Briežu hroniskās novājēšanas slimības (HNS) monitoringa programmas ietvaros medniekiem, ragu meklētājiem un citiem savvaļas pastaigu cienītājiem ir iespēja pret finansiālo atlīdzību 20 eiro apmērā nodot uz ceļa notriekto vai mežā bojāgājušo un atrasto briežveidīgo galvas.
Briežu hroniskās novājēšanas slimības (HNS) monitoringa programmas ietvaros medniekiem, ragu meklētājiem un citiem savvaļas pastaigu cienītājiem ir iespēja pret finansiālo atlīdzību 20 eiro apmērā nodot uz ceļa notriekto vai mežā bojāgājušo un atrasto briežveidīgo galvas.
Foto: Linda Dombrovska

Pret atlīdzību pieņem mednieku atrastās briežveidīgo galvas 1

Briežu hroniskās novājēšanas slimības (HNS) monitoringa programmas ietvaros medniekiem, ragu meklētājiem un citiem savvaļas pastaigu cienītājiem ir iespēja pret finansiālo atlīdzību 20 eiro apmērā nodot uz ceļa notriekto vai mežā bojāgājušo, un atrasto briežveidīgo galvas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienībā sāktā HNS monitoringa vajadzībām Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas ievāc un testē visu briežveidīgo sugu dzīvnieku smadzeņu paraugus.

Sezonas laikā jāpārbauda vismaz 1000 nomedīto un uz ceļa notriekto dzīvnieku audi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mežniecības tajos rajonos, kas ir iekļauti programmā, jau sezonas sakumā saņēma paziņojumus, cik un kādu dzīvnieku galvas būtu jānodod, taču uzsvaru dienesta speciālisti tomēr liek uz atrastajiem. Tie var būt mežā atrasti dzīvnieki, kas īsi pirms uziešanas krituši par upuri plēsējiem, miruši dabiskā nāvē, vai uz ceļa notriektie,” paskaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs Ivars Koloda.

Ievērojot visas prasības, par atrasto dzīvnieku ir jāziņo PVD un Valsts meža dienesta (VMD) reģionālajām nodaļām, kas tālāk sazināsies ar vietējiem medniekiem.

“Ja vietējie mednieku kolektīvi ir zināmi, var ziņot tiem, lai nesanāk, ka galvas nogādāšana PVD pārvēršas par malumedībām,” norāda PVD pārstāvis.

Pēc tam par dzīvnieka notriekšanu tiks sastādīts akts.

Galva jāiesaiņo tik daudz, lai tā nesasmērētu mašīnas salonu. Tās pašas vai nākamās dienas laikā tā jānogādā vietējai PVD iestādei.

Ja vizīte paredzēta no rīta, vēlams galvu noglabāt vēsumā, taču ne saldētavā.

Jautāts, kādā stadijā ir jābūt atrastajam dzīvniekam, Ivars Koloda atbild: “Ka tik smadzenes galvā turas. Ķermenis var būt jau pamatīgi sadalījies, bet, ja galva vesela un smadzenes vietā, paraugiem tā derēs. Galvenais ir nesaldēt to!

Ja atrasts briežveidīgo sugas tēviņš ar vērtīgu ragu rotu, atradējam ir iespēja to paturēt sev. Tikai tādā gadījumā sanāks šķirties no kompensācijas.

Ar notriektā vai atrastā dzīvnieka galvu ir jādodas pie veterinārārsta, kas pratīs izņemt dzīvnieka smadzenes un saglabāt tās līdz nodošanai PVD. Tiesa gan, samaksa par paraugu tādā gadījumā arī pienāksies veterinārārstam. Toties atradējam paliks trofeja.”

Reklāma
Reklāma

Vēl I. Koloda piebilst, ka, paņemot galvu, protams, pēc paziņojuma PVD un VMD, ieteicams dzīvnieka rumpi piesegt ar koku zariem vai zāli, nostumt no ceļa vai aiz kāda šķēršļa, lai lieki nesatrauktu garām braucošo automašīnu pasažierus un neradītu precedentus sabiedrības sašutumam, kas dažreiz uzvirmo sociālajos tīklos un interneta mediju publikācijās.

Atrastos paraugus nesaldēt!

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.