Preses piegādēm prasa papildu naudu. Vai iedzīvotājiem var nākties piemaksāt? 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Abonētās preses piegādes nodrošināšanai Satiksmes ministrijai nākamā gada valsts budžetā papildus vajadzīgi 194 tūkstoši eiro.
Lai no nākamā gada 1. janvāra nodrošinātu abonētās preses piegādi atbilstoši jaunajam valsts atbalsta modelim, valdība pagājušajā nedēļā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas raksturo pašreizējo situāciju ar abonētās preses piegādi un piedāvā priekšlikumus tās uzlabošanai.
Ziņojumā norādīts, ka no 2023. gada 1. janvāra tiks piemērots jaunu preses piegādes pakalpojumu valsts atbalsta modelis, kas paredz proporcionālus preses izdevēju un valsts budžeta maksājumus no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātā tarifa. Paredzēts, ka visi preses izdevēji neatkarīgi no piegādes apjomiem vai izdevumu svara maksās apmēram 11,04% vairāk par abonētās preses piegādi, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajām cenām.
Ņemot vērā inflāciju un izmaksu pieaugumu, abonētās preses piegādei piešķirtais valsts budžeta finansējums 6,9 miljoni eiro ir nepietiekams. Līdz ar to SM sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavojusi un jau iesniegusi Finanšu ministrijā pieprasījumu papildu līdzekļu 194 047 eiro piešķiršanai no nākamā gada valsts budžeta. Tas darīts, lai novērstu preses izdevējiem maksājumu palielināšanos par preses piegādes pakalpojumiem 2023. gadā.
Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu jāskata kopā ar citu ministriju sagatavotajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem 2023. gada valsts budžetā, un, ja tiks atbalstīts papildu finansējums, SM izstrādās attiecīgus grozījumus Pasta likumā, kurus virzīs nākamā gada budžeta likumprojektu paketē. Abonētās preses piegādes pakalpojums nepieciešams, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieeju abonētajai presei, bet preses izdevējiem – paredzamus apstākļus savas uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka papildu finansējums, visticamāk, nepieciešams, lai varētu nosegt starpību starp iepriekš zināmo un jauno tarifu.
“LPIA nav apmierināta ar to, ka noteikts jauns tarifs, bet bijuši politiķu solījumi, ka nevajadzētu satraukties un ka viņi iesniegs Saeimā priekšlikumu, ka tarifus nevarēs mainīt biežāk kā reizi gadā. Tas nozīmē, ja cilvēki samaksājuši par abonēšanu, šī summa nevarētu mainīties.
Tas būtu nostiprināms Pasta likumā – ja reiz noteikts abonēšanas tarifs, tad visu gadu darbojas šis konkrētais tarifs. Gadījumā ja tarifs mainās, tam būtu jāattiecas uz nākamajiem abonēšanas periodiem, lai varētu nodrošināt pastāvību. Tā solīja politiķi, mēs viņiem gribam uzticēties, bet vērosim, kā šie jautājumi risināsies,” pauda G. Līcis.
Tāpat nepieciešams veikt izmaiņas Pasta likumā, lai politiķu solījumi piepildītos. Izmaiņas Pasta likumā paredzētu, ka uz nākamo abonēšanas gadu darbojas konkrētais pasta tarifs, kas pieņemts līdz līguma noslēgšanai, un jebkuri jauni regulatorā iesniegti tarifi var darboties tikai uz nākošo abonēšanas periodu.
Viņš mierina, ka lasītāji var būt mierīgi par abonētās preses piegādēm. “Lasītāji mierīgi abonē, saņem laikrakstus un lasa, ko viņi abonējuši, un nevajadzētu rasties nekādām problēmām,” pauda G. Līcis, uzsverot – ja rodas kādas problēmas, tās izdevējiem jārisina kopā ar pastu un valdību.
