Didzis Šēnbergs: Kara propaganda TV jāliedz ar sevišķu likumu 5
Valdības nacionālās identitātes pamatnostādnes paredz objektīvu un patiesu Latvijas informatīvo telpu. Tam traucē tie Kremļa kontroles televīzijas kanāli, kas orientēti uz kara propagandu, etniskā un nacionālā naida kurināšanu, totalitāro padomju noziegumu attaisnošanu un noliegšanu.
Līdz Krievijas–Ukrainas karam vēl prātoja, ka jāpiecieš melu pārraides augstu principu vārdā, taču nu jāvērtē pašas Latvijas nacionālā drošība, ko apdraud nerimta smadzeņu skalošana tautai, noskaņojot daļu naidā pret pašas latviešu valsts esību, rādot vienīgi imperiālai atdzimšanai taisītu informatīvo zaņķi.
Kara noziegumu veicinātāju mums ir pat pienākums aizliegt. Starptautiskā pakta par politiskām un pilsoniskām tiesībām 20. pants paredz aizliegt kara propagandu – tā nevar būt deklarācija, jābūt iedarbīgai, konkrētai rīcībai. Ir, teiksim, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 1991. gada lieta “Purcell v. Ireland”, kur Īrija uz Raidorganizāciju likuma 31. panta pamata no 1968. līdz 1994. gadam aizliedza apraidē konkrētas ziņas. To atzina par samērīgu rīcību ar leģitīmu mērķi, jo tika aizstāvētas nacionālās drošības intereses. Spriedumā uzsvērta kriminālas ideoloģijas un terorisma atbalstīšana, kas ir tieši tas, ko lieto Krievija hibrīdkarā. Cits piemērs – Norvēģijas Augstākās tiesas 1997. gada 28. novembra lēmums. Lietuva jau pērn liedza “Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) saturu, Ukraina tikko aizliegusi 15 Kremļa televīzijas. Nav jākautrējas – jāievieš cenzūra: arī Satversmes 116. pants ļauj 100. panta vārda brīvību ierobežot, lai aizsargātu Latvijas drošību. ANO Cilvēktiesību komitejas un ECT prakse prasa, lai cilvēktiesības ierobežotu tikai uz likuma pamata, ar leģitīmu mērķi un samērīgi. Latvijā nepietiek ar administratīvu lemšanu Aināra Dimanta vadītajā NEPLP, vajadzīgs sevišķs likums, lai izturētu tiesu pārbaudi.
Rosinu likumu, kas kara dēļ aizliegtu retranslēt Krievijas kanālus, kas nodarbojas ar agresijas attaisnošanu un dezinformēšanu – t. s. “Krimas kara likumu”, kas darbotos tikai uz laiku: kamēr Krievijas Federācija izbeigs karadarbību, kā arī okupantu karaspēks atstās Krimu Ukrainā, Chinvali rajonu – Gruzijā un Piedņestru – Moldovā. Svarīgi iekļaut principus: pirmkārt, Krievijas teritorijā veidoto elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un jebkuru to daļu retranslācija un izmantošana programmu veidošanā ir aizliegta. Otrkārt, valdība nosaka konkrētu programmu un kanālu sarakstu, lai šajā ziņā nebūtu spraugu un laipošanas. Treškārt, okupācijas laikā PBK Krievijā radītā programmas veidošana ir aizliegta. Ceturtkārt, attiecībā uz likuma izpildi NEPLP ir iestāde valdības pārraudzībā.
Nevietā ir aizspriedumi, ka kanālu slēgšana nav īstenojama tehniski – iespējams bloķēt pat interneta vietnes. Likums ļautu izvairīties no teroristu, diversantu un kara kurinātāju ekspansijas, samazinātu vietējo līdzskrējēju izredzes destabilizēt domas sabiedrībā un provocēt nemierus. Vai vajag nelaimi, teroristus pašu mājās, lai rīkotos?
