Preses izdevēji tiekas ar Levitu, lai apspriestu preses piegādes problēmu reģionos 1
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis. Ar Levitu tikās arī LPIA pārstāvis un SIA “Žurnāls Santa” valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Ančs, norādīja Valsts prezidenta kanceleja.
Kļavinskis uzsvēra, ka tikšanās laikā prezidents uzklausīja problēmu, kā arī pauda izpratni par preses lomu Latvijas attīstībā.
Tikšanās laikā pārrunātas ne tikai VAS “Latvijas pasts” piegādes kompensāciju problēmas, bet arī spriests par preses lomu, sabiedriskajiem medijiem, mediju politiku un turpmāko attīstību.
Jautāts, kā vērtē Satiksmes ministrijas (SM) apsvērto iespēju preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, Kļavinskis norādīja, ka priecātos, ja valdība atbalstītu preses izdevējus un problēmai rastu risinājumu.
“Laika ir palicis maz. Konkrētie risinājumi ir valdības kompetencē un mēs priecāsimies, ja to atrisinātu. Patlaban nepieciešamā summa “Latvijas pastam” par preses piegāžu nodrošināšanu reģionos un, lai saglabātu esošās abonēšanas cenas jau esošajiem diviem miljoniem, ir nedaudz virs trim miljoniem eiro,” skaidroja Kļavinskis.
Viņš piebilda, ja valdība nepiešķirs nepieciešamo finansējumu, iespējams, turpmākie līgumi par abonēšanu ar “Latvijas pastu” netiks noslēgtai vai tiks noslēgti aizkavēti. “Pavisam noteikti ir iespējama preses izdevuma slēgšana,” uzsvēra Kļavinskis.
Tāpat viņš norādīja, ja valdība otrdien, 13.augustā, piešķirs nepieciešamo finansējumu, ar preses izdevējiem viss būs kārtībā.
Savukārt Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga atklāja, ka, pēc Valsts prezidenta paustā, šis jautājums ir daļa no stratēģiskā redzējuma par informatīvo telpu Latvijā.
Prezidents uzskats, ka tas ir ne tikai komercjautājums, bet arī sabiedrības informēšanas un konstitucionāls jautājums, kas saistīts ar Satversmi un katra iedzīvotāja tiesībām.
“Tas tomēr ir jāskatās lielākā kontekstā, nevis kā viens izrauts jautājums. Tas ir saistīts ar mediju politiku Latvijā, sabiedrības informēšanu, ka sabiedrība saņem pakalpojumus Latvijā, tostarp arī visos reģionos. Tā ir daļa no stratēģiskā redzējuma par demokrātiju Latvijā, mediju politiku un informatīvo telpu,” teica Rozenberga.
Viņa atklāja, ka Valsts prezidents “absolūti stingri” atbalsta asociācijas lūgumu un uzskata, ka tā ir cilvēka nepieciešamība visā Latvijā saņemt plašu kāstu ar mediju piedāvājumiem.
LETA jau ziņoja, ka preses izdevējiem patlaban aktuāla ir problēma ar drukātās preses piegādēm, jo valdība pagaidām “Latvijas pastam” nav piešķīrusi finansējumu piegāžu kompensēšanai. Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis laikrakstam “Diena” pauda viedokli, ka tādējādi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu.
Pēc Līča teiktā, ja valsts vairs nekompensēs “Latvijas pastam” zaudējumus par preses piegādēm, presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un tādējādi “prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana”.
“Tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,5 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,5 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem līdz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas,” apgalvojis Līcis.
Tāpat ziņots, ka SM apsver iespēju prese piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei. Iepriekš valdība vilcienu iegādei paredzēja aptuveni 270 miljonus eiro, bet līgums par vilcienu iegādi noslēgts par aptuveni 240 miljoniem eiro.
