Pret aptaukošanos – ar uztura regulēšanu skolā 0
Aizvien lielāku satraukumu Eiropā izraisa bērnu ar lieko svaru īpatsvara pieaugums.
2008. gadā normālu svaru pārsniedza “tikai” viens no četriem 6 – 9 gadus veciem skolēniem, bet 2010. gadā liekais svars bija jau katram trešajam šā vecuma bērnam. Liekais svars bērnībā atsaucas uz veselību tālākā dzīvē – pieaug saslimšanas risks ar 2. tipa cukura diabētu, sirds asinsvadu slimībām un vēzi, tāpēc Eiropas Komisijas Kopīgais pētījumu centrs (JRC) pirmo reizi publicējis visaptverošu ziņojumu par skolēnu uztura programmām Eiropā.
Visām pētījumā aptvertajām valstīm (28 dalībvalstīm, kā arī Norvēģijai un Šveicei) ir skolēnu uztura pamatnostādnes, tomēr tās ievērojami atšķiras. Valstu pasākumi saistībā ar veselīga uztura popularizēšanu skolās sniedzas no norādēm brīvprātīgai ievērošanai, piemēram, attiecībā uz ēdienkartēm un porciju lielumiem, līdz pilnīgiem aizliegumiem, tostarp attiecībā uz reklāmu, tirdzniecības automātiem un ar cukuru saldinātiem dzērieniem. Vairāk nekā 90% pētījumā aplūkoto programmu ir iekļauti pārtikas standarti, kas nodrošina sabalansētu ēdienkarti. Tiem seko porciju lieluma ieteikumi (76%) un uzturvielu standarti pusdienām (65%).
Ļoti izplatīti ir ierobežojumi vai ieteikumi attiecībā uz dzērienu pieejamību (65 – 82%), kas pārsvarā atbalsta brīvu pieeju svaigam dzeramajam ūdenim un īpaši ierobežo vai aizliedz ar cukuru saldinātos bezalkoholiskos dzērienus. Visveselīgākās maltītes ir Ziemeļīrijas, Lielbritānijas, tostarp, Skotijas, Spānijas, Slovēnijas, Beļģijas Valoņu zemes, Ungārijas un Vācijas skolēniem. Šajās valstīs ir izveidoti noteikumi visu 13 ES veselīga uztura nosacījumu ievērošanai. Šveicē un Velsā no 13 nosacījumiem izpilda 12 – šajās valstīs nav noteikts vien sarkanās gaļas minimālais maltīšu daudzums.
Bet Kipra, Grieķija un Polija nav noteikusi par obligātu nevienu no šiem nosacījumiem. Latvija uz kopējā pētījumā aplūkotā 30 valstu fona izskatās pieklājīgi – pētījumā atzīmēts, ka bērniem nenodrošina nepārtrauktu svaiga dzeramā ūdens pieejamību, viņi var skolās baudīt ar cukuru un mākslīgajiem saldinātājiem saldinātus dzērienus, kā arī nav ierobežoti čipsi un našķi. Esam labāki, piemēram, par Čehiju, kur ar likumu aktiem jāievēro pieci nosacījumi, bet sliktāki par Bulgāriju, kur nav noteikts, cik daudz bērniem jāēd sarkanā gaļa, un neierobežo saldināto dzērienu baudīšanu.
Bet Igaunijā arī nav noteikts sarkanās gaļas patēriņa biežums, kā arī vajadzīgais zivju un piena produktu patēriņš. Igaunijas skolās arī nenodrošina nepārtrauktu pieeju svaigam dzeramajam ūdenim un neierobežo ēdienam pievienotā sāls daudzumu. Arī Lietuvā ar likumiem nav noteikts, cik bieži jālieto sarkanā gaļa un zivis.
Ar pētījumu var iepazīties vietnē ec.europa.eu
