Pret centieniem Latvijas sportu pakļaut derību un likmju totalizatoru diktātam
1
Divas ziņas Latvijas mēdijos pēdējās nedēļas laikā: “Piedāvā atļaut azartspēļu un sporta derību organizētāju reklāmu sporta nozarē” un “Kāpēc valsts maksāja atbalsta miljonus azartspēļu nozarei?”.
Īsumā – pirmā ziņa stāsta, ka Saeimas sporta apakškomisijas sēdē deputāti apsprieduši (spriežot pēc preses relīzes optimistiskā toņa ar urravām atbalstījuši) priekšlikumu “Azartspēļu un izložu likuma” grozījumos paredzēt, ka sporta norises vietās, sporta pasākumos, uz sporta formām un sporta atribūtikas varētu tikt atļauts norādīt azartspēļu un sporta derību organizētāju reģistrētu preču zīmi un informāciju par piedāvāto pakalpojumu veidu.
Otra ziņa ir par valsts varas attieksmi pret azartspēlēm: Covid-19 pandēmijas azartspēļu organizētāji saņēmuši lielākās summas (vairāk nekā septiņi miljoniem eiro) no Latvijas valsts atbalsta grantos no 2020. gada beigām līdz 2022. gada pavasarim. Ne jau kokrūpnieki vai eksportpreču ražotāji, ne jau krodzinieki vai viesnīcnieki no Krišjāņa Kariņa valdības saņēma dāsnāko atbalstu. Visbrangākā summa — 1,9 miljoni — ienākusi azartspēļu klubu īpašnieka Joker LTD kasē, otrajā vietā ar 1,24 miljoniem ir spēļu zāļu Zilais dimants īpašnieks DLV, bet trešajā — Fenikss laimētavas īpašnieks Alfor ar 1,17 miljoniem eiro. Šie trīs azartspēļu organizētāji ir vislielākā atbalsta saņēmēji visā grantu programmā, kurai valsts kopumā tērēja 570 miljonus eiro — vairāk nav saņēmis neviens cits uzņēmums nevienā citā nozarē. Patiesībā Kariņš jau nedāļāja azarstpēļu baroniem savu naudu, bet visu mūsu – nodokļu maksātāju naudu.
Azartspeles ir atkarība, kas lien iekšā pa logu, ja tiek izmestas pa durvīm. Ja pašvaldības cenšas atbrīvot pilsētu vēsturiskos centrus no azartspēļu zālēm, tad azartspēļu organizatori izliekas par sporta atbalstītājiem un savu logo uzliek uz Latvijas izlases sportista krekliņa.
Gluži kā visas citas atkarības industrijas arī azartspēļu organizatori mēģina radīt iekšēju disputu starp “labajām azartspēlēm” un “sliktajām azartspēlēm”. Sporta apakškomisijā skanēja pārliecinoši argumenti, ka sporta derību bizness ir godīgs, caurspīdīgs un cilvēkiem draudzīgs, bet spēļu nami un spēļu automātu zāles esot riebīgi asinssūcēji. Iespējams, ka es kaut ko nezinu, bet šķiet, ka “optibet”, “klondaika” un “laimz” atrodas vienās rokās un vienā makā?
Likmju atkarības: depresija, trauksme, pašnāvība
Pērn Lielbritānijā pašnāvības likmju biznesa atkarības dēļ izdarīja 400 jaunu vīriešu.
Jauni vīrieši 18– 24 gadu vecumā ir visneaizsargātākie pret azartspēļu problēmām un ar tām bieži saistītiem garīgās veselības traucējumiem. Lieta tāda, ka smadzenes cilvēkam aug un attītās līdz 25 gadu vecumam, tādēļ jaunāki cilvēki ir vairāk predisponēti uz atkarību, jo īpaši – uz atkarību no azartspēlēm un no tabakas smēķēšanas.
