Pret kūdras izstrādi unikālajā Rustūžu purvā iebilst gan iedzīvotāji, gan dabas aizstāvji 0
“Rustūžu purvs ir viens no vērtīgākajiem Latvijas purviem. Mēs kā dabas aizsardzības organizācija darīsim visu, lai šajā purvā kūdras ieguvi nepieļautu. Rustūžu purvs ir īsts, dzīvs purvs, tajā nav veikta kūdras izstrāde,” uzsver Latvijas Dabas fonda padomes locekle, botāniķe Lelde Eņģele. Parakstu vākšana pret kūdras purva norakšanu sākta arī portālā “manabalss.lv”, kur jau savākti vairāk nekā 500 parakstu.
Viens no vērtīgākajiem Latvijas purviem
Limbažu novadā, Viļķenes pagastā Rustūžu purvā, kas ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas meži” īpašums, 480 ha platībā plānota kūdras ieguve. Gadā tiek plānots iegūt līdz 650 tūkstošiem m3 kūdras. Purvs iznomāts uzņēmumam SIA “Sfagnum”, kas, spriežot pēc “firmas.lv” datiem, reālu darbību neveic. 2016./17. gadā uzņēmums apgrozījis 0 eiro (par 2018. gadu pagaidām nav datu). SIA “Sfagnum” pagaidām nomā no SIA “Rīgas meži” purvu 150 ha platībā.
26. martā sākusies ziņojuma par kūdras ieguves ietekmi uz vidi sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz 12. aprīlim. Viļķenes iedzīvotāji, kurus atbalsta vides nevalstiskās organizācijas, aicina novērst vēsturisko kļūdu un purvu reģistrēt kā “Natura 2000” teritoriju un dabas liegumu, kā arī neļaut tajā kūdras izstrādi.
“Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lieluma un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un “Natura 2000” tīklā kā dabas liegumi. Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos – dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei –, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu, kas pēc visām pazīmēm atbilstīgs ES nozīmes biotopam, kā arī aktīvi augstie purvi, tādu atzinumu sniedzis Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Edmunds Račinskis.
Pret kūdras izstrādi unikālajā Rustūžu purvā iebilst arī Latvijas botāniķu biedrība, kas jau nosūtījusi oficiālu vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam.
Tādu šonedēļ nosūtīs arī Latvijas Dabas fonds.
Eksperti: ietekme uz vidi novērtēta nekorekti
Lelde Eņģele norāda, ka Latvijā jāsakārto ietekmes uz vidi izvērtēšana, jo šobrīd konsultantu firma izvērtē tos priekšlikumus un alternatīvas, ko iesniedzis darbības pieteicējs, proti, ieinteresētā persona.
“Katra ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir nevis darbību aizliegt, bet rast iespēju to īstenot. Šajā gadījumā, kad vides vērtības ir tik acīmredzamas, ar ziņojumu ir mēģināts pasniegt, kā tiks mazināta kaitīgā ietekme. Loģiski, ka, norokot trešo daļu no purva, ietekme ir mazāka, nekā norokot pusi. Bet vai ir jēga norakt vienu trešdaļu purva un likt rievsienu starp atlikušo daļu, lai neietekmētu hidroloģiju, tā vietā, lai izvēlētos purvu, kur ietekme uz vidi mazāka un arī ieguldījumu ietekmes mazināšanai faktiski nebūtu? Ja viens purvs ir jau atdots ekonomikai, tad otru vajadzētu saglabāt, un par to ir jādomā gan Rīgas pilsētai, gan “Rīgas mežiem”. Arī novada ietvaros: turpat divi purvi pie Limbažiem ne tuvu nav tik kvalitatīvi kā Rustūžu purvs,” uzskata L. Eņģele.
Dabas eksperte uzsver, ka purva norakšana ietekmē ne tikai aizsargājamos augus un putnus, kas šajā purvā dzīvo, bet gan daudz plašāku teritoriju.
“Tas ir IVN ziņojuma kvalitātes jautājums. Šajā gadījumā nodaļa par ietekmi uz hidroloģiju ārkārtīgi vāja. Tā nav praktiski izvērtēta,” Eņģele norāda uz ziņojuma virspusīgumu un pretrunīgumu.
