Vai žurnālus un avīzes turpmāk lasīsim vienā digitālā platformā? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāki Latvijas laikrakstu un žurnālu izdevēji vērsušies Kultūras ministrijā ar pieteikumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem novirzīt finansējumu jaunas vienotas drukāto mediju platformas izveidei.
Šajā digitālajā platformā ikviens ieinteresētais preses izdevējs varētu gan par maksu, gan par velti publicēt savu redakciju izveidotos materiālus, savukārt lasītāji gūtu iespēju vienā interneta vietnē pieeju dažādu izdevumu materiāliem.
Šobrīd pieteikums nodots vērtēšanai Finanšu ministrijā, kura šonedēļ uzsāk visu iesniegto projektu analīzi un izvērtēšanu.
Kā skaidroja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks un AS “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis, idejas būtība ir radīt interneta vietni, kurā jebkuram Latvijas drukātajam medijam būtu iespēja izveidot sava medija sadaļu, kurā varētu publicēt drukāto izdevumu saturu gan maksas, gan bezmaksas versijās, kā arī integrēt jau esošos resursus kopējā platformā, tādējādi apvienojot vairumu Latvijā izdoto laikrakstu un arī žurnālus vienā vietā, padarot to pieejamu jebkurai personai jebkurā ierīcē.
Tā kā saturu plānots piedāvāt arī par maksu, prasītais finansējums nosegs arī nepieciešamās elektronisko maksājumu sistēmas izstrādi. Tāpat būs iespējams gūt ieņēmumus arī no reklāmas izvietošanas.
Tā kā reģionālajiem preses izdevējiem nav vairāku desmitu tūkstošu eiro lieku līdzekļu mūsdienīgu portālu un maksāšanas sistēmu izveidei, vienotā platforma varētu kalpot kā vietne, kurā ieinteresētajām pusēm piedāvāt savu saturu.
Pieteikumā minēts, ka, arvien palielinoties dažādām iespējām lietot informāciju, paralēli pieaug iespēja iegūt nepārbaudītu, maldīgu un nepatiesu informāciju. Līdz ar to ir īpaši nozīmīgi iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvu un objektīvu informāciju.
Radot minēto platformu, izdevējiem būtu iespēja sasniegt plašāku auditoriju, tai piedāvājot kvalitatīvu un patiesu informāciju. Attiecīgi izdevējiem būtu iespēja lielākam skaitam cilvēku pārdot savu saturu un gūt lielākus ieņēmumus no reklāmas.
Būtiski, ka atbalsta nepieciešamību medijiem vairākkārt uzsvēruši arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Piemēram, 2020. gada 20. aprīļa vēstulē Eiropas Komisijas amatpersonām 42 EP deputāti norādīja, ka mediju nozare atrodas dziļā krīzē un situācija ir īpaši kritiska mazo valstu vietējos un reģionālajos medijos, kur lasītāju skaits un reklāmas ieņēmumi bija mazi arī pirms Covid-19 uzliesmojuma.
Savukārt Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas uzņēmumi pilnībā neizmanto digitalizācijas potenciālu, atpaliekot no ES vidējā rādītāja. Tostarp uzņēmumi Latvijā nepietiekami izmanto preču un pakalpojumu tiešsaistes pārdošanas potenciālu.
Vienotas platformas virzītāji uzsver, ka šādas platformas īstenošana no Eiropas Atveseļošanas fonda daļēji risinātu virkni ieskicēto problēmu.
“Daudziem mazajiem izdevējiem nav savas platformas un pašiem to būtu finansiāli grūti realizēt, līdz ar to projekts dotu labumu tieši viņiem. Platforma ļautu gan popularizēt reģionālo mediju produktu, gan dotu papildu ienākumus,” sacīja SIA “Firma Zemgale” (izdod laikrakstu “Zemgale”) valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis.
Viņš arī uzsvēra, ka platformas potenciāls neaprobežojas vien ar reģionālo mediju apvienošanu – interesi par platformu izrādījuši arī nacionāla mēroga mediji.
“Ceru, ka projekts nepazudīs Finanšu ministrijas gaiteņos, jo tas ir gana interesants un nozarei vajadzīgs, turklāt valsts mediju politikā teikts, ka ir jāatbalsta drukātie mediji. Ja Eiropas Savienība piedāvājusi šādu finanšu instrumentu, kam atbilst arī minētais produkts, es neredzu iemeslu, kāpēc platformai nevarētu dot zaļo gaismu.”
Līcis gan sacīja, ka projekta nokļūšana līdz vērtēšanai Eiropas Savienībā negarantē tā apstiprināšanu. “ES ir neviendabīga, un tie lielie ES monstri bieži vien nesaredz mazo dalībvalstu uzņēmēju problēmas.”
