Pret kārpām – ar šķidro slāpekli un ehinaceju 0
Jau vairākus gadus man uz rādītājpirksta ir kārpa. Vasarā gandrīz vai katru dienu ziedu to ar struteņu sulu, bet veidojums uz to nereaģēja. Aptiekā iegādājos līdzekli kārpu likvidēšanai. Atkal nekā. Varbūt varat ieteikt vēl kādu pietiekami efektīvu līdzekli, lai atbrīvotos no kārpām?
Kārpas ir vīrusu saslimšana, kuras izpausmi nosaka organisma nespecifiskā reakcija uz ārējo vidi, kas katram cilvēkam ir atšķirīga. Tāpēc pareizākais ir vērsties pie speciālista, uzsver pediatre, ārste dermatoloģe un kosmetoloģe Gunta Užāne.
Papiloma, kārpa, aukstumpumpa jeb herpe – patiesībā tie ir mūsos mītoši vienas grupas vīrusi, kas manifestējas brīžos, kad vājinās nespecifiskā imunitāte. Sakām: saaukstējos un dabūju herpi, bet varētu arī atzīt: atkal herpes vīruss izrādījies stiprāks par mana organisma aizsargspējām. Tieši tāpat notiek kārpu gadījumā – ādas virspusē redzamā izpausme liecina par daudz bīstamākiem procesiem, kas notiek iekšpusē, jo līdzīgas formas sablīvējumus un veidojumus vīrusi rada arī dažādās šūnu struktūrās.
Tāpēc kārpas noteikti jāārstē, ņemot vērā, ka tām ir ne vien ārējais velvējums, bet arī saknes, kas nereti stiepjas ļoti dziļi. Iedarbīgākā ir veidojuma apstrāde ar šķidro slāpekli. Aukstums, izstaigājot pa asinsriti, atstāj informāciju šūnu atmiņā un liek saknēm pamazām iet bojā. Tiesa, procedūra mēdz būt diezgan sāpīga. Turklāt no kārpas pirmapstrādes līdz tās pilnīgai izzušanai var paiet pat mēnesis.
Taču nepietiek tikai ar veidojuma ārēju noņemšanu. Ja to dara ķirurģiski, nereti vienas likvidētas kārpas vietā citviet parādās daudzas mazākas. Tāpēc vienlaikus nepieciešams stiprināt organisma vispārējo imunitāti.
No pazīstamākajiem dabas līdzekļiem šim nolūkam vislabāk der ehinacejas preparāti. Ja vismaz gadu pēc kārpas nosaldēšanas gadalaiku maiņā profilaktiski lieto pa vienai ehinacejas tabletei dienā, nespecifiskā imunitāte stiprināsies un kārpu atkalparādīšanās risks mazināsies.
Svarīgi arī rūpīgi kopt rokas, nepieļaujot ādas izsausēšanos vai sprēgāšanu, lai ādas bojājums nepaver ceļu vīrusam. Šim nolūkam īpaši laba ir Austrālijas tējaskoka eļļa un struteņu uzlējums, ar ko vakarā nomazgā rokas. Ar pašārstēšanos, lietojot antibakteriālus līdzekļus, aizrauties nevajadzētu. Īpašu pretvīrusu terapiju, ja tāda nepieciešama, var ieteikt tikai speciālists.
