Ances un ģimenes lēmums 2
Izmēģinājām daudz ko. Sākām ar homeopātiju. Vēl devāmies pie Ķīnas tradicionālās medicīnas ārsta, kurš man ļoti palīdzēja. Viņš nosaka veselības stāvokli pēc pulsa un pats katram gatavo zāles. Saņēmu adatu terapiju, uz ķermeņa tika liktas arī karstas burciņas jeb bankas.
Kādu dienu skolā mani pēkšņi sāka kratīt drebuļi. Starpbrīdī aizskrēju pie ārsta. Viņš paklausījās pulsu un teica: “Reimatisms iet ārā no tevis.” To, ka šī terapija bija efektīva, apliecināja arī analīžu rezultāti, ko veica pirms un pēc tam. Tā bija pirmā liecība, ka mans mērķis būt veselai nav nereāls.
Tad devos pie citiem ārstiem. Katrs no viņiem man palīdzēja – arī garīgi, jo katru vizīti uztvēru kā enerģijas apmaiņu.
Bija gan kāpumi, gan kritumi. Pēdējie lielākoties izpaudās uz emociju rēķina, piemēram, skolā bija stress un citas raizes – tās ietekmēja manas locītavas, kurās iemetās sāpes un stīvums. Turklāt mans ceļš uz veselību bija pusaudzes vecumā, kad jāpaspēj iemīlēties un apdedzināties. Iemīlējos vairākas reizes un tiku arī sāpināta. Jutu, ka pārdzīvojumi manu fizisko veselību ietekmē visvairāk. Citiem slimības paasinājumi rodas laikapstākļu dēļ, bet man tie parādījās jūtu un spriedzes dēļ. Tomēr ar katru šādu paasinājumu emocionāli augu. Auga arī mana personība. Nonācu pie atziņas, ka atslēga ir līdzsvarā. Sapratu, ka nedrīkst krist galējībās. Tagad uzskatu, ka esmu vesela – jau vairāk nekā gadu.
Slimība maina domas par karjeru
Slimības laikā sākās mana aizraušanās ar veselīgu pārtiku, kas kļuvusi par dzīvesveidu. Pirms diagnozes ēdu tāpat kā lielākā daļa jauniešu – picas, smalkmaizītes. Garšoja saldumi, pat želejkonfektes! Tagad ar šausmām iedomājos, kā gan varēju ar tām našķēties, jo tajās nav nekādu uzturvielu, šķiet, līme vien! Mans uzturs nebija pilnīgi norakstāms, taču pārmaiņas noteikti varēja ieviest. Pārtikas ražošana ir garš un sāpīgs temats. Industrija darbojas nevis mūsu veselības, bet gan uzņēmumu peļņas labā. Ja kādus pārtikas produktus reklamē, tos noteikti nevajag lietot uzturā. Daudziem šķiet, ka, piemēram, maizi ēst ir labi, taču tā nav tik veselīga, jo graudi tiek apstrādāti ar ķimikālijām. Pati cenšos pārtiku, piemēram, gaļu vai medījumus, pirkt pie zināmiem cilvēkiem, bet brokastis vasarā varu salasīt arī piemājas grāvmalās – gārsas un nātres ir ļoti veselīgas. Visbiežāk ēdienu visai dienai gatavoju mājās un ņemu līdzi.
Ar uzturu daudz ņēmos jau vidusskolā. Mamma ieteica ideju: tu tik daudz par to domā un dari – tev vajadzētu kļūt par dietoloģi! Domas par interjera dizaineres karjeru bija aizvējojušas. Sāku pastiprināti mācīties ķīmiju, palasīju dietoloģijas programmas aprakstu vienā no Latvijas augstskolām, bet tā šķita garlaicīga. Sāku meklēt internetā un atradu Naturopātiskās medicīnas koledžu Londonā, kur šogad beigšu mācības, bet ceru tās turpināt. Esmu ieguvusi vispusīgāku redzējumu par uztura un veselības jautājumiem. Naturopātija savieno Rietumu un Austrumu medicīnas praksi, izskaidro, kā atrast slimības cēloni un atbalstīt ķermeņa spējas izveseļoties pašam. Veselības problēmu cēloņi var būt vides faktori, piemēram, piesārņojums, kā arī uzturs, emocionālā pasaule un stress, miega kvalitāte. Vēl viens faktors ir ģenētika, tomēr tas nav primārais. Mēdz teikt: gēni tikai pielādē ieroci, bet citi iepriekš minētie faktori būs tie, kas izšaus.
