Uldis Šmits: Aicina likvidēt ofšorus, bet cīņa būs smaga 4
“Kleptokrātijas ekskursija” (“Kleptocracy Tour”) – britu pretkorupcijas sabiedriskie aktīvisti tā nodēvējuši savdabīgas ekskursijas maršrutu pa Londonas šikajiem kvartāliem, kuros bagāti ļaudis mēdz ieguldīt apšaubāmas izcelsmes naudu nekustamajos īpašumos. Aplēsts, ka Apvienotās Karalistes galvaspilsētā 36 tūkstoši prestižu mitekļu pieder ārzonu firmām, bet Anglijā un Velsā kopumā tās iegādājušās īpašumus par 154 miljardiem eiro. Kā var noprast, minētais pasākums tika pielāgots pēc britu premjera Deivida Kemerona ierosmes 12. maijā rīkotajai korupcijas apkarošanai veltītajai starptautiskajai sanāksmei. Tai bija adresēta arī vairāk nekā trīssimt ekonomistu parakstītā atklātā vēstule ar aicinājumu politiskajiem līderiem lemt par ārzonu likvidāciju, jo to pastāvēšanai, raugoties no sabiedrības interešu viedokļa, “nav nekāda ekonomiska pamata”. Ofšoru eksistencē toties ieinteresēti ietekmīgi cilvēki, “kas nosaka lietu kārtību”. Tātad cīņa būs smaga.
Pats konferences sasaukšanas fakts drīz pēc atklātībā celtajiem “Panamas dokumentiem”, kuru dēļ nācās taisnoties arī saieta namatēvam Kemeronam, it kā liecina par pārmaiņām Rietumu politiķu attieksmē. Nav šaubu, ka Eiropā pārmaiņu gaitu lielā mērā noteiks Apvienotās Karalistes nostāja. Gan attiecībā uz teju necaurskatāmajām finanšu operācijām t.s. kroņa īpašumos Džērsijā un Gērnsijā, kā arī Menas Salā (tās formāli neskaitās Apvienotās Karalistes sastāvā, bet tikai pārraudzībā), gan attiecībā uz ārzonām autonomajās aizjūras teritorijās – “Panamas dokumentos” pārsvarā figurēja Britu Virdžīnas. Londona allaž aizbildinājusies ar grūtībām juridiski iespaidot šo britu impērijas mantojumu… Valdība tomēr apņēmusies spert pirmos soļus – ieviest skaidrību Londonas nekustamo īpašumu tirgū un sastādīt un darīt pieejamu valstī reģistrēto firmu patiesā labuma guvēju sarakstu. Ja arī risinājums var būt vienīgi globāla mēroga, tomēr svarīgi, lai Londona zaudētu savu sevišķo pievilcību naudas atmazgātāju acīs. Jo tur apgrozītajai vai tērētajai naudai, pretēji slavenajam teicienam, pārāk bieži ir piesmaka. Reizēm pat politiska.
Maija sākumā britu parlamenta komiteja uzklausīja informāciju par to, kā savulaik Viljama Braudera vadītajam investīciju fondam Krievijā izkrāptā nauda pa līkloču ceļiem ar ofšoru un angļu banku starpniecību nonāca attiecīgu Krievijas pilsoņu kabatās un tika tērēta Anglijā un citur. Jāatgādina, krāpniecības shēmu atmaskojušais jurists Sergejs Magņitskis 2009. gadā nomira Maskavas cietumā, jo viņam liedza medicīnisko palīdzību, un šī skandāla atbalsis joprojām nav rimušas. “Panamas dokumentus” pētījušie secina, ka daļa naudas no Krievijas izpumpēta caur Putina draugam Rolduginam piederošajām ārzonas firmām. Protams, Apvienotās Karalistes finanšu sektoram arī atlec savs labumiņš, un, kā apgalvo Brauders, Londonā netrūkst ne augsti stāvošu tāda veida biznesa aizgādņu, ne Kremļa lobiju. Pēdējos gados naudas izpumpēšana īpaši augusi tieši no Krievijas, kur oficiālā līmenī tiek sludināta ekonomikas “deofšorizācija”, un Ķīnas. Turklāt Panamas dokumenti jeb juridisko pakalpojumu kantora “Mossack Fonseca” noplūdinātā sarakste ir tikai piliens slēptajā naudas plūsmā, kura apskalo arī Baltijas valstis. Atklājās, ka Roldugina ofšori naudas izsūknēšanas tranzītam izmantoja kontus Lietuvas bankās, bet, domājams, vēl daudz kas ir palicis neizgaismots. Slēpti darījumi, iespējams, noder ne vien Putina uzticības personu finansiālai iepriecināšanai vai stratēģisku aktīvu iegādei, bet arī Kremļa politikai labvēlīgas augsnes uzirdināšanai. Un tik izdevīgās “lietu kārtības” uzturētāju atalgošanai. Piemēram, Latvijā.