Smadzeņu fizioloģija ir tā, kas palielina risku, ka sporta derības jauniešiem kļūs problemātiskas. Tipiskās problēmas – parādsaistības, attiecību izjukšana, grūtības noturēt darbu, atstāj ietekmi uz emocionālo labsajūtu. Pētījumi norāda – jo jaunāks cilvēks sāk spēlēt azrtspēles, jo lielāka iespējamība, ka viņam radīsies problēmas ne tikai ar azartspēlēm, bet arī ar garīgās veselības problēmām – depresiju, trauksmi un pašnāvību. Tieši sporta derībās jaunieši mēdz iesaitīties dzīves veidošanās posmā, kad viņi ir neaizsargātāki pret iespējamu kaitējumu.
Jaunieši ir tendēti piedalīties riskantā uzvedībā, jo īpaši izklaides un finanšu kontekstā, kas attiecas uz azartspēlēm. Šī nosliece uz riska uzņemšanos ir īpaši izteikta vīriešiem, un tā pastiprinās citu vīriešu klātbūtnē, un šis fenomens ir pazīstams kā “jauno vīriešu sindroms”. Šie puiši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir paaudze, kas ir izaugusi interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā. Viņi ir ļoti iesaistīti digitālo tehnoloģiju izmantošanā un pavada vairāk laika internetā un sociālajos medijos nekā citas paaudzes.
Sporta līdzjutēja datoru ekrānu pārplūdina sporta derību reklāma. Tā ir plēsonīga, nepārtraukta reklāma, kas glamorizē azartspēles. Šī reklāma popularizē sarežģītākus likmju veidus, piemēram, spēļu derības un derību piedāvājumus, paaugstinātus koeficientus un reģistrācijas bonusus.
Tā kā interneta reklāma ir ļoti personalizēta, tā ir ievērojami attīstītāka nekā tradicionālie reklāmas veidi. Mūsdienu prakse, kad reklāmas tiek pielāgotas, pamatojoties uz personas iepriekšējo uzvedību tiešsaistē, ir pazīstama kā tiešsaistes uzvedības reklāma.
Tas tiek panākts, izmantojot specializētus reklāmas tehnoloģiju rīkus, kuri vāc datus par personas darbībām tiešsaistē, izmantojot izsekošanas sīkdatnes. Pēc tam, pamatojoties uz šiem datiem, tiek mērķētas reklāmas. Šīs uz datiem balstītās mārketinga pieejas ieviešanas rezultātā patērētājiem tiek izplatīts ļoti personalizēts un atbilstošs reklāmas saturs, kam, kā pierādīts, piemīt lielāka spēja piesaistīt patērētāju uzmanību salīdzinājumā ar nepersonalizētu reklāmas saturu. Nu piemēram, ne facebookā, ne sportacentrs.com, ne citur internetā neviens latvietim nepiedāvā likt likmes uz kriketa spēlēm (globāli otrais lielākais likmju tirgus), bet gan uz katram latvietim saprotamo basketbolu.
Sporta derību kontekstā bukmeikeri izmanto “lielos datus”, lai reklāmu mērķētu uz konkrētām demogrāfiskajām grupām (visvairāk, protams, jauniem vīriešiem, bet arī man kā vecākam vīram tiek sava uzmācīgas reklāmas pakete), kuriem ir tieksme veikt sporta derības. Esošie sporta totalizatori saņem mērķtiecīgu reklāmu no platformām, kurās šiem vīriešiem ir konti, kas atspoguļo viņu konkrētās likmju izdarīšanas preferences, pamatojoties uz viņu likmju izdarīšanas vēsturi, piemēram, konkrētiem sporta veidiem vai komandām.
Ir daudzas reklāmas stratēģijas, ko tirgotāji izmanto, lai veicinātu sporta derības, sākot no atklātām un beidzot ar smalkām, un visas šīs stratēģijas tiek efektīvi izmantota digitālajos plašsaziņas līdzekļos.
