Pret ir uzņēmēji un vairāki koalīcijas partneri. Vai ostu reformai šobrīd ir īstais laiks? 0
Vairākas valdības kritušas, jo centušās reformēt ostas. Vairāk kā gadu satiksme ministrs sola reformēt trīs lielākās Latvijas ostas. Bet tas nav noticis. Pret ir uzņēmēji un vairāki koalīcijas partneri valdībā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ostās strādājošie pārmet satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), ka viņš biznesmeņus ignorē un reformu grib veikt bez ekonomiskā izvērtējuma. Ministrs sarunā ar “Nekā personīga” tikmēr uzskata – šobrīd reformai esot vislabākais laiks, jo Aivars Lembergs sēž cietumā.
Rudenī lielākie Rīgas un Liepājas ostu uzņēmēji cēla trauksmi, ka neskaidrais un ieilgušais Satiksmes ministra plāns reformēt ostas traucē darbu.
“Izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā. Tās ir divas dažādas lietas. Mēs uzskatām, ka viedokli, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā, jā,” pērnā gada septembrī norādīja ”Rīgas universālais termināls” valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis.
Viss sākas 2019.gada 9.decembrī, kad Aivaru Lembergu un Ventspils Brīvostas pārvaldi ASV iekļauj Magņitska sankciju sarakstā. Ventspils ostā darbs tiek paralizēts.
Valdība steigā dibina jaunu ostas pārraugu – valsts akciju sabiedrību ”Ventas osta”. Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes pārņem valsts pārvaldībā. No valdēm pašvaldību cilvēki tiek izmesti. Paliek tikai ministriju virzīti pārstāvji.
Deviņas dienas vēlāk Ventspils brīvosta no sankciju saraksta tomēr tiek izņemta, bet JKP satiksmes ministra ostas pārņemšanas process tik un tā uzņem apgriezienus.
Amatu zaudē Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš šajā krēslā bijis 25 gadus. Viņu ministrs nomaina ar Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāju Andri Purmali.
Bez konkursa iecelta valde un padome jaunajā uzņēmumā ”Ventas osta”. Amatos nonāk pārsvarā ministriju ierēdņi, kam ar ostu biznesu nav bijusi saskare.
AS ”Ventas osta” valdes locekle Baiba Vīlipa norāda: “Faktiski jau mēs esam tādi apstākļu upuri. Tāpēc, ka ir šīs divas institūcijas un sanāk, ja tā skatās globālāk, arī ilgtermiņā nestrādā divi saimnieki vienā teritorijā.”
Ministrs sola ātru Ventspils ostas mantas inventerizāciju un tālāku tās nodošanu jaunajai kompānijai, kas strādās ievērojot tikai labas pārvaldības metodes. Ierēdņus nomainīs profesionāļi un oligarhu pārvaldītajā Ventspilī sāksies jauni laiki. Bet līdz pat šim brīdim tas nav noticis.
Tā vietā ostā ir trīs saimnieki – Ventspils domes dibinātais uzņēmums ”Ventspils osta”, kam, vēl Lembergam esot uz brīvām kājām, nodoti pārraudzīšanai vairāki vērtīgi ostas īpašumi. Otrs saimnieks – Ventspils brīvostas pārvalde. Trešais – VAS ”Ventas osta”.
“Nekā personīga” zināms, ka Ventas ostas viena valdes un četras padomes locekles algās kopā saņēmušas 52 284 eiro. Kādas ir algas katram no darbiniekiem ne uzņēmums, ne Satiksmes ministrija neatklāj.
Vienīgi padomes locekle Iveta Zalpētere, kad pagājušā gada novembrī beidza darbu Rīgas domes izpilddirektores amatā, deklarācijā uzrādījusi, ka nepilna gada laikā spējot savienot Rīgas pilsētas un Ventspils ostas vadīšanu, no ”Ventas ostas” saņēmusi algā 10 000 eiro.
“Tas, ko mēs šobrīd darām, ir, ka mēs darām, tās lietas, kas jādara attiecībā uz padziļināšanas darbiem, lai tur varētu ienākt kuģi ostā… Brīvosta to varētu darīt, protams, ja tāds ir politiskais lēmums, ka tas viņiem tā jādara,” saka Zalpētere.
