Pret Alūksnes novada skolu reorganizācijas plānu pašvaldībā pieteikti četri piketi 14
Rīt, 24.februārī, no plkst.9 līdz 12, kad Alūksnes novada domes sēdē skatīs jautājumu par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju, pašvaldībā privātpersonas pieteikušas četrus piketus, katrā no tiem solot pulcēt 20 cilvēkus, aģentūrai LETA apstiprināja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pašvaldībā iesniegti arī vietnē “Manabalss” četru dienu laikā savāktie 2600 paraksti par esošā skolu tīkla saglabāšanu Alūksnes novadā.
Alūksnes novada domes seši opozīcijas deputāti – Artūrs Dukulis, Artūrs Grīnbergs, Aivars Fomins, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks un Laimonis Sīpols, kuri pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un Vidzemes partiju, domē iesnieguši savus priekšlikumus par skolu tīklu pašvaldībā.
Viņi piedāvā to saglabāt esošajā apjomā un ēkās piecas vispārējās izglītības iestādes, proti, Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolu, Alūksnes novada vidusskolu, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, Strautiņu pamatskolu un Ziemera pamatskolu. Savukārt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, sākot ar 2022./2023.mācību gadu, varētu uzņemt skolēnus no 4.klases.
Opozīcijas deputāti piedāvā reorganizēt Alūksnes pilsētas sākumskolu, saglabājot tajā 1. līdz 3.klases, un izveidojot Alūksnes pilsētas sākumskolā pirmsskolas izglītības grupas piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem ar šā gada 30.augustu, mācības nodrošinot Lielā Ezera ielā 26.
Bejas pamatskolu viņi iesaka reorganizēt par sākumskolas filiāli un no 2023./2024.mācību gada skolā īstenot izglītības programmas tikai pirmsskolas bērniem un 1.-6.klašu skolēniem esošajās skolas telpās. Malienas pamatskolu deputāti iesaka reorganizēt no 2023./2024.mācību gada. Savukārt Pededzes pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi “Cālis”, kas atrodas privātās un ugunsdrošības prasībām neatbilstošās telpās, iesaka slēgt jau no šā gada 30.augusta.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā Alūksnes novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē no septiņiem deputātiem četri atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz divus priekšlikumus Alūksnes novada skolu reorganizācijai.
Turklāt par lēmumu virzīt divus priekšlikumus nobalsoja arī domes deputāte un Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa (NA). Deputāts Dukulis (ZZS) aizrādīja, ka Līviņai ir interešu konflikts, lemjot par savas vadītās iestādes turpmāko darbību, taču komitejas priekšsēdētāja Līga Langrate (JKP) šo aizrādījumu ignorēja.
Sākotnēji uz domes komitejas sēdi virzītais lēmumprojekts paredzēja, ka pašvaldība plāno Alūksnē apvienot visas trīs skolas, atsakoties no valsts ģimnāzijas statusa Ernsta Glika ģimnāzijai. Šim piedāvājumam komitejas sēdēs sākumā pievienoja vēl divus citus lēmumprojektus, kurus izskatīs novada domes sēdē 24.februārī.
Viens no lēmuma projektiem paredz, ka no šā gada 1.septembra reorganizē Strautiņu pamatskolu par Strautiņu sākumskolu ar pirmsskolas un pamatizglītības 1.-6.klašu izglītības programmu realizēšanas vietu pirmsskolas ēkā “Zemenīte”.
Apvienojot plānots reorganizēt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu, izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi “Ernsta Glika Alūksnes vidusskola” ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām trīs pašreizējo skolu ēkās Kanaviņu ielā 14, Lielā Ezera ielā 26 un Glika ielā 10.
Paredzēts likvidēt Bejas, Malienas, Pededzes un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, pievienojot tās Ernsta Glika Alūksnes vidusskolai.
Otrais lēmumprojekts paredz Strautiņu pamatskolas reorganizāciju tāpat kā pirmajā lēmumprojektā, taču Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai plāno noteikt, ka tā īsteno tikai vidējās izglītības 10.-12.klašu izglītības programmas ar realizēšanas vietu Glika ielā 10, 10.-12.klašu korpusā. Patlaban ģimnāzijā mācās arī 7.-9.klašu skolēni, kas galvenokārt turpina vidējās izglītības ieguvi ģimnāzijā.