Sponsorētā reklāma ir tradicionāls reklāmas veids, kurā azartspēļu uzņēmums maksā par sava logotipa pielīdzināšanu konkrētam zīmolam, parasti – sporta veidam, ar mērķi palielināt zīmola atpazīstamību un uzlabot tā tēlu. Šī mārketinga stratēģija ir plaši pētīta un aprakstīta, un to bieži demonstrē sponsoru logotipu izvietošana uz krekliņiem vai reklāmas stendiem pie olimpiskajiem centriem vai stadioniem. Tieši par šo reklāmu šobrīd cīnās azartspēļu lobisti Saeimas sporta apakškomisijā.
Digitālā mārketinga parādīšanās ir izraisījusi reklāmas stratēģiju attīstību, kas, salīdzinājumā ar tradicionālajām reklāmas pieejām, spēj labāk uzrunāt gados jaunāku demogrāfisko auditoriju. Viens no klasiskiem piemēriem ir influenceru mārketings, kurā uzņēmumi izmanto sociālo mediju influencerus kā sponsorētus atbalstītājus vai partnerus, lai reklamētu savus produktus. iespējams, ka šajā gadījumā influencere nav glīta meitenes ar silikona krūtīm un botoksa lūpām, bet tautā pazīstami un mīlēti esošie un bijušie sportisti. Arī šo rindu autors ar interesi mēdz vērot ģenerāļa un bukmeikera sarunas, un – ko padarīsi – manu jaunības gadu basketbola elks pārtapis influencerē, kas šādā vai citā veidā man mēģina iepārdot William Hill 515 bezriska griezienus.
Šīs pieejas efektivitāti skaidro ar cilvēciskā zīmola teoriju, kas paredz, ka emocionālo piesaisti, ko indivīdi veido ar influenceriem, var izmantot, lai palielinātu produktu mārketinga efektivitāti, izmantojot lojalitāti un uzticību zīmolam. Ietekmētāju mārketings ir bieži sastopams sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, un tas nozīmē modernu mārketinga stratēģiju.
Reklāma sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ziņu plūsmās ir veicinājusi reklāmas paņēmienu, kas pazīstams kā vietējā reklāma. Šīs tehnikas mērķis ir netraucēti integrēt displeja reklāmu mediju plūsmas parastajā saturā.
Piemēram, tā ir reklāma, kas izvietota tiešsaistes ziņu platformas ieteikto rakstu sadaļā, kas veidota tā, lai līdzinātos parastam rakstam (raksti par nepieciešamību mainīt likumdošanu par labu azartspēļu bizneam veidoti tā, it kā azartspēļu bizness glābs sportu, kuru nepietiekami finansē valsts). Ir konstatēts, ka šāda mārketinga stratēģija ir mazāk pamanāma lietotājiem mediju pārlūkošanas laikā un rada lielāku iesaisti reklāmā, par ko liecina lielāks klikšķu skaits. Sporta derību kontekstā pašmāju reklāma var izpausties cilvēku sociālo plašsaziņas līdzekļu plūsmās, maskējoties kā kārtējais ieraksts sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Vietējās reklāmas neuzkrītošais raksturs kopā ar tās tendenci piesaistīt lielāku klikšķu skaitu rada bažas par tās ietekmi uz jaunākiem cilvēkiem, kuri ir ļoti iesaistīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Modernās mārketinga stratēģijas, ar kuru palīdzību jaunieši tiek pakļauti sporta derību reklāmai, veido jauniešu izpratni par derību zīmoliem. Neraugoties uz to, ka šīs stratēģijas nav tik acīmredzamas kā tradicionālās reklāmas metodes, tās ietekmē jauniešu uzvedību un nodomus saistībā ar derībām.
