Pret krāpšanos – ar līdzmaksājumu biļetēm 0
Lai cīnītos pret naudas izkrāpšanu no valsts budžeta sabiedriskā transporta biļešu pārdošanā, Satiksmes ministrijā (SM) kā vienu no iespējamajiem modeļiem izskata iespēju ieviest līdzmaksājumu vairākām pasažieru grupām, kas agrāk par biļeti nemaksāja.
Runa ir par personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu, personām, kas pavada personu ar 1. invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī par politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Nav diskusiju, ka jāsaglabā bezmaksas biļete bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, pirmsskolas vecuma bērniem un personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. SM teic, ka gandrīz visas Latvijā no biļešu maksas atbrīvotās cilvēku grupas daļu no biļešu cenas maksā Lietuvā, Čehijā, Īrijā (izņemot personas ar invaliditāti) un Nīderlandē. SM kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Labklājības ministriju piedāvās šo līdzmaksājumu ieviest arī Latvijā.
Sociālais spilvens izput
2012. gads ir pēdējais gads, kad visu iepriekš nosaukto cilvēku grupu braukšanu sabiedriskajā transportā apmaksā no tā saucamā sociālā spilvena naudas jeb Pasaules bankas aizdevuma, kas šajā gadā veido 11,9 miljonus latu. Nākamajā gadā šā sociālā spilvena naudas vairs nebūs. Arī tas ir viens no iemesliem, kas satiksmes nozares vadītājiem liek izšķirties par tālāko rīcību.
Vēl viens, ne mazāk sāpīgs iemesls, ar kuru netiek galā atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija, ir tā saucamie neregulārie jeb nelegālie pasažieru pārvadājumi.
“Latvijas Avīzē” jau esam stāstījuši, ka valsts dotētajos maršrutos, kur ir ļoti daudz pasažieru (piemēram, Rīga–Liepāja), darbojas arī sabiedriskā transporta uzņēmumi, kas nav saņēmuši licenci regulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Šie pārvadātāji savāc pasažierus, bet valsts savus pasūtītos reisus dotē ar nodokļu maksātāju naudu. Zināms, ka šos neregulāros pārvadājumus izmanto arī Saeimas deputāti. Iespējams, tāpēc Saeimā aizvien nevar definēt, kas ir neregulārie pārvadājumi. Ja nav šīs definīcijas, neviens neregulāro pārvadātāju darbību ierobežot nevar.
Dažādas krāpšanās iespējas
Pēdējos gados oficiālajā statistikā parādās, ka bez maksas pārvadāto pasažieru skaits būtiski pieaug. Kāpums, visticamāk, ir saistīts ar dažādām negodīgām darbībām. Piemēram, pērn salīdzinājumā ar 2010. gadu 1. un 2. grupas invalīdu skaits valstī pieauga par 5,3%, bet pasažieru pārvadājumos viņi braukuši par 16 – 17% vairāk. Turklāt tā ir oficiālā statistika, kas parāda izsniegto biļešu daudzumu.
“Latvijas Avīzes” lasītāji ziņo, ka daudzos gadījumos par biļetēm tiek maksāts, tomēr šoferi tās neizsniedz. Piemēram, aizvadītās nedēļas sestdienā reisā Bauska–Dobele autobuss no Bauskas autoostas dodas ceļā pulksten 7.25, vismaz puse pasažieru biļetes nesaņēma. Ļoti izplatīta ir arī prakse, kad šoferis pasažierim izsniedz personai ar 100% atlaidi paredzēto biļeti un paprasa nedaudz mazāku maksu, nekā jāmaksā par pakalpojumu. Valsts no sociālā spilvena naudas kompensē pārvadātājam visus zaudējumus un peļņu, bet kur paliek šofera saņemtā nauda?
Kā atzīmē atbildīgajās ministrijās, pasažieri nereti uzrāda viltotas vai viņiem nepiederošas apliecības. Ir arī 1. grupas invalīdi, kas piedāvā svešām personām pret samaksu kļūt par viņu pavadoņiem un saņemt 100% lielu biļetes cenas atlaidi.
Patlaban autobusu šoferi nevar pārliecināties, vai uzrādītā apliecība ir īsta. Viņiem arī nav tiesību prasīt, lai pasažieris uzrādītu personu apliecinošu dokumentu. SM norāda, ka invalīdu apliecības izdod kopš 1998. gada un tām ir ļoti zema aizsardzība pret viltojumiem. Tiesa gan, no šā gada 1. jūlija iecerēts pakāpeniski sākt jaunu apliecību izsniegšanu. Tomēr būs derīgas arī vecās apliecības.
Pērn AS “Pasažieru vilciens” un autobusu pārvadātāji iznīcināšanai nosūtīja atņemtas 29 viltotas apliecības. Tā, visticamāk, ir aisberga redzamā daļa. Sods par viltotu apliecību izmantošanu likumos nav noteikts. Varbūt vispirms sakārtot biļešu kontroles samezglojumus? Biļešu kontroli veic paši pārvadātāji, tomēr autobusu starppilsētu un vietējos maršrutos reāli tā nenotiek, bet valsts nekontrolē dotācijas izlietojumu.
