Preses piegādes nākotne neskaidra 1
Ar lūgumu uz gadu saglabāt līdzšinējo kārtību, kādā “Latvijas Pastam” (“LP”) no valsts budžeta tiek kompensēti drukātās preses piegādes pakalpojuma sniegšanā radušies zaudējumi, pie premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) un satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) otrdien nolēma vērsties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Uzmanību šai situācijai pievērsa Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kuras valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis komisijas sēdē norādīja, ka tas ir ne tikai drukātās preses pastāvēšanas, bet arī “Latvijas Pasta” pakalpojumu pieejamības jautājums.
Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) komisijas sēdē uzsvēra, ka šis ir arī drošības jautājums, un “Latvijas Pasts” “ir nopietns spēlētājs, tāpēc šo situāciju vajag normalizēt”, aicinot vērsties pie valdības. Pasta likumā ir noteikts, ka valdība nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas komersantam – “Latvijas Pastam” –, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu. Šī norma ir spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, kad beidzas pirms pieciem gadiem noteiktais pārejas periods.
Pēc šī termiņa “Latvijas Pasts” kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs vairs nesaņems zaudējumu kompensāciju drukātās preses piegādei. “Latvijas Pasta” sniegtā informācija liecina – ja abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumi būtu jāsniedz par tarifiem, kas sedz izmaksas, tad tarifi palielinātos divas līdz četras reizes. Turklāt piegādes cena 2020. gadam ir jānosaka pirms līguma slēgšanas starp izdevēju un “Latvijas Pastu” līdz šā gada jūlijam.
Latvijas Preses izdevēju asociācija savukārt ir norādījusi, ka preses izdevumu abonēšanas cena tad pieaugtu no 30 līdz pat 60%, kas uz pusi varētu samazināt abonentu skaitu. Līdz ar to samazinātos izdevumu ieņēmumi un var nākties slēgt preses izdevumus. LPIA izpilddirektors Guntars Līcis sēdē sacīja – ja risinājums netiks rasts, tad par brīvu un neatkarīgu presi vairs nevarēs runāt.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits “Latvijas Avīzei” atgādināja – Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir paredzēts, ka tiks nodrošināta pasta pakalpojumu pieejamība un preses piegāde visā valstī. Tāpēc Kultūras ministrija izstrādā Mediju politikas koncepciju, kurā būs piedāvātas iespējas, kā šo uzdevumu izpildīt.
Tagad gadā valsts budžetā ir paredzēti divi miljoni eiro preses piegādes zaudējumu segšanai, taču problēma esot tā, ka ar katru gadu kompensējamā summa pieaug, jo preses abonētāju skaits samazinās, līdz ar to sarūk arī tā daļa, ko maksā izdevēji. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietniece Dace Bankoviča komisijas sēdē informēja, ka abonētās preses piegādes radīto zaudējumu kompensēšanai šogad varētu pietrūkt 3,8 miljoni eiro, nākamgad tie varētu būt 3,7 miljoni eiro.
Līdz šim starpību starp valsts atvēlēto summu un faktiskajiem zaudējumiem sedza no “Latvijas Pasta” dividendēm, taču arī tas tā nevarot turpināties, ņemot vērā summas pieaugumu, sacīja T. Linkaits.
Tāpēc Kultūras ministrijā tagad tiekot izvērtētas vairākas iespējas, ko darīt ar preses piegādi. Viens no variantiem ir maksāt no budžeta visu zaudējumu kompensēšanai nepieciešamo summu, bet otra iespēja ir pielāgoties esošajām iespējām un izvēlēties, ko par šo finansējumu var atļauties – te esot jautājums, vai ir jākompensē, piemēram, arī glancēto žurnālu piegāde.
Ministrs arī informēja, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā šāda mehānisma nav – piemēram, Igaunijā ir samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme. Jāteic, ka arī LPIA vēstulē Saeimas komisijai kā iespēju min pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu preses izdevumu abonēšanai un mazumtirdzniecībai.
Reaģējot uz šo situāciju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) bija saaicinājis visas ar šo jautājumu saistītās puses. Komisijas sēdē tika rosināts veikt grozījumus Pasta likumā, kas paredzētu līdzšinējās pakalpojuma sniegšanas kārtības pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim. Valsts sekretāru sanāksmē tādi grozījumi jau ir izsludināti 4. aprīlī.
Saskaņā ar valdības noteikumiem tiktu noteiktas preses izdevumu piegādes cenas, kompensējot “Latvijas Pastam” radušos zaudējumus no valsts budžeta. Sākotnēji bija paredzēts, ka tādā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atliktu konkursu, kurā paredzēts izvēlēties universālā pasta pakalpojuma sniedzēju. Taču T. Linkaits paredzēja, ka konkurss tomēr notiks, un, cik viņam zināms, “Latvijas Pasts” tajā plāno pieteikties.
Vairāki klātesošie uz iespēju, ka tas varētu arī nebūt “Latvijas Pasts”, reaģēja diezgan asi, jo prātā vēl bija likstas ar neseno Eiropas Parlamenta vēlēšanu paziņojumu neveiksmīgo (ne)izplatīšanu. M. Kučinskis teica, ka viņam negribētos piedzīvot, ka “avīzes samet kādā ezerā”. Arī G. Līcis uzskata, ka “Latvijas Pastam” nav alternatīvas, kas vēl to varētu izdarīt.
