Pret holesterīnu – ne vienmēr ar statīniem 0
Statīnus ārsti mums izraksta, ja ir augsts holesterīna līmenis asinīs un draud nopietnas nepatikšanas, piemēram, insults vai infarkts. Tomēr nevajadzētu statīnus uzskatīt kā vienīgo risinājumu holesterīna samazināšanā, jo diemžēl statīniem, tāpat kā citiem medikamentiem, ir blaknes.
Kad bez statīniem nekādi
“Statīnu terapijai vienmēr būs savi pretinieki un piekritēji. Ne velti pašlaik arī Latvijā notiek pētījumi par citām medikamentu grupām, kuras, visticamāk, tālākā nākotnē aizvietos statīnus. Zinātnieki arī domā par statīniem līdzvērtīgu jaunu molekulu izstrādi.
Nevar noliegt, ka statīniem piemīt blakusefekti.
Par to medicīniskajā literatūrā parādās arvien vairāk datu, un statīnu popularitāte tiešām krītas,” stāsta stacionāra Gaiļezers Sirds asinsvadu slimību klīnikas virsārsts Aldis Strēlnieks. “Taču ir gadījumi, kad statīni noteikti vajadzīgi, īpaši, ja pacients slimnīcā ārstējas no miokarda infarkta vai insulta, vai perifēro artēriju saslimšanas, ko izraisa tieši lipīdu vielmaiņas traucējumi.
Ja ticis implantēts stents un ar vizuālām izmeklēšanas metodēm pierādīts, ka ir asinsvadu sašaurinājums, tos noteikti izrakstīs, jo ir runa par cilvēka dzīvības apdraudējumu,” uzsver kardiologs. Viņš atgādina, ka asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas – holesterīns un triglicerīdi, kuras kopumā tiek dēvētas par lipīdiem, tāpēc ārsti bieži saka: lipīdu vai lipīdu frakciju noteikšana.
Vienlaikus kardiologs norāda uz vairākām īpatnībām: “Pirmkārt, gan pacientam, gan viņa ārstam jāņem vērā – ja ir sākta ārstēšana ar statīniem, tos vajadzēs lietot līdz mūža galam.
Otrkārt, statīnu efekts neparādās pirmajā dienā, bet ilgstošā laika periodā – pat pēc viena diviem gadiem.
Treškārt, statīnu terapijas atcelšanas gadījumā ir fantastisks atsitiena efekts, kas ir pierādīts. Piemēram, ja lietoti statīni un izdevies holesterīna lipīdu līmeni samazināt, un pēkšņi cilvēks pārtrauc dzert tabletes, pēc kāda laika holesterīns atkal būs augšā.”
Stacionāra Gaiļezers neiroloģe Ieva Paegle, kas specializējusies dažādās ar atmiņas traucējumiem saistītās slimībās, stāsta – atmiņa var pasliktināties, ja ir, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un/vai cukura līmenis, kūtra kuņģa un zarnu trakta darbība, sabiezējušas asinis un līdz ar to palēnināta asinsrite. Svarīgi sekot līdzi arī holesterīna līmenim, kaut gan tas nav tik būtisks atmiņai.
Ārste uzskata – ja, piemēram, četrdesmitgadīgam vīrietim kardiologs izrakstījis statīnus, lai samazinātu holesterīnu un līdz ar to sirds un asinsvadu slimību risku, tie noteikti jālieto, taču ļoti cienījamā vecumā tas vairs nav tik aktuāli, arī atmiņai tie nepalīdzēs. “Kopā ar ārstu rūpīgi jāizvērtē, kādam nolūkam vajadzīgi statīni, kā arī jākontrolē to lietošana, jo statīni nopietni iedarbojas uz muskuļu audiem un aknu funkciju.
Vecuma posmā, kad jau draud atmiņas traucējumi, statīni neko nemainīs.
Drīzāk ilgstoša medikamentu lietošana (nav runa tikai par statīniem), īpaši, ja šie preparāti nemaz nav vajadzīgi, paši par sevi var izraisīt atmiņas traucējumus,” uzsver neiroloģe.
Veselības centra Pļavnieki neiroloģe Dace Bērziņa saviem pacientiem, kuriem konstatēti nopietni insulta riski vai tas jau pārciests, arī izrakstījusi statīnus. Tomēr viņa negribētu piekrist viedoklim, ka turpmāk cilvēkam tie būs jālieto visu atlikušo mūžu. Tā kādam neiroloģes pacientam, kam sākumā vajadzēja lietot lielas statīnu devas, lai pazeminātu holesterīnu, pēc tam izdevies tās nozīmīgi samazināt.