Ārēji visnevainīgākam – prēmiju likmju stimulam ir vislielākā ietekme uz indivīda lēmumu veikt derības. Pētījumi rāda, ka likmju mārketings palielina gan likmju izdarīšanas iespējamību, gan uzlikto likmju summu. Veicināšanas veids, kam izrādās ir vislielākā ietekme uz likmju izdevumiem, ir samazināta riska veicināšana, piemēram, nodrošinot zaudētās likmes daļas atmaksu likmju kredītu, naudas vai bonusa likmju veidā.
Sporta derību reklāma, ko cenšas panākt azartspēļu organizatori, ir bezmaksas siers peļu slazdā
Neviens azarspēļu biznesa uzņēmums necīnītos par tiesībām sponsorēt dažas komandas vai dažas federācijas, ja šajā sponsorēšanā neredzētu peļņas iespējas nākotnē.
Tas, ko šobrīd mēģina popularizēt azartspēļu rīkotāji, ir atļautās reklāmas apjoms. Katra derību reklāma ietekmē ar azartspēlēm saistītā kaitējuma rādītājus. Proti, derību reklāma ievērojami palielina to likmju likšanu, kas notikusi bez iepriekšēja nodomu, bet īpaši palielina plānoto izdevumu pārsniegšanu starp sporta derību dalībniekiem.
Pētījumi liecina, ka derību stimulēšana ir ietekmējoša, bet derību reklāma kalpo kā pamudinājums, kas mudina cilvēkus uz azartspēlēm.
Lai cik tas dīvaini neliktos, reklāmas ietekme nav nozīmīga problemātiskiem azartspēlmaņiem. Tai pašā laikā ir konstatēta saikne starp to, kā neregulāri likmju licēji izmanto derību veicināšanas akcijas, un viņu tieksmi uz impulsīvām derībām.
Plaši pētījumi par likmju veikšanu tika veikti starp jauniešiem 2022. gada FIFA Pasaules kausa laikā, un izrādījās, ka jauniešiem pievilcīgākie šķituši sporta derību veicināšanas veidi, kas ietvēruši prēmiju likmes, reģistrēšanās piedāvājumus, paaugstinātas izredzes un likmju atmaksu.
Lielākais globālais pasākums, kurā tiek liktas likmes ir “marta trakums jeb Final Four” – NCAA 1. divīzijas vīriešu basketbola turnīra fināls.
Saskaņā ar Amerikas Azartspēļu asociācijas datiem, turnīrs ir kļuvis par Amerikas visvairāk apmaksātajām sacensībām, pārsniedzot pat Superboulu (Superkausu) pēc veikto likmju skaita. Šogad koledžu basketbola sacensības martā piesaistīja 15,5 miljardus ASV dolāru likmēs no 68 miljoniem amerikāņu.
Daudziem cilvēkiem azartspēles, protams, ir tikai izklaide, un ne katra likme uz NBA basketbola spēli vai Premjerlīgas spēli futbolā rada kompulsīvu ieradumu. Taču citiem tā var kļūt par atkarību, līdzīgi kā atkarība no tabakas, alkohola vai opioīdiem. Pētījumos ir konstatēts, ka azartspēles aktivizē smadzeņu atalgojuma sistēmu tāpat kā narkotiku atkarības; problēmas ar azartspēlēm ir līdzīgas šīm atkarībām pēc klīniskās izpausmes, smadzeņu darbības regulējuma, komorbiditātes, fizioloģijas un ārstēšanas.
Smēķēšanas, narkotiku vai alkohola atkarības spēcīgākā sastāvdaļa ir dopamīns
Arī spēlējot azartspēles, smadzenes izdala parlieku daudz dopamīna.
Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmatas jaunākajā izdevumā “azartspēļu traucējumi” ir iekļauti tajā pašā kategorijā kā heroīna un opioīdu atkarības.
