Padomāt, kāpēc sev uzbrūkam 2
Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana līdzīgi kā multiplā skleroze. Šīs slimības biežāk sastopamas Rietumu pasaulē. Tās vēsta, ka ar steigu dzīvē kaut kas jāmaina. Kaite šajā gadījumā ir nevis drauds, bet gan draugs. Autoimūnā saslimšana nozīmē to, ka ķermenis it kā vēršas pats pret sevi. Tad der pajautāt, vai mīli sevi, savu ķermeni, kāpēc pats sev esi kļuvis svešinieks. Sievietēm jo īpaši raksturīgas ir domas par to, ka viņas nav pietiekami labas, viņas nemīl sevi. Turklāt mēs, rietumnieki, esam vērsti uz panākumiem un rezultāta sasniegšanu. Ja kaut kas neizdodas, daudzi mēdz sevi kritizēt un iznīcināt ar negatīvām domām. Austrumos šādas slimības neizplatās tik strauji, iespējams, tāpēc, ka tur cilvēki vairāk pievēršas garīgām praksēm, rodot emocionālu līdzsvaru. Savukārt naturopātijas skatījumā pasaulē nav divu vienādu cilvēku gan garīgajā, gan fiziskajā ziņā. Tāpēc, piemēram, katram multiplās sklerozes slimniekam tiek sniegta atšķirīga terapija, jo dažādi ir arī iemesli, kāpēc slimība sākusies.
Aicinu cilvēkus uzņemties atbildību par sevi, savu veselību un pārstāt kritizēt ārstus un dziedniekus – ārsti dara savu darbu pēc tīrākās sirdsapziņas, bet dziedniekiem var arī neizdoties problēmu uzreiz uzķert. Paši varam sev palīdzēt, atbildīgi izturoties pret to, ko liekam uz šķīvja un ko domājam par sevi un citiem.
Sporto katru dienu
Mana diena sākas agri no rīta, neilgi pēc sešiem. Iedzeru siltu citronūdeni, dažreiz pievienoju Kajennas piparus un medu. Brokastis neēdu. No rīta sportoju un vingroju, vasarās dodos uz mežu skriet krosiņu, ziemā, ja esmu Latvijā, eju pie sava fizioterapeita – vingroju, cilāju hanteles. Pamatīgs treniņš, kurā nosvīstu. Tikai pēc sportošanas ieturu brokastis. Vasarā tas ir zaļais kokteilis, kurā ir ogas, nātres un gārsas. Ziemā man patīk silts ēdiens, kam jābūt pēc iespējas bioloģiski tīrākam, piemēram, tā var būt dārzeņu biezeņzupa. Putras neēdu, jo graudaugi autoimūno saslimšanu gadījumā nav vēlami.
Kad brokastis paēstas, dodos uz koledžu vai vasarā veltu laiku pašattīstībai. Klubi mani nesaista, manas izklaides ir grāmatu lasīšana, ēst gatavošana, eksperimenti ar ēdieniem, rakstīšana blogā. Pārsvarā lasu par uzturzinātni, augiem, sevis pilnveidošanu un pozitīvo domāšanu, piemēram, par to, kā domas ietekmē veselību. Romānus un autobiogrāfijas neizvēlos. Man ļoti patīk arī fotografēt un apstrādāt bildes, kuras vēlāk nonāk manā blogā pie receptēm.
Par pozitīvām domām
Dievam pateicos katru dienu. Kaut vai par ikdienišķām lietām un to, kas bijis. Pateicos arī par to, ka man bijusi šī slimība, ka atveseļošanās ceļā esmu satikusi daudz cilvēku. Dievs mīt mūsos pašos. Ja ir sakārtotas attiecības ar sevi un Dievu, tādas tās ir arī ar pārējiem. Kaut gan esmu kristīta, neesmu reliģiju cilvēks. Man vienlīdz patīk atziņas, kas ir kristietībā, budismā un hindusimā. Uzskatu, ka pasaulē darbojas Visuma likumi. Dzīvojot saskaņā ar tiem un harmonijā ar sevi, nostājamies līdzsvarā, kas veido veselību.
Esmu atradinājusies teikt kaut ko sliktu, jo tad rodas dusmas un negācijas. Ja nevari pateikt labu, labāk nesaki neko. Negatīvās domas aizvietoju ar pozitīvām. Aizvien mācos tikt galā ar stresa situācijām, no kurām nevar izvairīties. Domāju, tagad mana dzīve ir sakārtojusies, zinu – tas ir mans īstais ceļš, viss būs labi. Ja nebūs, arī tad būs labi. Man arvien ir kur augt, pilnveidoties.
Man būtiskas ir attiecības ar citiem cilvēkiem, jo mums kā sociālām būtnēm ir nepieciešama kopība – tā sniedz atbalstu. Viens nevar neko iesākt, sevis pilnveidošanā apkārtējie palīdz un mūs māca. Mūsdienu sabiedrībā pietrūkst cilvēcisku, ģimenisku attiecību. Kopābūšana ar tuvajiem un mīļajiem piepilda, jo notiek enerģijas apmaiņa. Labas attiecības ar tuvākajiem ir ilgdzīvošanas pamatprincips. Tās rada siltumu tāpat kā apskāvieni, skūpsti, glāsti, padarot dzīvi labāku.