Preses brīvība pasaulē apdraudētākā šajā gadsimtā 5
Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” sagatavotais gadskārtējais ziņojums liecina, ka preses brīvība pasaulē ir apdraudētāka nekā jebkad šajā gadsimtā, žurnālistiem piedzīvojot vardarbību, vajāšanu un nāves draudus, nemaz nerunājot par finanšu likstām.
Ziņojuma autori secinājuši, ka preses brīvība ir apdraudēta gan valstīs ar demokrātisku iekārtu, gan autoritāros režīmos. Ziņojuma veidošanā ņemti vērā 32 sociālie un politiskie faktori – mediju (ne)objektivitāte un kukuļnemšana, interneta cenzūra, tiesu pieejamība, žurnālistu vajāšana un (ne)vienlīdzība dažādu sociālo slāņu un dzimumu pārstāvjiem.
Daudzās valstīs mediju brīvību ierobežo valdības cenzūra un mēģina ietekmēt organizētās noziedzības grupējumi, drukātajai presei cenšoties izdzīvot tīmekļa mediju komerciālā spiediena apstākļos. Pēdējos gados straujāko kritumu preses brīvības reitingā piedzīvojusi Turcija, negatīvām tendencēm pieņemoties spēkā arī Brazīlijā, Burundi, Ēģiptē, Polijā, Venecuēlā un Bangladešā.
Pērn tikai Meksikā pret žurnālistiem un dažādu izdevumu redakcijām tika veikti 426 uzbrukumi. Ziņojumā atklāts, ka pērn pasaulē par savu profesionālo darbību ieslodzīti 259 žurnālisti, bet 79 nogalināti. Īpaši apdraudēti ir žurnālisti, kas ataino narkotirgoņu karus Filipīnās, Meksikā un Hondurasā, kā arī kritiski vērtē Turcijas prezidenta Erdogana režīmu. Turcijā ieslodzīti 152 žurnālisti un slēgti vairāk nekā 170 izdevumi, darbu zaudējot 2500 žurnālistiem, kas kritizēja Erdogana režīmu.
Amerika tradicionāli bijusi preses brīvības bāka un žurnālistu aizstāve, taču prezidenta Donalda Trampa naidīgā retorika, nodēvējot ASV medijus par “nācijas ienaidniekiem” un bez pierādījumiem apsūdzot tos “viltus ziņu” izplatīšanā, ir iedragājusi preses lomu demokrātijā un potenciāli apdraud žurnālistus, paziņojis Žurnālistu aizstāvības komitejas izpilddirektora vietnieks Roberts Mahonijs. “Sev netīkamas informācijas nodēvēšana par “viltus ziņām” ir signāls autoritāriem līderiem, ka ar šādu ieganstu var uzbrukt preses brīvībai,” uzskata Mahonijs.
Vairāku ekspertu ieskatā pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ Apvienotajā Karalistē pieņemtais likums par mediju darbības pārraudzību un izmeklēšanu drīzāk iederētos kādā autoritārā režīmā, nevis parlamentārā demokrātijā, jo tas nopietni ierobežo pilsoņu tiesības uz privātumu un izteiksmes brīvību. Likums nepietiekami aizsargā trauksmes cēlājus par negācijām dažādās jomās, žurnālistus un to informācijas avotus, nopietni apdraudot pētniecisko žurnālistiku. Komisijas, kas izstrādāja likumu, priekšlikums par jaunu spiegošanas formulējumu varētu atvieglot žurnālistu iekļaušanu “spiegu” kategorijā un ieslodzīt līdz pat 14 gadiem tikai par noplūdinātas informācijas iegūšanu.
Apvienotās Karalistes robežsardzes veiktā pases atņemšana Sīrijas žurnālistam pēc prezidenta Bašara Asada režīma lūguma ir brīdinošs signāls, ka pret savas valsts valdību kritiski noskaņotiem ārzemju žurnālistiem, kas apmeklē Apvienoto Karalisti, var rasties problēmas ar savas valsts iestādēm. Ierobežojumi medijiem, kas esot veikti nacionālās drošības vārdā, atbīdījuši Britāniju uz 40. vietu preses brīvības reitingā.
Mediju brīvību pasaulē negatīvi ietekmē nepārbaudītas informācijas ievietošana daudzajās tīmekļa vietnēs, jo to saturu kontrolē dažas lielās interneta firmas, kuru darbībai trūkst atklātuma un kas var atļauties izdarīt komerciālu spiedienu. Vairākās valstīs, tajā skaitā Ķīnā, ir ierobežota pieeja daudzām tīmekļa vietnēm.
Jau kuro gadu preses brīvības saraksta galvgalā atrodas ziemeļvalstis – Norvēģija, Zviedrija, Somija un Dānija, tām pirmajā desmitniekā pievienojoties Nīderlandei, Kostarikai, Šveicei, Jamaikai, Beļģijai un Islandei. Vairākus gadus pirmajā desmitā bija Igaunija, taču pēdējos gados pieņemtie likumu labojumi atvieglojuši sūdzību iesniegšanu tiesā par goda un cieņas aizskārumu, kā arī dodot iespēju tiesnešiem piespriest cietumsodu žurnālistiem, kas atsakās atklāt savus informācijas avotus par nopietniem noziegumiem.
Latvija preses brīvības reitingā ierindota 28. vietā. Ziņojumā teikts, ka žurnālistu apsūdzība neslavas celšanā paredz kriminālsodu, un trauksmes cēlāji un ziņu noplūdinātāji var tikt notiesāti, it īpaši, ja viņi publisko patiesus faktus par korupciju un nelikumībām sabiedriskajā sektorā.
Preses brīvības reitingā no 180 valstīm trīs pēdējās vietās ir Ziemeļkoreja, Eritreja un Turkmenistāna.