Tukšā vietā radītajam jaunajam ostas saimniekam VAS ”Ventas ostai” vajadzēja naudu, lai segtu algas un citus izdevumus. Tāpēc Ventspils brīvostas pārvalde ļāvusi pārņemt dažus savus līgumus ar ostā strādājošajiem kuģu aģentiem.
Daļa no naudas šādi iztērēta, daļa skaitīta atpakaļ ostas pārvaldei. Šogad nolemts, ka ”Ventas osta” ar nopelnīto naudu tīrīs ostas kanāla gultni, jo no jūras puses tajā dzenoties iekšā smiltis.
Kā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes iepirkumi – tā pagājušā gada nogalē sludinājusi līdzīgu iepirkumu par ostas padziļināšanas darbiem. Abas puses piekrīt, ka sanāk darbu dublēšanās, bet iemesls tam ir ieilgusī Ministrijas reforma.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis norāda: “Par padziļināšanu jā, arī padziļināšanā tiks iesaistīta Ventspils osta, un viņi plāno kādā apjomā viņi piedalīsies šajā procesā. Kuģošanas kanālu uzturēšana viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatfunkcijām. Šī funkcija tiks nodota ”Ventas ostai”, bet, ja mēs runājam par nekustamo īpašumu sadaļu, tad, protams, ir ļoti būtiski ņemt vērā šos Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem ir uzticēts mums veikt konkrētus pasākumus.
Piemēram, Ventspils brīvostas pārvalde sadarbībā ar akciju sabiedrību ”Ventas osta” izveido kopīgu komisiju, kas veic Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā nodoto īpašumu un esošās kustamās mantas inventarizāciju.
Tad šeit gan ir interesants jautājums izveidojies, jo tā samezglotā vēstulē, kāda izveidojusies iepriekšējā laika periodā kā no Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumiem tika vilkti ārā šis juridiskais statuss, un mēs pēkšņi no īpašnieku kļuvām par valdītāju. Tas ir darbs vesela gada garumā, un šī samezglotā lieta vēl līdz šim nav pabeigta līdz galam un es pieļauju, ka tuvākajā laikā arī nāksim ar iniciatīvu un mēs atklāsim šo aizvēsturi, kā tapa šie Ventspils domes īpašumi.”
Ventas osta gadu esot vērtējusi līgumus, kas ostā slēgti ar uzņēmējiem. Satiksmes ministrs jau iepazīstināts ar audita rezultātiem. Jaunais ostas pārvaldnieks sola atklājumus par to kā pilsētas dome sev savākusi vairākus ostas īpašumus, kas līdz tam bijusi valsts manta. “Nekā personīga” zināms, ka izvērtējuma veikšanai noalgots advokātu birojs “Cobalt”. Kāda ir līguma summa – netiek atklāts.
“Tika radīts mehānisms, kā no Ventspils brīvostas pārvaldes leģitīmi dabūt ārā gan īpašumus, gan līdzekļus. Tad tā uz priekšu neies. Būs, puiši, savādāk. Mēs kā ostas pārvalde tomēr lemsim, kā tālāk saimniekosim savā teritorijā. Ja mēs paņemam to pašu ēku, kuri šobrīd sēžam. Tā ir Ventspils brīvostas pārvaldes ēka Jāņa iela 19.
Šo ēku par ostas maksām uzbūvēja Ventspils brīvostas pārvalde un tajā laikā Ventspils brīvostas pārvalde, protams, atradās nedaudz citā juridiskā statusā, bet ēkas būvniecībā tika izmantoti šie līdzekļi – ar valsts likumu noteikti līdzekļi.
Tālāk šo ēku mēs nododam pa velti atdodam domei. Un dome mums nodod atpakaļ viņu valdījumā. Paņemot savā īpašumā un noreģistrējot zemesgrāmatā. Tā tas notika. Normālam cilvēkam tā, no malas skatoties, nav skaidrs, kā to varēja dabūt gatavu iepriekšējā laika periodā, tāpēc es gribu šo sarežģītās attiecības nokārto šobrīd nevis velkot laukā zobenu un cērtot pa labi, pa kreisi, bet tomēr pārrunu ceļā, sarunu ceļā, juristi, lai vienojas, kā tas viss varētu būt. Būs arī mūsu priekšlikumi Ministru kabinetā, bet nākošajā laikā mēs varēsim par to runāt,” pauž Purmalis.