Vidējais līdzmaksājums 10 – 70 santīmi
SM sagatavotajā melnraksta ziņojumā valdībai teikts, ka līdzmaksājuma ieviešana ne tikai veicinās godprātīgu atvieglojumu izmantošanu, bet var atstāt arī negatīvu ietekmi. Proti, finansiālu slogu, kas ietekmē personas lēmumu par piedalīšanos rehabilitācijas, pārkvalifikācijas un integrācijas pasākumos. Abi vērtēšanai sagatavotie varianti paredz noteikt 80% lielu atlaidi (jeb 20% lielu līdzmaksājumu) 1. grupas invalīdiem un viņu un bērnu invalīdu pavadoņiem. Savukārt 2. grupas invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās kustības dalībniekiem abi varianti paredz noteikt attiecīgi 50% vai 60% lielu atlaidi braukšanas maksai. SM sliecas atbalstīt to variantu, kas paredz lielākās atlaides noteikšanu pasažieriem.
Kādas ekonomiska rakstura sekas varētu būt jaunajai kārtībai? Aprēķināts, ka pārvadāto pasažieru skaits samazināsies vismaz par 15% (pasažieri rūpīgāk vērtēs braucienu lietderību). Mazāk brauks arī pasažieru pavadoņi, kas nevarēs no šiem braucieniem pelnīt.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumi samazināšoties vismaz par 2,4 miljoniem latu. No valsts budžeta valstij vajadzēs pasažieru pārvadātājiem kompensēt par 3,9 miljoniem mazāk nekā patlaban.
Nepopulārs lēmums
Līdz šim ierēdņu un politiķu publiskajās uzstāšanās reizēs tikpat kā nav bijis dzirdams par līdzmaksājuma ieviešanu no biļešu maksas atbrīvotajām personu kategorijām. Tas arī saprotams – politiķim, kas pirmais par to paziņos, visticamāk, jārēķinās ar sabiedrības neapmierinātību. Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) teic, ka patlaban vēl ir liela neskaidrība par līdzmaksājuma ieceri.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, teica, ka diskusijas ar Labklājības ministriju būšot ļoti karstas. Viņš vēloties LPS atbalstu šīs ieceres virzīšanā. Savukārt SM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins pieļāva, ka atsevišķas politiskās partijas varētu nevēlēties uzreiz šo jautājumu izskatīt.
Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa teic, ka ministrija nav saņēmusi uzdevumu gatavot labojumu Invaliditātes likumā. Diskusijās ar invalīdus pārstāvošajām organizācijām invalīdi pret līdzmaksājuma ieviešanu iebilst.
Visu iepriekš nosaukto iemeslu dēļ līdzmaksājumu, visticamāk, ieviesīs. Ja nepaspēs ieviest šajā gadā, tad gan varam cerēt uz ieviešanu nevis 2013. gadā, bet 2014. gadā, jo nākamajā gadā notiek pašvaldību vēlēšanas un vēlēšanu gadā politiķi no nepopulāru lēmumu pieņemšanas izvairās.
Paredzamais pasažieru līdzmaksājums (Ls)
| Pasažieru kategorija | Starppilsētu maršruti | Vietējie maršruti | Pilsētu nozīmes maršruti |
| Invalīdi, 1. grupa | 0,35 | 0,15 | 0,10 |
| Invalīdi, 2. grupa | 0,65 | 0,30 | 0,20 |
Pavadoņi 1. grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem |
0,35 | 0,15 | 0,10 |
| Politiski represētās personas | 0,55 | 0,00 | 0,00 |
Viedoklis
Biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere:
“Nav korekti, ka Satiksmes ministrija savu sistēmas nesakārtotību – konkrēti, nespēju novērtēt apliecības autentiskumu, kā arī novērst krāpšanu no pārvadātāju puses – vēlas risināt uz invalīdu rēķina. Var likties, ka līdzmaksājums nav liels, tomēr jaunā iecere rada ļoti lielus riskus. Cilvēkiem ar invaliditāti nereti nav izvēles, braukt vai nebraukt ar sabiedrisko transportu. Piemēram, bērniem ar invaliditāti skolā ir jāmācās. Ja kāds no vecākiem pavada bērnu ar garīga rakstura traucējumiem uz skolu, tad viņam ir arī jāatgriežas savā dzīves vietā. Un tie ir papildu izdevumi. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem kopš bērnības pensija ir vien 75 lati. Tāpat cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām veselības aprūpes pakalpojumus sniedz attālināti no dzīvesvietas, un nu viņiem būs jauns papildu maksājums. Var rasties situācija, ka cilvēki naudas trūkuma dēļ nevarēs apmeklēt dienas centrus.”
