Šogad gaidāmas parlamenta vēlēšanas Moldovā, Latvijā un arī Zviedrijā. Vai paredzat Krievijas iejaukšanos? 9
Ir skaidrs, ka Moldovā krieviem ir sava rezidentūra. Krievijas labā Moldovā darbojas prezidents Igors Dodons, kurš ir krievu lelle. Krievija vēlēšanās atbalstīs sev vēlamo kandidātu, savulaik tā atbalstīja Marinu Lepēnu Francijā gan finansiāli, gan noplūdinot pretinieka e-pasta saraksti. Personīgo e-pastu noplūdināšanu esam redzējuši citās valstīs, tajā skaitā ASV, un šī metode var tikt atkal izmantota. Latvijā Krievija var atbalstīt sev vēlamos politiskos spēkus caur krievu valodā rakstošiem vai raidošiem medijiem. Vācijā redzējām, kā krievvalodīgā minoritāte balsoja par “Alternatīvu Vācijai”. Krievija turpinās ietekmēt procesus, līdz mēs viņu neapturēsim. Valstis, piemēram, var vienoties, ka pret Kremlim tuvīnām Krievijas amatpersonām varam ieviest sankcijas. Lielākā daļa Krievijas oligarhu bauda dzīvi Rietumos, taču mēs viņus ekonomiski varam saņemt par gūstekņiem, piemērojot dažādas sankcijas.
Bet vai notiekošais neliecina, ka dzīvojam dažādu ātrumu Eiropā?
To var teikt par dažādu valstu attieksmi pret Krieviju. Centrālās un Austrumeiropas valstis, izņemot Austriju un Ungāriju, ietur stingrāku politiku, bet tad ir tādas valstis kā Vācija, Francija, Beļģija un Nīderlande, kuras vilcinās piemērot asākus soļus, un ir valstis, kas šo procesu bremzē. Mums Čehijā ir problēmas ar Krievijas vēstniecību, kurā strādā ap 140 diplomātu un darbinieku, bet Čehijas vēstniecībā Krievijā strādā 60 diplomāti. Attiecība sanāk 2:1. Gadījumos ar diplomātu izraidīšanu Putins uzsvēris, ka viņš vēlas diplomātisko paritāti. Ja mēs to vēlamies, tad to varam sasniegt, tikai darot kopā. Mums jāveido koalīcijas pret Krieviju ar valstīm, kurām ir politiskā griba rīkoties.
Kā jūs vērtējat Baltijas valstu centienus, pieņemot Magņitska sarakstu?
Tas ir apsveicami. Čehijā arī tiek strādāts pie šāda saraksta, taču tam nav vairākuma atbalsta parlamentā. Krievijas režīms ir krimināls. Tajā savā starpā ir saistīti oligarhi un drošības struktūru vadītāji. Šī saikne ir vieta, pret kuru Rietumiem jāvērš savs sods. Tikai runājot mēs nevaram apturēt Krievijas izlūkošanas un dezinformācijas invāziju, bet vainīgie jāsoda. Skripaļu indēšanas gadījums pierāda, ka Krievijas aprindas apzinās, ka iespējas viņus sodīt ir ierobežotas. Ja turpināsim būt bezzobaini, Krievija turpinās agresiju. Daļa eiropiešu nepamatoti baidās veikt pretdarbību, jo domā, ka situācija var eskalēties.
Latvijā darbojas prokrieviskā aktīviste Tatjana Ždanoka, kura aktualizē protestus pret pāreju uz izglītību latviešu valodā visās skolās. Piemēram, 1. maijā Rīgā notika viņas atbalstītāju rīkots gājiens, kurā skolēnus gan nevarēja manīt. Izskan aizdomas par to, no kurienes nāk nauda šīm akcijām…
No vienas puses, drošības iestādes var veikt procesuālās darbības pret Krievijas ietekmes aģentiem, bet, no otras puses, sabiedrība var veikt viņu sociālo izstumšanu. Esam ciniski, šādas darbības mēs izsmejam un uz tā bāzes veidojam humoru, lai parādītu, cik nožēlojami ir šādi aktīvisti, kurus atbalsta Krievija.
Šogad pasaules čempionāts futbolā notiks Krievijā, par kuru analītiķi teic, ka tā būs Kremļa propagandas izrāde. Vai paredzat politiskās sekas?
Čehija to boikotē, jo mūsu futbola komanda nekvalificējās (smejas). Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pamatoti turnīru salīdzinājis ar Hitlera Vācijas rīkoto 1936. gada olimpiādi. Krievija pasākumu izmantos, lai savās mājās parādītu varas leģitimitāti. Lielais jautājums ir, vai tā nebūs Soču olimpiāde 2.0, pēc kuras sekos kāds Krievijas iebrukums. Pēc Soču olimpiādes Krievija sagrāba Krimu, bet Pekinas olimpiādes laikā notika iebrukums Gruzijā. FIFA kļūda bija, ka čempionāts tika piešķirts Krievijai, taču arī šajā gadījumā vairāk par jokiem, cik FIFA ir korumpēta, nav bijis.
Vai Krievija čempionāta laikā varētu izmantot futbola huligānus vai cilvēkus no drošības struktūrām, kas izliekas par viņiem, kā tas tika darīts Eiropas čempionāta futbola laikā Francijā…
Tas var notikt, tomēr es šo scenāriju nepārvērtētu. Mēs zinām, ko viņi izdarīja Eiropā – agresijas mērķis toreiz bija parādīt Rietumeiropai, ka Krievija ir “spēcīgāka vara”. Nedomāju, ka šoreiz lietā varētu tikt likti skarbākie futbola huligāni. Jo tad tās būtu negācijas, kam uzreiz sekotu atbildes reakcijas no Rietumu diplomātiem. Mājās krievi vēlētos šoreiz izspēlēt, ka “Rietumiem mēs patīkam”, bet ārzemēs – “varam lietot citus argumentus”.