“Pacientam regulāri veicām pārbaudes visām holesterīna frakcijām un, ņemot vērā rezultātus, ļoti uzmanīgi un pakāpeniski devu samazinājām, līdz beigās viņš varēja lietot iespējami mazāko devu tikai reizi nedēļā. Galvenais, ka holesterīns nekāpa, kā tas būtu noticis, ja tiktu pieļauta vislielākā kļūda – strauja atteikšanās no medikamenta, kā to bieži vien uz savu galvu izdara pacienti.”
Ko darīt profilaktiski
Pēc A. Strēlnieka domām, profilaktiski cilvēks var darīt daudz ko citu noderīgāku nekā visu likt uz vienu kārti – statīniem. “Protams, cilvēki grib ticēt brīnumam – iedzers tabletīti, un nekā slikta viņu dzīvē vairs nebūs. Protams, tā nenotiek, turklāt nav pareizi vainot tikai holesterīnu, jo pastāv virkne citu rādītāju: ir gan augsta blīvuma, gan zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns un to attiecības, ir triglicerīdi (būtībā – tauki).
Un neder sauklis: ēdīsim tikai produktus bez holesterīna.
Patiesībā ar uzturu to uzņemam relatīvi nedaudz, lielākā daļa tiek sintezēta mūsu aknās. Tāpēc, pat pilnībā svītrojot holesterīnu no uztura, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts. Vispār holesterīns mūsu organismam ir vajadzīgs, bez tā nevar iztikt,” stāsta kardiologs.
Holesterīna kaitīgumu ietekmē ne tikai tā līmenis organismā, bet daudz citu faktoru un slimību: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija, dzimums (vīriešiem holesterīns ir kaitīgāks), palielināts svars. Ārstēšanai jābūt kompleksai, nevis vērstai pret vienu pašu holesterīnu.
Ja aknu rādītāji nav būtiski pasliktinājušies (par aknu veselību liecina ASAT un ALAT rezultāti) un nepieciešams nedaudz sakārtot holesterīnu, var lietot nevis tabletes, bet aknu darbību uzlabojošus augu valsts produktus, piemēram, pieneņu ekstraktu, lapas, ziedus, sakneņus, bērza tāss sauso ekstraktu ar pieneņu pulveri vai citus tautas medicīnas līdzekļus, skaidro neiroloģe D. Bērziņa.
“Ja ar augu valsts līdzekļiem izdosies dabūt stabilus aknu rādītājus, arī holesterīnam vajadzētu dabiski samazināties.
Vienmēr vajag paraudzīties, kas aug mazdārziņā vai tuvējā pļavā, lai nav jālieto ķīmiskās tabletes, jo tām ir gan blaknes, gan to sastāvā vienmēr ir kādas blakusvielas,” skaidro neiroloģe.
Lai arī ar uzturu holesterīnu varam samazināt tikai par kādiem desmit procentiem, ir jāpiedomā, kādus pārtikas produktus liekam savā šķīvī. “Dabiski lipīdu rādītājus ietekmē ķiplokos esošās vielas, tāpat kā auzu klijās un pilngraudu auzu pārslās atrodamie beta glikāni. Profilaksei labi der arī linsēklas,” skaidro kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri uztura speciāliste Ilze Lutere.
“Holesterīna normalizēšanā vislielākā nozīme ir tieši ūdenī šķīstošajām šķiedrvielām, kuras satur pākšaugi, auzu pārslas, augļu un dārzeņu miziņas, tās mazina holesterīna uzsūkšanos un kavē tā sintēzi aknās. Mazāk iedarbīgas ir nešķīstošās šķiedrvielas, piemēram, kviešu klijas.
Savukārt ķiploki samazina holesterīna un triglicerīdu līmeni, kavē trombocītu salipšanu, paplašina sīkos asinsvadus, pazemina asinsspiedienu. Lai gūtu šādu efektu, vismaz divus mēnešus pēc kārtas jāēd pa daiviņai dienā.”
Diētas ārsts Atis Tupiņš neiebilst pret statīniem – medikamentiem holesterīna pazemināšanai, tomēr uzsver: “Nebūtu pareizi domāt – iedzeršu tableti, un viss būs kārtībā.
Jāievieš izmaiņas dzīvesveidā, jo tam ir tieša saistība ar iekaisīgiem procesiem organismā, aterosklerozes attīstību. Jādod organismam kvalitatīvs izejmateriāls: pareizs uzturs, ūdens, gaiss, minerālvielas, mikroelementi.”
