Eiropieši nepamatoti baidās veikt pretdarbību. Saruna ar čehu Jakubu Jandu 9
“Ar runām vien mēs nevaram apturēt Krievijas izlūkošanas un dezinformācijas invāziju Eiropā, bet vainīgie jāsoda,” intervijā “LA” saka Čehijas domnīcas “European Values” direktors JAKUBS JANDA. Viņš norāda uz politiskās gribas trūkumu Eiropā.
Kādas jūsu skatījumā ir galvenās metodes, kā Krievija kaitē Centrālās un Austrumeiropas valstīm?
J. Janda: Kremlis ne tikai iebrucis Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, bet tas izmanto pret mums naidīgas stratēģijas. No Kremļa nāk masīva dezinformācijas kampaņa, kas ir pret NATO interesēm, Eiropas valstu politikā notiek politiskā iefiltrēšanās, lai rekrutētu un “koptu” sev vēlamus politiķus. Krievija Eiropā veic ekonomiskās operācijas un arī izlūkošanas operācijas.
Vai varat minēt kādu spilgtu piemēru politikas ietekmēšanai svešā valstī?
Labs piemērs, kā krievi “audzina” politiskos līderus, ir Čehijas prezidents Milošs Zemans. Viņš bija pazīstams politiķis 90. gados, bet 2002. gadā beidza savas pilnvaras premjera amatā un gadu vēlāk kandidēja Čehijas prezidenta vēlēšanās, kurās zaudēja. Pēc tam krievi sāka viņu “audzināt”, jo viņu tolaik pamanīja KGB ģenerālis Vladimirs Jakuņins. Vēlāk tas atmaksājās, jo nākamajās vēlēšanās viņš uzvarēja. Par Zemana kampaņas vadītāju kļuva Martins Nejedlijs, kurš desmit gadus Maskavā strādāja arī Krievijas naftas koncernā “Lukoil”. Tas arī norāda uz ciešu saikni starp Čehijas prezidentu un Krievijas varu. Čehijā prezidentam gan ir ceremoniāla loma, tomēr viņam piemīt liela neformālā ietekme. Kad notika Skripaļu indēšanas gadījums, viņš lūdza Čehijas pretizlūkošanas aģentūrai noskaidrot, vai nervu paralītiķis “Novičok” nav radīts mūsu valstī. Pēc saņemtā ziņojuma viņš tomēr meloja, ka tas izstrādāts Čehijā. Tas parāda, ka viņš strādā Krievijas interesēs. Kļūšanai par ietekmes aģentu parasti ir četri iemesli: nauda, ideoloģija, ego un kompromati. Zemana uzvedību manā skatījumā nosaka ideoloģija un viņa ego. Krievi meklē līderus, kuri zaudējuši. Bijušais Francijas premjers Fransuā Fijons, kam bija lieliskas izredzes kļūt par prezidentu, pēc izstāšanās no cīņas pirmo zvanu saņēma no Krievijas un tika ielūgts uz Putina vasarnīcu.
Neformālo sakaru veicināšana no Krievijas puses atgādina stāstu par bijušo Itālijas premjeru Silvio Berluskoni…
Ne tikai Berluskoni viesojies pie Putina, to darījis arī Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni, kad zaudēja vēlēšanās. Krievi bieži ir klāt pie ievainojamiem un sakāvi cietušiem politiskajiem līderiem. Tie var būt gan galēji labējie, gan galēji kreisie, gan cilvēki, kuriem ir kopējs ienaidnieks. Parasti “ienaidnieku” iemieso pie varas esošie tradicionālie politiķi. “Ienaidnieks” ir kopīgs Zemanam, Berluskoni, Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam un daudziem Austrijas politiķiem. Kad krievi ir nodibinājuši saites, ienāk viņu nauda.
Čehijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja uzņēmēja Andreja Babiša partija “ANO 2011”. No viņa sagaidīja spēku līdzsvarošanu Čehijas varas aparātā. Bet vai tas reāli notiek?
Viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, viņu var saukt par oligarhu. Vēlēšanās Babišs gāja pret spēkiem, kuri ir pie varas, un partija ieguva gandrīz 30 procentus balsu parlamenta vēlēšanās. Babišs gan nav stingrās līnijas populists kā Orbāns. Tomēr viņš ir atkarīgs no Zemana, kuram ir tiesības izvēlēties premjerministru, pret Babišu bija izvērsta nomelnošanas kampaņa. Babišam nebija viegli atrast sev sabiedrotos. Zemanam ir liela ietekme pār komunistiem, sociāldemokrātiem un galēji labējiem.
Bet kā Čehijas sabiedrībā tiek uztverta Krievija?
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 40 procenti no iedzīvotājiem uzskata, ka Krievija ir galvenais drauds, bet 60 līdz 70 procentiem cilvēku rūp migrācijas un terorisma draudi. Zemans šogad tika pārvēlēts nevis sava prokrieviskuma dēļ, bet gan tāpēc, ka bija kandidāts, kurš iestājas pret varas eliti un pret migrāciju.
Tomēr cik lielu lomu Čehijā spēlē Krievijas dezinformācija, kas ir problēma daudzās citās ES valstīs?
Krievijas dezinformācijas kampaņas kļūst aktīvākas pirms vēlēšanām, kuras Kremlis vēlas ietekmēt. To esam redzējuši pēdējos divus gadus. Tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi. Viens no ilgtermiņa mērķiem Krievijas dezinformācijai Čehijā bija pārliecināt, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, un, pateicoties Zemanam, liela daļa iedzīvotāju šai dezinformācijai tic. Savukārt šāda dezinformācija ierobežo Čehijas valdības iespējas – ir grūti paust atbalstu Ukrainai, ja lielā daļā sabiedrības nostiprinājies uzskats, ka Ukraina ir neveiksmīga valsts. Krievijai raksturīgs, ka tā īstermiņā mobilizē savus ietekmes aģentus.