Savukārt Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu plāno apvienot, reorganizējot un izveidojot jaunu Alūksnes novada pašvaldības iestādi “Alūksnes vidusskola” ar pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanas vietām Alūksnes novada vidusskolas ēkā Kanaviņu ielā 14, Alūksnes pilsētas sākumskolas ēkā Lielā Ezera ielā 26 un ģimnāzijas 7.-9.klašu ēkā Glika ielā 10, kur patlaban notiek rekonstrukcija. Bejas, Malienas, Pededzes pamatskolu un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu likvidētu, pievienojot Alūksnes vidusskolai.
Teju divas stundas ilgajās diskusijās komitejā izskanēja gan skolu reorganizāciju atbalstoši, gan noraidoši viedokļi. Langrāte pauda pārliecību, ka reorganizācijas rezultātā skolēniem būs iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību modernās mācību telpās. Arī skolotājiem reorganizācijas rezultāta būs lielāka darba slodze un līdz ar to arī augstāks atalgojums.
Domes deputāte Maruta Kauliņa (JV) aizrādīja deputātiem, ka ir pilnīgi nepieņemami dalīt bērnus lauku un pilsētas skolēnos, kā tas sēdē bieži izskanēja. Viņa, atsaucoties uz vairākām vecāku vēstulēm, aktualizēja jautājumu par ģimeņu sociālo stāvokli. Deputāte bažījās, vai šīs ģimenes, kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bērniem apģērbu, apavus, varēs palaist bērnus uz skolu pilsētā pēc skolu reorganizācijas.
Tāpat vairāki deputāti norādīja uz to, vai pašvaldība pirms skolu reorganizācijas var vecākus informēt, cikos bērniem sāksies ceļš uz skolu, cik ilgs laiks paies ceļā, vai viņiem varēs nodrošināt pietiekamu ēdienu, kādas būs viņu interešu izglītības iespējas. Langrāte solīja, ka šos problēmjautājumus pašvaldības darbinieki sāks risināt martā.
Alūksnes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atzina, ka par pašvaldības iecerēto skolu reorganizācijas plānu sabiedrībā valda liela neapmierinātība. Tāpat pastāv risks, ka novada iedzīvotāji, zaudējot iespēju bērniem mācīties valsts ģimnāzijā, dosies uz citām pašvaldībām, kur tādas iespējas viņiem būs, vai arī izvēlēsies vidējo izglītību iegūt tālmācībā.
Tāpat komitejas sēdē izskanēja bažas par likvidēto skolu ēkām. Tika vaicāts, kas notiks ar tām, kāda būs vietējo kopienu attīstība nākotnē.
Kā vēstīts, atklātā vēstulē Alūksnes novada pašvaldības deputātiem un sabiedrībai Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāju kolektīvs pauž uzskatu, ka Alūksnes pilsētā būtu jāsaglabā divas skolas: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Alūksnes novada vidusskola. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai pievienojot Alūksnes pilsētas sākumskolu, veidotos liela uz attīstību vērsta ģimnāzija. Abas skolas kā vienota izglītības iestāde vēsturiski jau pastāvēja un bija vadošais izglītības centrs novadā. Tāda reorganizācija dotu iespēju visiem novada skolēniem un vecākiem izvēlēties sev vēlamo izglītības iestādi, atbilstoši skolēnu spējām, vēlmēm, vajadzībām un nākotnes mērķiem, norāda valsts ģimnāzijas pedagogi.
“Būtiski ir saglabāt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju kā galveno izglītības iestādi novadā, uz to 13.janvārī vizītes laikā novadā norādīja arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), uzsverot, ka reformu un skolu tīkla sakārtošanas rezultātā nedrīkst ciest izglītības kvalitāte,” atgādina pedagogi.
