Preses izdevēji ceļ trauksmi par situāciju drukāto mediju nozarē 0
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), paužot satraukumu par situāciju nozarē, aicina valdību rīkoties, lai saglabātu Latvijas iedzīvotājiem iespējami daudzveidīgus informācijas ieguves kanālus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto negatīvo seku iespaidā.
Aicina nepieļaut drukāto mediju iznīcināšanu
LPIA aģentūrai LETA skaidroja, ka cilvēkiem lauku teritorijās kā informācijas avots par tuvumā notiekošo ir drukātais izdevums un tā pārlikšana uz citu informācijas nesēju nav risinājums prasmju, moderno tehnoloģisko risinājumu un daudzkārt pat fizioloģisko iespēju kontekstā.
Sakarā ar ārkārtas situāciju valstī un pasaulē, LPIA pieprasa valdībai izskatīt iespēju sagatavot vajadzīgos lēmumus un mehānismus, lai atbalstītu drukāto masu mediju kvalitatīvu funkciju veikšanu un lai nepieļautu to iznīcināšanu esošās krīzes iespaidā.
Līdz ar to tiek prasīts
nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu VAS “Latvijas Pasts” darbību krīzes periodā,
nepieļaujot nodaļu slēgšanu un pasta apkalpošanas teritoriju samazināšanu, nodrošināt preses iegādes iespējamību preses mazumtirdzniecības vietās, iekļaut presi, kā arī pārējos masu medijus dīkstāves subsīdiju saņēmēju nozaru sarakstā un kritiska preses abonēšanas krituma gadījumā (virs 10% mēnesī vidēji atbilstošajā kategorijā) subsidēt pasta piegādi skartajai kategorijai 100% apmērā.
Nepieciešamas samazinātais PVN
Tāpat tiek prasīts maksimāli ātri ieviest 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi presei, nekavējoties pieņemt lēmumu par pasta piegādes tarifu abonētajai presei saglabāšanu līdzšinējā apjomā 2021.gadam un nepieciešamā valsts atbalsta noteikšanu pastam tradicionālo funkciju izpildes kvalitatīvai nodrošināšanai, kā arī izvērtēt iespēju saglabāt abonementus Covid-19 riska grupu lasītājiem īpaši lauku teritorijās, nosacījumus izstrādājot Kultūras ministrijai un LPIA darba grupā.
SIA “Izdevniecība Dienas mediji” ceturtdien izplatījusi atklātu vēstuli, kurā pauž augstu novērtējumu sabiedrības solidaritātei un izpratnei par notikumiem, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.
Tomēr vēstulē uzsvērts, ka kopš 2008.gada krīzes drukātie mediji joprojām dzīvo izdzīvošanas režīmā, jo nav “izdevies atgūt nedz krīzes laikā zaudētos abonementus, nedz arī reklāmas un mazumtirdzniecības ieņēmumus”.
Sarūk ieņēmumi no reklāmas
Vēstulē rakstīts, ka mediji Latvijā dara visu, lai atbalstītu valdību vīrusa izplatības ierobežošanā, bet diemžēl Covid-19 izplatība īsā laikā ir devusi nopietnu triecienu Latvijas reklāmas nozarei, kas cieši saistīta ar mediju jomu.
Vēstulē pausts, ka dramatiski samazinājušies mediju ieņēmumi no galvenā ienākuma avota – reklāmas. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas reklāmas pasūtījumu un līdz ar to arī ieņēmumu apjoms no reklāmas ir samazinājies par 70%, un tas turpina samazināties, uzsvērts vēstulē.
Tāpat samazinājušies ieņēmumi no mazumtirdzniecības. “Jau šobrīd zināms, ka mazumtirdzniecības vietās apmeklētāju skaits ir samazinājies un līdz ar to var pavisam droši prognozēt ieņēmumu kritumu, tas varētu būt 20% līdz 30% apmērā,” norādīts vēstulē.
“Izdevniecība Dienas mediji” pieļauj, ka, neskaitot dabisko abonēšanas ieņēmumu kritumu, paredzams, ka vīrusa Covid-19 radītās krīzes ietekmē ieņēmumi no abonēšanas varētu samazināties 15% līdz 20% robežās.
“Mediju sistēma ir ļoti trausla un neatjaunojama, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt visu mediju kanālu funkcionēšanu, sākot no redakciju darbības līdz laikrakstu piegādēm un apraides nodrošināšanai,” pausts vēstulē.
Vēstulē, ko parakstījis “Izdevniecības Dienas mediji” valdes loceklis Edgars Kots, norādīts, ja sabiedrībai un valstij ir nepieciešama daudzpusīga un kvalitatīva informatīvā telpa, tāpēc visātrākais un visvienkāršākais veids ir valstij subsidēt pasta piegādes izdevumus pilnā apmērā vai arī veidot cita veida tiešās subsīdijas, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu mediju darbu.
Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