Diagnozes kritēriji ietver nepieciešamību spēlēt ar aizvien lielākām naudas summām, lai sasniegtu vēlamo uztraukumu, atkārtotus neveiksmīgus pārtraukt spēlēt azartspēles, apdraudēt vai zaudēt nozīmīgas attiecības, darbu vai karjeras iespējas azartspēļu dēļ un paļauties uz citiem, lai sniegtu naudu azartspēļu radīto izmisīgo finansiālo apstākļu mazināšanai.
Azartspēļu rīkotāji precīzi izmanto citas atkarības. Tiek atvērti krogi (kā likums, nosaukti likmju biznesa firmas vārdā), kuros spēļu likmju likšana tiek kombinēta ar alkohola lietošanu, skatoties sporta spēles. Alkohols labi mazina riska izjūtu, likmes tiek liktas lielākas, tādēļ alus cenas šajos krogos parasti ir zemākas.
Interesants paradokss – azartspēļu atkarīgais pirmkārt samazina savu veselības aprūpei paredzēto naudas daļu, tātad nomirst ātrāk, jo neārstē diabētu, hiperholesterinēmiju un hipertoniju. Azartspēļu atkarīgie personāži ir nelīdzestīgāki pret depresijas ārstēšanu ar antidepresantiem.
Vai likmju likšana uz sporta sacenībām ir drošāka par spēļu zāli?
Arguments, ka cilvēkiem vajag atpūsties, bet tieši sporta derības ir drošākais azartspēļu veids, šobrīd izskan plaši, to tieši un netieši pasaka sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Likmju likšana uz sporta sacensībām ir saistīta ar saviem unikāliem riskiem. Daudzi sporta totalizatori savas likmes uzskata par drošākām un informētākām nekā cita veida azartspēles;
jauni vīrieši domā, ka pārzina spēli, spēlētājus un komandas; viņiem šķiet, ka viņi vadās pēc savām zināšanām un prasmēm, nevis pēc veiksmes. Tas var radīt ilūziju, ka viņi kontrolē iznākumu. Tas var radīt vairāk problēmu, ja likme neizdodas.
Sporta derības, salīdzinot ar derībām jebkurā citā jomā, ir spēcīgāk saistītas ar azartspēļu problēmām un kognitīvajiem izkropļojumiem – kontroles ilūziju, varbūtības kontroli un interpretācijas kontroli. Sporta totalizatori izmanto šīs emocijas neaizsargātāko jauniešu vidū.
Reklāmas trakums gan pasaules lielvalstīs, gan pie mums Latvijā ir saistīts ar sporta derību tirgus apjomu un centieniem tirgu “optimizēt”. Šobrīd Latvijā vismaz desmit sporta totalizatoru rīkotājkompānijas sacenšas, lai ieņemtu lielāku tirgus daļu. To stratēģijas, piesaistot jaunus derību dalībniekus, palielina riskus. Šīs stratēģijas ir akcijas, piemēram, bezmaksas likmes vai paaugstināti koeficienti. Kompānijas sacenšas, lai piedāvātu visplašāko likmju klāstu, tostarp papildu likmes – piemēram – ne tikai likmi uz spēles rezultātu, bet arī uz konkrēta spēlētāja izcīnītām atlēkušajām bumbām vai piespēlēm. Mūsdienās spēlmaņi ar likmēm var rosīties daudz čaklāk nekā tikai likt naudu uz spēles iznākumu – ir iespējas veikt likmes spēles laikā uz katru ceturksni, spēlētāju un notikumu.
Arvien biežāk uzņēmumi piedāvā spēles laikā izdarītas likmes, šīs likmes tiek veiktas spēles karstumā, kad derību veicēja emocijas pārsniedz spējas pārvaldīt risku. Liels uztraukums un potenciālo likmju klāsts nekad nav tālāks par mobilo tālruni.
