Pret kaitēkļiem plūmju un ābeļu dārzā – bez ķīmijas. Vai tas ir iespējams? 0
Kā cīnīties ar kaitēkļiem bioloģiskajā plūmju un ābeļu dārzā? VIJA
Bīstamākie kaitēkļi
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase akcentē, ka plūmēm ir divi galvenie kaitēkļi – plūmju zāģlapsene (bojā augļaizmetņus pēc ziedēšanas) un plūmju augļu tinējs (vasarā, gaisa temperatūrai sasniedzot 20 °C, kāpuri sāk baroties augļos). Ābelēm bīstams ir ābolu tinējs (kāpuri jūlijā izgrauž augļus) un ābeļu ziedu smecernieks (kāpuri pavasarī izēd ziedpumpurus). Vēl augļukokus vasarā bioloģiskajos dārzos bieži bojā laputis. Karstā, sausā laikā izplatās arī tīklērces, bet tās nav tik postošas, ja dārzā tām ir dabīgie ienaidnieki. Pēdējos gados dārzos plaši izplatījies nevienādais mizgrauzis, kas bojā stumbrus un zarus (kaitēkļi parasti izvēlas novājinātus kokus). Agri pavasarī labi redzami mizgrauža bojājumi – sīki caurumiņi, no kuriem birst skaidas.
Profilaktiskie pasākumi kaitēkļu ierobežošanai:
1. Agri pavasarī, kad dienas ir siltas, bet naktis aukstas, ar grābekli uzirdina augsnes virskārtu augļukoku apdobēs. Kaitēkļi un kūniņas, kas ziemo zemsedzē zem augu atliekām, tiek uzcelti virspusē, ārpus komforta zonas.
2. Svarīgi uzturēt bioloģisko daudzveidību, ļaujot vairoties derīgajiem organismiem (mārītēm, parazītiskām lapsenītēm u.c.), kas apēd kaitēkļus. Kā dabiskie kaitēkļu ienaidnieki dārzos var palīdzēt vairākas putnu sugas. Putnu piesaistīšanai pavasarī izliek būrus ik pēc 50 metriem. Labs paņēmiens, kā veicināt bioloģisko daudzveidību, ir arī dzīvžogu vai vējlaužu veidošana – tajos patvērumu rod derīgie kukaiņi un putni.
LLU Augu aizsardzības zinātniskā institūta vadošais pētnieks Jānis Gailis atzīmē, ka daudz derīgo kukaiņu – parazītisko plēvspārņu (jātnieciņi, kāpurlapsenes u.c.) piesaista ziedoši augi. Lidojot uz ziediem un barojoties ar ziedputekšņiem, ziedu nektāru, tie vienlaikus parazitē kaitēkļu kāpuros, tā ierobežojot to izplatību. Derīgo kukaiņu pievilināšanai ieteicams augļudārzam pa perimetru izveidot ziedošu dažādu sugu lakstaugu joslas, kas, nomainot cita citu, zied visu veģetācijas sezonu.
3. Dārzā sistemātiski jāizvāc visi bojātie augļi. Ja pavasarī kokā redzamas puvušu augļu mūmijas, tās izgriež kopā ar zariem.
4. Mizgraužu bojātie zari nekavējoties jāizgriež un jāsadedzina. Mizgrauzi var daļēji izķert ar sarkaniem līmes vairogiem.
5. Ja laputis vasarā masveidā invadējušas augļukokus, kroplos, bojātos dzinumu galus nogriež, izvāc un iznīcina.
6. No mehāniskiem līdzekļiem lieto feromonu slazdus (trīsstūrveida mājiņas, kurās ievietota līmlente un attiecīgās kukaiņu sugas feromons) kaitēkļu pievilināšanai un ierobežošanai. Feromonu lamatas izliek pavasarī (maija otrajā pusē), tauriņu lidošanas laikā, un noņem augustā. Ja līmlente pilnībā aplipusi ar kukaiņiem, to nomaina (iepakojumā ir divas lamatas un četras līmlentes).
Kur iegādāties
• Compo feromonu līmes lamatas, kas izmantojamas plūmju un ābeļu kaitēkļu ierobežošanai, var iegādāties SIA Horticom (Salaspilī) 14 eiro/gab. (iepakojumā 2 lamatas).
• Mayeri feromonu slazdus plūmju un ābeļu kaitēkļu ierobežošanai var nopirkt veikalos Cenuklubs.lv par 7,99 eiro (2 gab.), bet veikalos Depo tos tirgo par 6,79 eiro.
• Bioloģiskās zemnieku saimniecības Kurpnieki saimnieks Gints Strazdiņš sava ābeļdārza aizsardzībai feromonu slazdus iegādājas no Ungārijas firmas http://www.csalomontraps.com, igauņu http://www.mayeri.lv/lv/katalogs/retail/3437, šveiciešu https://www.andermattbiocontrol.com/index.html.