Kamēr Ventas osta un brīvostas pārvalde pēta īpašumu līgumus, kravu apjoms Ventspilī krīt. Salīdzinot ar pagājušā gada februāri Ventspilī kravu zudums ir vislielākais Latvijā – mīnuss 33,50%. Satiksmes ministrs apgalvo – reformas plāni palikuši tie paši, kas rudenī un viņš gatavs ar tiem doties uz priekšu. Viņu atbalsta arī agrākais ekonomikas tagad veselības ministrs.
“Manuprāt, šis ir īstais brīdis to darīt, jo iepriekšējais ostu pārvaldības sistēmas “arhitekts” pašlaik sēž cietumā,” saka Linkaits.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norāda: “Ir ļoti grūti analizēt to, kas reāli vēl nav iestājies, un, salīdzināt ar to kas ir. Mēs varam salīdzināt, kā ir citās valstīs. Un tas ir darīts. Ir analizēts, kādā veidā darbojas ostas citās valstīs. Līdz ar ko man personīgi tie līdzšinējie pētījumi pārliecina, un es savā politiķa un administratora karjerā esmu bezgalīgi daudzas reizes saskāries ar situāciju – ja nepatīk tas, ko kāds grib darīt, tad tas tiek kritizēts, ar to nav pietiekami izpētīts. Nu es domāju, ka vēl arvien Latvijas politiskajā sistēmā un ekonomiskajā sistēmā ir klātesošas kādas intereses, kas nevēlas ostu koridora un ostu jautājumu sakārtošanu.”
Linkaita ostu reforma ir izgājusi vairākus konsultāciju lokus. Tas ir prezentēts sanāksmēs ar uzņēmējiem.
Uzņēmēji to kritizējuši un nav pieņēmuši.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās stradājošie prasījuši reformas ekonomisko izvērtējumu, vīziju un mērķi, ko ministrija grib sasniegt. Uz vairākām vēstulēm pat neesot saņemtas atbildes.
Valsts sekretāru sanāksmē ideja nokritizēta kā negatava. Iesaistīti darba devēji, kuri steigu un nerēķināšanos ar uzņēmēju viedokli smagi kritizē.
Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: “Nu, ja tev ir mērķis sakārtot šo nozari un tieši šajā smagā situācija… Ja jūs paskatāties pēdējo statistiku, ko viņi rāda – nu tieši kritums ir. Tad šodien kritiskā masa un pacelt visu nozares lomu un viņu spēju pelnīt, tad šeit reāli vajag skatīt strukturēti. Bet kopumā zem viena ”lietussarga”. Ekonomiskai izvērtējums kā teica uzņēmēji nav, nav neviena investīciju plāna. Un viņa arī piebilda to, ko mēs visu laiku sakām – nav vīzijas. Kāds būs rezultāts no tā visa – neviens nezin.”
Politiķi var iet uz priekšu, bet, ja tu neizskaidro uzņēmējiem, kuri ražo naudu budžetam, investīcijām, nodokļiem, nu, klau, tas nav pieņemams.
Biedrības ”Baltijas asociācija – transports un loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis norāda: “Ir jautājums, protams, kas uztrauc visus – tas nav varbūt tikai Lemberga, Meroni vai kāda cita ostās dzirdēta persona. Ja šobrīd tiek kaut kādā veidā vispār apdraudēta uzņēmējdarbības vide, tad tas interesē visus. Par to jau liecina, ka mēs visi esam kopā apvienojušies. Liepāja, Rīga, Ventspils. Ventspilī es arī zinu – vismaz ar kaut kādiem 90% uzņēmumu es esmu runājis par šo lietu un mēs esam visi vienoti.”
Reforma prezentēta koalīcijas partiju sadarbības padomē, bet noraidīta. Tagad to skata partiju īpašā attīstības komitejā. Pēdējo reizi tas noticis pagājušo piektdien.
