Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām 17
Policija joprojām nav aizturējusi personu, kas uzbruka NMPD autovadītājam un ārstam pirms vairāk nekā divām nedēļām.
Aizvadītajā gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes ir cietušas desmit izsaukumos, informēja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. Mediķiem ne tikai draudēts, bet viņi arī piekauti, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kuri bijuši alkohola un narkotisko vielu reibumā, kā arī psihiski slimām personām.
Ātrās palīdzības autovadītājs Aivars (redakcijai uzvārds zināms) nupat atgriezies mājās no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, kur viņam veikta deguna operācija pēc pārciesta uzbrukuma gada nogalē, kurš beidzies arī ar smadzeņu satricinājumu. Cietis arī viņa kolēģis ārsts – stažieris Mārtiņš (redakcijai uzvārds zināms), viņš gan ticis galā saviem spēkiem un jau pirms šā incidenta bija uzrakstījis atlūgumu, un vairs NMPD nestrādā.
“Braucot no izsaukuma, pēkšņi uz Dzelzavas ielas Rīgā izskrēja divi piedzērušies vīrieši. Viens māja mums, lai apstājamies, un, kad to izdarījām, viens no viņiem pavēlēja, lai mēs to otru dzērušo aizvedam uz mājām. Kad atteicāmies to darīt, dzērušais meta transportlīdzekļa salonā stikla glāzi un trāpīja NMPD brigādes ārstam pa galvu. Savukārt man tika pārlauzts deguns, un guvu smadzeņu satricinājumu, kad alkohola apreibinātā persona, cērtot ciet manā priekšā durvis, trāpīja pa seju. Jāteic, ka dzērušais nebija nekāds bezpajumtnieks, bet gan normāls vidusmēra cilvēks, kurš dzerdams gaidīja jauno gadu,” pastāstīja cietušais autovadītājs, kurš darba laikā piedzīvojis vairākas dzīvību apdraudošas situācijas. Aivars uzskata, ka NMP dienestam vajadzētu slēgt līgumu ar kādu apsardzes firmu, jo to darbinieki spējot reaģēt daudz operatīvāk nekā policija, kura pēc trauksmes izziņošanas ierodas pusstundas vai pat ilgākā laikā, kamēr apsardzes firmas rīkojoties daudz operatīvāk.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska informēja, ka pēc uzbrukuma brigādei sākta administratīvā lietvedība pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta – par sīko huligānismu un pēc 167.² panta – par maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu. Vai deguna lūzums, kurš tiek ārstēts ar vairāk nekā divu stundu operāciju, uzskatāms par maznozīmīgu bojājumu? Valsts policijas pārstāve skaidroja, ka patlaban tiekot veikta ekspertīze, kura parādīs miesas bojājuma pakāpi un tikai pēc tam lemšot par kriminālprocesa sākšanu. Bet miesas bojājumu nodarītājs vairāk nekā divu nedēļu laikā tā arī nav aizturēts. Tiesa, policija pieprasījusi video no NMP dienesta, jo visās ātrās palīdzības mašīnās ir kameras, kas fiksē salonā notiekošo, kā arī to, kas notiek ārpus tā, bet nekas vairāk tā arī nav izdarīts.
Savukārt nu jau bijušais ārsts – stažieris Mārtiņš saka: “Kad stājos darbā, zināju, ka izsaukumos var sagaidīt jebkas – bezpajumtnieki, pacienti dažādu apreibinošo vielu iespaidā, neganti mājdzīvnieki… Tā ir mūsu ikdiena. Tāpēc piekrītu tiem NMPD mediķiem, kuri uzskata, ka būtu nepieciešama dzīvības apdrošināšana, jo teorētiski, braucot izsaukumā pie svešiem cilvēkiem, var notikt jebkas. Bet to pašu jau var teikt, piemēram, par jebkāda veida kurjeriem un pastniekiem.”
Arī NMPD brigādes anesteziologs-reanimatologs Viktors Gorovenko 15 darba gados piedzīvojis gan fiziskus uzbrukumus, gan arī draudus, un viņš atzina, ka jau pirms ierašanās izsaukuma vietā ļoti svarīgi esot izvērtēt riskus. “Nereti jau kaimiņi vai piederīgie dod mājienu, ka vajadzētu pieaicināt policiju, pirms dodamies uz izsaukuma adresi. Tad caur operatīvās vadības centru izsludinām trauksmi, un tiek izsaukta policija,” pastāstīja ātrās palīdzības dakteris, kuram gan neesot negatīvas pieredzes ar policistiem, jo viņi parasti atbraucot laikā.
Salīdzinājumā ar ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta darbiniekiem ātrās palīdzības mediķu nodrošinājuma pakete, ja gadījumā ir cietusi viņu veselība, ir daudz trūcīgāka. Pirmie saņem visu ārstēšanu, kas paredzēta valsts programmā, no valsts naudas maka, arī rehabilitāciju un pat zobārsta un zobu higiēnista pakalpojumus. Autovadītājs Aivars pastāstīja, ka par operāciju viņam nebija jāmaksā, bet, ja būs nepieciešama tālāka ārstēšana vai rehabilitācija, tad cietušais būs atbrīvots no pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem, bet neviens šo palīdzību nesniegs ārpus rindas, kura var būt mēnesi un ilgāk. Rehabilitācija ir uz paša pleciem. NMPD mediķiem un autovadītājiem piemaksā par darbu riskantos apstākļos, bet šīs piemaksas ir nelielas. Piemēram, trešās jeb augstākās kategorijas sertificētam ārsta palīgam, kura darba slodze ir ļoti intensīva, stundā maksā 4,44 eiro un par risku piemaksā 25% no šīs naudas summas.
Rīgas reģionālā centra arodbiedrības pārstāvis Rafaels Ciekurs pastāstīja, ka NMPD darbiniekiem un mediķiem, kas ir arodbiedrībā, gūstot darba traumu vai ciešot citā nelaimes gadījumā, esot tiesības pieprasīt vienreizēju pabalstu ārstēšanai – 150 eiro. Nepieciešamības gadījumā pabalsts varot būt arī lielāks. Zinot, ka ārstēšanās vienmēr maksā pamatīgas naudas summas, pabalsts ir simbolisks.
Jautājums par nopietnākām sociālajām garantijām NMPD mediķiem un operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem pašu darbinieku vidū uzvirmo ik pa laikam. Šis jautājums jāpatur atvērts un jārod kāds risinājums, jo darbiniekiem par to ir interese, secina NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.