Visaugstākā izglītības kvalitāte pašlaik ir tieši Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, kur 2020./2021.mācību gadu 76% skolēnu pabeidza ar vērtējumiem virs 6 ballēm un pēdējos četrus mācību gadus skolēnu vidējais vērtējums ģimnāzijā ir virs 7 ballēm. 2020./2021.mācību gadā 7.-9.klasēs vidējais vērtējums ir 7,64, 10.-12. klasēs-7,93.
Ģimnāzijas pedagogi uzsver, ka skolēni sekmīgi piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. Olimpiāžu rezultāti liecina par skolēnu motivāciju un vēlmi pilnveidoties, savukārt skolotāji ir spējīgi motivēt un sagatavot skolēnus, lai viņi sasniegtu visaugstākos rezultātus. Pagājušajā mācību gadā valsts mācību priekšmetu olimpiādēs ir iegūtas 46 godalgotas vietas novada posmā un pieci valsts posmā, starptautiskajā mācību priekšmeta olimpiādē piecas godalgotas vietas, zinātniski pētniecisko darbu konkursos godalgotas vietas ir gan reģionā, valstī un starptautiskajā mērogā.
Alūksnes novada attīstības programmas 2022.-2027.gada investīciju plānā liels akcents likts gan uz Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēku pārbūvēšanas, teritorijas labiekārtošanas, sporta infrastruktūras un mācību vides sakārtošanu. Tas nākotnē varētu sniegt jaunas iespējas ģimnāzijas darba plānošanai, jaunu programmu izveidei.
Valsts ģimnāzijām regulāri piešķir valsts finansējumu metodiskā centra funkciju veikšanai. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija organizē un īsteno izglītības iestāžu, to starp Valsts ģimnāziju pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi kursu, meistarklašu, labo prakšu veidā. Ģimnāzijas pedagogi elektroniskajā vidē dalās ar attiecīgo mācību stundu materiāliem un metodiskajiem ieteikumiem to izmantošanai, uzsver skolas pedagogi.
Septiņi pedagogi vairāk nekā desmit gadus vada Alūksnes un Apes novada pedagogu mācību priekšmetu metodiskās apvienības.
“Mūsuprāt, izveidojot pilsētā tikai vienu skolu, nedodot iespēju izvēlei, pastāv risks talantīgo skolēnu aizplūšanai uz citiem novadiem, Rīgu, lai mācības vidusskolas posmā turpinātu skolās ar prestižāku vārdu,” uzsver pedagogu kolektīvs.
Nosaukuma maiņa nes līdz arī neziņu par akreditācijas iespējamību, jo jaunizveidotās skolas akreditācijai ir jānotiek 1-2 gadu laikā. Jautājums par vispārējās izglītības atestāta derīgumu ir ļoti aktuāls, jo tas apdraud absolventu iespējas studēt augstākajās izglītības iestādēs, brīdina ģimnāzijas pedagogi.
Paredzēts, ka gala lēmumu skolu tīklu deputāti pieņems domes sēdē 24.februārī.
Kā vēstīts, lemjot par izglītības iestāžu tīklu Alūksnes novadā, pašvaldība savus lēmumus pamatos ar datiem un analīzi.
Ar mērķi nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību novadā, pašvaldībā bija izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija vairāku izglītības iestāžu direktori un vadītāji. Pašvaldība apmeklēja katru izglītības iestādi, tikās ar iestādes padomi, vecāku pārstāvjiem.
Darba grupa analizē esošo izglītības iestāžu un skolēnu skaitu novadā, iestāžu piepildījumu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu programmu piedāvājumu, nodrošinājumu ar pedagogiem, skolēnu un pedagogu proporciju, pedagogu noslodzi, izglītības nozares finansējuma izlietojumu, izglītības kvalitāti novadā, skaidro pašvaldības pārstāve.
Pašvaldība ir apzinājusi pašreizējo situāciju par katru novada pagastos deklarēto bērnu un sagatavojusi karti – darba materiālu, kurā uzskatāmi atspoguļota informācija par katru skolēnu – viņa dzīvesvieta, skola, kā skolēns nokļūst uz skolu – ar sabiedrisko, pagasta pārvaldes vai vecāku transportu.
