzskatīja, ka tas, ka viņas viedoklis ar darbu nesaistītiem jautājumiem atšķiras no darba devēja viedokļa, nevar būt par pamatu viņas sodīšanai, darba tiesisko attiecību izbeigšanai vai diskriminācijai. Viņa atgādināja, ka Satversmes 100. pants ikvienam garantē un aizsargā tiesības uz vārda brīvību, ieskaitot arī tiesības uz sava viedokļa paušanu.
“Savā darba līguma uzteikuma paskaidrojumu daļā uzsvēru, ka laika posmā pēc 31. maija, kad parakstīju vēstuli, esmu saskārusies ar vairākkārtēju necieņas izrādīšanu un diskrimināciju no valsts kontroliera puses tieši tāpēc, ka esmu paudusi šo atšķirīgo viedokli.
Pret mani tika piemēroti divi disciplinārsodi – saņēmu divus rājienus un tika nepamatoti pazemināts mans profesionālais darba pienākumu vērtējums. Pirmais rājiens bija par to, ka es parakstīju vēstuli, bet otrais par to, ka es atļāvos “Latvijas Avīzes” žurnālistei Mārai Libekai sniegt atbildi, kā es vērtēju šo situāciju.
Atgādināšu, ka toreiz izteicu cerību, ka strīds tiks atrisināts abām pusēm pieņemamā tiesiskā veidā. Diemžēl tas nav noticis. Līdz ar to pirms uzteikuma es iesniedzu divus lūgumus par abu man uzlikto rājienu atcelšanu,” pastāstīja L. Krapāne.
Zems novērtējums
Bijusī komunikācijas nodaļas vadītāja uzsvēra, ka pēdējais piliens bijis viņas ikgadējā darba novērtējums. VK darbinieki tiekot vērtēti katru gadu piecu ballu sistēmā, vērtēšanas periods ir līdz 30. aprīlim.
“Kopš Irklis strādā par valsts kontrolieri, mums nebija itin nevienas domstarpības, no viņa puses nebija itin neviena aizrādījuma vai norādījuma, ka kaut kas netiek veikts tā, kā vajadzētu. Gluži pretēji – viņš vairākkārt sapulcēs ir teicis paldies. Mūsu darba saskaņa līdz 30. aprīlim bija tuvu ideālai. Bet es tiku novērtēta jūlijā, proti, pēc vēstules parakstīšanas. Iepriekšējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa par manu veikumu katru gadu lika četras balles, bet Rolands Irklis – tikai divas balles.”
Irklis pastāstīja, ka Krapānei rājiens par vēstules parakstīšanu esot izteikts pēc VK ētikas komisijas ierosinājuma, savukārt otrs rājiens izteikts pēc disciplinārās komisijas atzinuma par komunikāciju ar medijiem (Irklis nevēlējās nosaukt konkrētu mediju, bet zināms, ka publikācija ar Krapānes viedokli bija tikai “Latvijas Avīzē”), kuras dēļ esot izplatīta nepatiesa informācija. “Līga Krapāne bija stāstījusi, it kā es esmu uzteicis darbu. Ir ļoti būtiska atšķirība starp mutisku uzteikumu un piedāvājumu vienoties par darba attiecību izbeigšanu,” teica Irklis.
Apsver vērsties tiesā
Krapāne nosūtījusi iesniegumu tiesībsargam un Valsts darba inspekcijai. Viņa gaidīšot atbildes no valsts kontroliera uz lūgumiem atcelt rājienus un atkarībā no šīm atbildēm ar savu advokāti lemšot par tālāko rīcību. “Ir ļoti liela iespējamība, ka vērsīsimies tiesā. Mans mērķis ir aizstāvēt savas tiesības, kuras ir rupji pārkāptas, bet otrs mērķis ir ne mazāk svarīgs un pat vēl svarīgāks – nepieļaut, ka līdzīgas situācijas veidojas arī citās ar valsts institūcijām saistītās iestādēs. Ja šis gadījums tiktu akceptēts, tad tendence ir ļoti bīstama,” uzskata Krapāne.