Vairāki koalīcijas partneri no “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības notiekošo sauc par negatavu un sasteigtu. Un ir pret Liepājas iekļaušanu reformu plānos. Tur osta strādā ar pieaugumu, pašvaldība, valsts un uzņēmēji sēž pie viena galda un sadarbības modelis ir caurspīdīgs.
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) saka: “Šis ir tas, kas rada bažas par ministrijas veiktspēju, jo tik, cik es dzirdu no Ventspils… Nu, labi, man bija iespēja tajā pirmajā krīzes laikā… Griezās kaut kādi lielie operatori, kuri lūdza, nu tad glābiet kaut kādas piegādes, kur kuģi jau ir ceļā, jo tur tas haoss jau bija pašā sākumā, kad to pārņēma. Nu, labāka tā situācija arī nav palikusi.
Mēs redzam, ka apjomi krīt un loģistika ir tāds bizness, kur cilvēki neuzņemas lieku risku, ja viņi zina, ka tur kaut kas ir neskaidrs. Ekonomiski mēs redzam, ka viss vairāk vai mazāk tur ir beidzies.
Un tas, ka trīs operatori piedāvā puslīdz kaut ko līdzīgu un visi ņemas, novedīs pie pamatīga ekonomiskā kraha. Tur būtu neatliekami jārīkojas.
Šobrīd Satiksmes ministrs cenšas par ostu reformas lietderību pārliecināt katru koalīcijas partiju atsevišķi. Šonedēļ notika tikšanās ar ”Par cilvēcīgu Latviju”. Tās pārstāvis Ralfs Nemiro (“Par cilvēcīgu Latviju”) vada Tautsaimniecības komisiju, kam bija plāns ātri caur valdību izstumto negatavo reformas projektu nodot pieslīpēšanai un pārtaisīšanai.
“Mūsu partija neiestājas pret Rīgas un Ventspils ostu dokumentu virzību no Ministru kabineta uz Saeimu. Mums vairāk liekas, ka nav pareizi kopā sapīt speciālo ekonomisko zonu Liepājā,” norāda Nemiro.
Pirmdien saruna ar satiksmes ministru būs Nacionālās apvienības pārstāvjiem, kuri ostu reformu dēvē par Jaunās konservatīvās partijas iekšējo projektu.
“Un mēs redzēsim, vai arī citas valdošās partijas tam piekrīt. Es, protams, esmu reālists. Un apzinos, ka jau divas valdības ostu reformas dēļ ir kritušas un negribētos, lai šī valdība būtu trešā. Ja koalīcija pasaka, ka šis nav aktuāli, tad tas arī ir signāls sabiedrībai,” saka Linkaits.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Eglītis (Nacionālā apvienība) pauž: “Man ir jāpiekrīt Gavrilova kungam, jo tiešām šobrīd tāds ekonomiskais izvērtējums nav ne uz vienu ostu sagatavots. Šobrīd tā ir vienas partijas programmas izpilde. Kas arī šajā komitejā tiek apspriesta…Mēs neesam redzējuši ekonomisko izvērtējumu, kas uzlabosies, kādi mērķi tiks uzstādīti jaunie, tieši kādā veidā notiks investīciju piesaiste, mēs neesam saņēmuši atbildes ne uz vienu jautājumu, kas skar ekonomisko sfēru.”
2020.gada vidū beidzās vairāku starp Ventspils brīvostas pārvaldi bankām noslēgto aizdevuma termiņš. Vairākas banka atteicās pagarināt vai pārkreditēt pārvaldes saistības, tāpēc brīvosta šos kredītus pārkreditēja Valsts kasē. Tie ņemti ES fondu projektu īstenošanai ceļu un ražošanas ēku būvniecības pabeigšanai.
Kopējais kredītu portfelis uz gada sākumu bija 32 miljoni eiro, Valsts kasē ir pārkreditēti vairāk kā 14 miljoni eiro. Par to, ka bez saskaņojuma gribēja sūtīt uz skatīšanu Ministru kabineta sēdē, bet nespēja vienoties ar citiem koalīcijas partneriem likuši projekta gaitu atkal piebremzēt.
