“Presbiopija nav slimība, bet ar laiku tā piemeklē mūs visus!” profesors par redzes izmaiņām
3
“Presbiopija ir redzes novecošana. Piemēram, kad man palika 60 gadi, es konstatēju, ka vairs nevaru 100 metrus intensīvi skriet, lai panāktu trolejbusu, tātad es sāku no tā trolejbusa kaut kur atpalikt. Tieši tas pats notiek arī ar redzi,” televīzijas “RīgaTV 24” raidījumā “Dr. Apinis” sacīja profesors, bijušais LU rektors Ivars Lācis.
Faktiski vecuma izraisītas pārmaiņas acs lēcā noved pie presbiopija. “Tā nav slimība, bet gan dabas rotaļa!” viņš saka.
Tās ir izmaiņas, no kurām nevar izbēgt. “Tā rokas stiepšana der tikai tai trešdaļai populācijas, kas sākotnēji bija emetropi jeb redzēja visā intervālā, tad pienāk vecums un lielākajai daļai tā roka ir jāizstiepj, lai lasītu grāmatu.
Bet, ja cilvēks pārstāv tos, kuri sākotnēji redzēja tikai tuvumā un bija miops, tad roka nav jāizstiep, jo rodas ideāls redzes stāvoklis,” viņš skaidro.
Tātad presbiopija ir nezibēgams fizioloģisks process, vecuma izraisīts, spektrs visdažādākais, bet no tā nevar paglābties un tā nav slimība. Presbiopija redzi izmaina praktiski visiem!