Sporta derības ir bumba ar laika degli
Gluži tāpat kā alkohola un tabakas industrija, arī azartspēļu bizness izliekas, ka ietekmē tikai pieaugušus cilvēkus. Azartspēļu bizness cenšas ārēji demonstrēt, ka vēršas pret bērnu piedalīšanos likmju likšanā un sporta derībās, čakli demonstrē lojalitāti valstij un tās nodokļu politikai. Azartspēļu biznesa pārstāvji klaigā, ka pienācis laiks pilnībā legalizēt un neierobežot sporta derības, jo regulējums taču ietveršot tādus pasākumus kā nepilngadīgo azartspēļu novēršana un palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar azartspēļu problēmām.
Atkarība no azartspēlēm ir klusāka nekā atkarība no narkotikām vai alkohola. Pacients parasti vēršas pēc palīdzības tikai deviņus – desmit gadus pēc tam, kad ir radušās azartspēļu problēmas. Sākotnēji azartspēļu atkarībai nav nekādu pazīmju. Slimot var sēžot pie vakariņu galda ar mobilo tālruni rokās, un pat tuvinieki par to neuzzina, līdz nav izpostīta visa ģimene.
Apvienotajā Karalistē, kurai ir senas legālu azartspēļu tradīcijas, mobilās derības tika legalizētas 2005. gadā. Savukārt 2019. gadā valdība atvēra pirmo azartspēļu klīniku bērniem, atsaucoties uz secinājumiem, ka 55 000 no valstī aptuveni 395 000 problemātisko spēlētāju ir bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem.
Arī Latvijā bērnu psihiatru uzmanības centrā nonākuši bērni ar azartspēļu atkarībām, tikai dati vēl nav apkopoti.
Pasaules pieredze rāda, ka azartspēļu spēlētāji ir varējuši slēpt savu vecumu un izvairīties no aizlieguma spēlēt tikai konkrētā valstī; izmantojot virtuālos privātos tīklus, kas slēpj viņu atrašanās vietu, vai arī – veicot likmes nelegālos ārzonas sporta totalizatoros.
Lielākais šķērslis efektīvai reakcijai uz azartspēļu problēmu pieaugumu ir dažādie Eiropas savienības valstu likumi, kas regulē azartspēles un finansē palīdzību atkarību slimniekiem, kas nonākuši grūtībās. Vēl viens iemesls ir stigmatizācija – Eiropas valstis, t.sk., Latvija nesteidz ārstēt un glābt atkarīgos pacientus tādēļ, ka valdības un politiķu skatījumā cilvēki ar azartspēļu traucējumiem ir uzskatāmi par muļķiem vai cilvēkiem, kuriem trūkst gribasspēka.
Vismaz šodien valdība spēju noturēt naudu un vinnēt naudu pielīdzina panākumiem, bet zaudēšanu pielīdzina alkatībai.
Azartspēļu bizness tajā pašā laikā apgalvo, ka organizēs pašpiemērošanas pasākumus, ievēros noteikumus, un ļoti labi iztiks bez stingras likumdošanas ierobežojumiem un regulatora uzraudzība. Patiesībā pašregulācijai ir tendence samazināties līdz mazākajam kopsaucējam, nevis līdz visaugstākajam. Piemēram, visus paziņojumus, ka azartspēles var izraisīt būtiskus veselības traucējumus, ka ar tām nedrīkst nodarboties bērni utt., kompāniju reklāmās sniedz īsi, klusi, tie tiek rādīti maziem burtiem reklāmas beigās.
Visnozīmīgāk atkarības veidošanos veicina stimuli un akcijas, ko sporta derību lietotnes piedāvā lietotājiem, piemēram, reģistrēšanās un ieteikumu prēmijas, promo kodi un bonusa likmes. Vienkāršoti – visas reklamētās akcijas vai bonusi kā “bezmaksas” vai “bezriska”, nozīmē tikai to, ka lietotājiem būs jāzaudē nauda vai jāriskē ar savu naudu, lai saņemtu akcijas.
19 procenti azartspēļu atkarīgo mēģina izdarīt pašnāvību, kas ir visaugstākais rādītājs no visām atkarībām.