Eņģele vērš uzmanību, ka viņai neesot zināms neviens gadījums, kad ietekmes uz vidi novērtējums būtu racējiem negatīvs. “Vismaz es tādu nezinu,” piebilst Eņģele. “Vienmēr ar kaut kādiem nosacījumiem tā rakšana ir atļauta.” Līdz šim tie ir bijuši vai nu esošo kūdras lauku paplašināšana, vai arī kūdras lauku atjaunošana agrāk ietekmētos purvos. “Manā pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad tiek veikts izvērtējums tik labam purvam. Līdz šim neviens nav mēģinājis tik labu purvu apdraudēt.”
Iedzīvotājus uztrauc ūdens trūkums
Rustūžu purva tuvumā dzīvojošos uztrauc ūdens zudums akās un dīķos pēc purva nosusināšanas.
“Man ir izrakts dīķis. Kurš man ūdeni atdos? Viņš man apsolīs? Ja pagasts man rakstiski garantē ūdeni, tad cita lieta, bet firmām es neticu,” satraucās Jānis Zeidmanis. Arī Dzintars Ozoliņš no Celmiņiem veltīja pārmetumus projekta izstrādātājiem: “Jūs vērtējat, ka gaiss, putekļi, troksnis, ūdens akās – viss būs kārtībā. Patiesībā vējš vasarā pūš no purva un viss nāks uz mūsu pusi. Mana meita dzīvo 1 km no Bīriņu purva, un akā ūdens līmenis krītas. Purvs ir kā sūklis, kas uzsūc un uztur sevī ūdeni, un mazūdens periodā atdod ūdeni apkārtnei. Ja jau projekta stadijā ir tāda ignorance pret pierobežniekiem, tad nezinu, kas būs tad, kad tiešām sāks strādāt. Jums vajadzēja izdarīt urbumus un nofiksēt, kādas ir ūdens līmeņa svārstības vasaras sezonā, lai tad, kad sāksies darbība, varētu konstatēt izmaiņas. Un mums ir lopi, kas nevar bez ūdens. Mēs dzīvojam laukos tāpēc, ka šeit ir dabas vērtības, bet tās tiks iznīcinātas.”
Projekta autori tuvējo māju saimniekiem solīja ieurbt dziļurbuma akas, taču laukiem un dīķiem jau viņi tāpat nevarēšot palīdzēt.
Iedzīvotāji arī norāda, ka kūdras izvešana pasliktinās gaisa kvalitāti. Jo kūdru paredzēts izvest arī pa grants ceļu. “Plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva,” aprēķinājuši viļķēnieši.
Kas ir patiesais labuma guvējs?
Viļķenes iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas laikā gribēja uzzināt, kas ir potenciālais kūdras izstrādātājs SIA “Sfagnum”, ar ko uzņēmums nodarbojas, kāpēc netiek atklāti patiesie labuma guvēji? Uzņēmuma pārstāvis Renārs Rutkis no atbildes izvairījās, izmantojot salīdzinājumu ar govīm un miljoniem. Vaicāts, uz kāda pamata banka dos kredītu, uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka tā ir komercinformācija.
Saskaņā ar “firmas.lv” datiem SIA “Sfagnum” 100% apmērā pieder SIA “TIFF”, kas savukārt vienādās daļās (50%) pieder “LAN Capital” un “IVN Invest”.
Reālie šo SIA labuma guvēji ir Āris Lancmanis un Jekaterina Ņikuļina.
Virknē uzņēmumu R. Rutkis ir saistīts ar uzņēmēju Mārtiņu Lauvu, kurš tiek uzskatīts par Ventspils uzņēmēja Oļega Stepanova uzticības personu, ir bijis basketbola funkcionārs un bijis saistīts ar “Saskaņu”.
SIA “Sfagnum” pastarpināti saistāms arī ar uzņēmēju Māri Martinsonu, kuru tur aizdomās “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā. Vistiešāk šī saistība ir redzama caur “Sfagnum” valdes locekli Jekaterinu Kotovu – “Moduls” uzņēmumu pudura centrālo personu.
