Pret bēgļiem iebilst arī kaimiņos 4
Eiropas Komisijas iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm nav guvusi atbalstu arī Latvijas kaimiņvalstīs.
Tik lielu bēgļu skaitu, kā iecerējusi EK, nav gatava uzņemt ne Lietuva, ne Igaunija. Tomēr kaimiņi uzskata, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaistās, un gatavi bēgļus uzņemt krietni mazākā skaitā. Saskaņā ar EK izstrādāto plānu Lietuvai būtu jāuzņem 710 bēgļi, Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi, Igaunijai – 1064. Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā paudusi savu oficiālo nostāju un balsojusi pret obligāto bēgļu kvotu sistēmu. Ja valdības nostājai tiks saņemts parlamenta atbalsts, Igaunija ar savu lēmumu iepazīstinās EK.
Igauņi iziet ielās
“Eiropas Komisijas piedāvājums ir neproporcionāls attiecībā pret Igauniju. Mēs sarunās ar citām dalībvalstīm un EK vēlamies panākt rezultātu, kas atbilstu Igaunijas potenciālam un valsts izmēram,” vēl pirms valdības lēmuma paziņoja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Igaunija saprot Eiropas trauksmi bēgļu jautājumā un negrasās ignorēt šo problēmu. Igaunija aprēķinājusi, ka divu gadu laikā varētu pieņemt tikai 84 līdz 156 bēgļus.
Protestu pret valdības plāniem “brīvprātīgi” uzņemt afrikāņu bēgļus 10. jūnijā pie Igaunijas parlamenta ēkas rīkoja Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE), un tajā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Igaunijas premjers uzskata, ka EKRE taktika, baidot ļaudis ar masu imigrāciju, šajā situācijā ir nepieņemama, un norādīja, ka šis jautājums nav iemesls, lai ļaudis izietu ielās.
Vienlaikus medijos parādās pretēji viedokļi, kas lielā mērā sasaucas ar Igaunijas sabiedrības bažām par iespējamo imigrantu pieplūdumu no Āfrikas. Igaunijas medijos visbiežāk citēta bijusī Igaunijas ārlietu ministre, Tautas vienotības partijas līdere Kristīne Ojulande, kura paziņojusi, ka Eiropā nedrīkst ielaist nevienu bēgli un viņa kā baltais cilvēks jūtot, ka baltā rase ir briesmās. Tāpēc mudina vākt parakstus Eiropas līmenī, lai neviens bēglis turpmāk nespētu šķērsot Vidusjūru.
Savukārt uzņēmēji pauž bažas, ka veids, kādā bēgļi nokļūst Eiropā, nav legāls un bieži saistīts ar kriminālo biznesu. “Mums nav pienākums barot noziedzīgās organizācijas,” Igaunijas laikrakstā “Postimees” citēts uzņēmējs Oļegs Osinovskis, kurš uzskata, ka šajā “biznesā” iesaitīti korumpēti Grieķijas un Itālijas ierēdņi. Viņš ir pārliecināts, ka Eiropā nokļūstot tikai tie cilvēki, kas labākas dzīves meklējumos par to ir spējīgi samaksāt.
Lietuva skeptiska kvotu jautājumā
Līdzīgi kā Igaunija arī Lietuva sola piedalīties Āfrikas bēgļu problēmas risināšanā, taču paudusi neapmierinātību ar EK noteikto obligāto kvotu sistēmu. “Mēs uzskatām, ka solidaritātei ir jābūt un mums ir jādalās šajā slogā, bet tāpat kā daudzi no maniem kolēģiem Eiropas Savienībā uzskatu, ka tas būtu jādara brīvprātīgi,” norāda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Līdzīgu viedokli pauž arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, norādot, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām pašām izlemt, cik daudz bēgļu uzņemt.
Lietuvas augstākajām amatpersonām gan nav vienprātības par to, cik bēgļu valsts varētu uzņemt. Premjerministrs Aļģirds Butkevičs iepriekš sacīja, ka Lietuva varētu pieņemt tikai 30 – 40 bēgļu. Savukārt Grībauskaite jau min krietni lielāku skaitu – 250. Kuluāros gan spriež, ka tik liels skaits minēts, lai testētu Lietuvas sabiedrības reakciju. Pati prezidente gan paziņojusi, ka, ņemot vērā Lietuvas iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, minētais skaitlis ir atbilstošs, lai nodrošinātu bēgļu veiksmīgu integrēšanos.
Nepilnības EK iecerē par obligāto kvotu ieviešanu ieskicē Lietuvas pārstāvis ES Raimunds Karoblis, norādot, ka to ieviešana problēmu neatrisinās. Jo nav izslēgts, ka bēgļi, kurus uzņems ES nabadzīgākās valstis, ar laiku netīkos pēc labākas dzīves kādā no ES bagātākajām valstīm.
Itālija dusmīga
Par augošo spriedzi imigrācijas jautājumā liecina Itālijas premjerministra Mateo Renci paziņojums, ka gadījumā, ja ES nerīkojas solidāri imigrantu izvietošanā, Itālijai ir sagatavots “plāns B, kas varētu kaitēt Eiropai”, raksta izdevums “Euobserver”. Premjers sīkāk nepaskaidroja, bet Itālijas mediji ziņo, ka Roma varētu sākt izdot nelegālajiem imigrantiem pagaidu vīzas, kas ļautu viņiem ceļot Šengenas zonā. Šāds solis būtu trieciens pārējām ES valstīm un pārkāptu bloka dalībvalstu vienošanos, ka bēgļu pieprasījumi pēc patvēruma jāizskata tajā valstī, kurā viņi pirmajā ierodas. Itālija arī apsver aizliegt britu, franču, vācu un citiem kuģiem izsēdināt Vidusjūrā izglābtos nelegālos imigrantus Itālijas ostās, šādi piespiežot šīs valstis uzņemties atbildību par izglābtajiem bēgļiem. Šogad Itālijas krastus sasnieguši jau vairāk nekā 57 000 imigrantu no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Indijas subkontinenta.
Pēc Itālijas prasības šodien Luksemburgā paredzēta ES iekšlietu ministru apspriede imigrantu problēmas risināšanai. Francijas robežpolicija saņēmusi rīkojumu neielaist valstī nelegālos imigrantus no Itālijas, kuru vidū pamatā ir somālieši, eritrejieši, Kotdivuāras pilsoņi un sudānieši. Vairākums no viņiem cer nokļūt Vācijā, Britānijā un Zviedrijā.
Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26. jūnijā. Tomēr jau tagad tiek apšaubīts, ka dalībvalstis spēs panākt vienošanos šajā jautājumā.
