RSU medicīnas studenti preparēs moderniem līdzekļiem 1
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas studenti nu cilvēka ķermeņa noslēpumus var iepazīt, arī izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Par 100 000 eiro iegādāts digitāls 3D anatomijas mācību galds (disekcijas galds), kas ļauj preparēt abu dzimumu cilvēka ķermeni dabiskajā lielumā.
Galds aprīkots arī ar elektronisku datubāzi, kurā ietverts vairāk nekā 60 000 patoloģiju, kādas sastopamas ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku ķermeņos. Studenti anatomijas studijām šo galdu varēs izmantot gan vieni paši, gan kopā ar pasniedzēju, iepazīstot gan cilvēku, gan dzīvnieku ķermeņus. Būtiski, ka attēlā redzamajam klāt ir arī paskaidrojumi angļu vai latīņu valodā. Attēlu, kas redzams uz galda, iespējams arī pārraidīt uz ekrāniem, lai to redzētu vairāk studentu. Šāds digitālais disekcijas galds vismaz pagaidām ir vienīgais Baltijā, bet RSU rektors Jānis Gardovskis spriež, ka nākotnē vajadzēs iegādāties vēl vienu vai pat divus, lai studentiem būtu plašākas iespējas tos izmantot mācību procesā.
Šajā pašā telpā ir dažādi cilvēku ķermeņu, tā daļu un orgānu maketi. Mūsdienu tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi lieti noder arī tam, lai “iemūžinātu” ķermeņa daļas. Izrādās, plastikāta roka, kāja un galva, kam var redzēt visus asinsvadus, kaulus un nervus, nebūt nav mākslīgas. Tās ir īstas cilvēka ķermeņa daļas, taču pildītas ar silikonu un tā apstrādātas, lai tās ilgu laiku varētu izmantot mācību procesā. Arī šādi uzskates līdzekļi ir ļoti dārgi – katrs var izmaksāt pat daudzus tūkstošus eiro.
Telpā, kur novietots digitālais mācību galds, ikdienā turpinās arī mirušu cilvēku ķermeņu sekcija mācību nolūkos. RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore profesore Māra Pilmane atzīst: neraugoties uz jaunāko tehnoloģiju ienākšanu studiju telpās, RSU izpētei arī turpmāk būs nepieciešami mirušo cilvēku ķermeņi. Kaut arī esot valstis, piemēram, Skandināvijā, kur nu jau ilgāku laiku mirušo cilvēku ķermeņus jauno ārstu apmācībām vairs neizmanto, tagad arī citviet pasaulē atgriežoties apjausma, ka bez tā tomēr neiztikt. “Digitālās tehnoloģijas un arī cilvēku ķermeņu mulāžas, kuras daudz kur plaši izmanto topošo mediķu apmācībā, nekad pilnībā neparādīs to, cik daudzveidīgi un dažādi mēs esam. Studentiem ir ļoti vērtīgi redzēt, ka kāds nervs cilvēkam aizvirzās nevis tur, kur vajadzētu, bet pavisam uz otru pusi. Dzīves laikā tas cilvēkam varbūt radījis kādas problēmas, bet atklāts tā arī nav,” skaidro M. Pilmane. Turklāt pa īstam griezt un šūt uz digitālā galda students nekad neiemācīsies.
“Protams, arī turpmāk anatomijas studijās vajadzēs apgūt preparēšanu un mācīties arī no grāmatas, bet šāds galds varētu palīdzēt tiem jaunajiem studentiem, kuriem grūti saņemties ķerties pie līķu preparēšanas,” teic RSU 4. kursa studente, Latvijas Medicīnas studentu asociācijas prezidente Daiga Marnauza. Tāpat līdztekus jaunāko tehnoloģiju izmantošanai studentiem arī turpmāk nāksies pašiem zīmēt cilvēku ķermeņus un tā daļas dažādos šķērsgriezumos, kā arī pašiem veidot ķermeņu un orgānu maketus.
Bet vai anatomikumam maz pietiek “dabiskā materiāla” anatomijas nodarbībām? RSU docente Dzintra Kažoka atbild, ka pietiekot gan, bet M. Pilmane piebilst, ka, piemēram, pērn 74 cilvēki Latvijā ļāvuši savu ķermeni pēc nāves izmantot izpētei.
J. Gardovskis uzskata, ka, anatomijas apguvē apvienojot tradicionālo ķermeņu preparēšanu un digitālo pieeju, RSU izdosies sagatavot aizvien labākus ārstus. Topošajiem ārstiem nepieciešams iepazīt cilvēka ķermeni dažādās plaknēs, dažādos šķērsgriezumos. Tāpēc pirmo kursu studentiem bieži jāpreparē dažādas ķermeņa daļas un orgāni. Tas ir noderīgi mācībām, bet arī prasa laiku. Savukārt uz digitālā disekcijas galda uzreiz iespējams jebkuru ķermeņa daļu vai orgānu apskatīt visdažādākajās plaknēs un šķērsgriezumos.
Finansējums šādas mūsdienīgas tehnikas iegādei nācis no paša RSU maka – augstskola pirkumā ieguldījusi naudu, ko ieguvusi, izglītojot tā sauktos maksas studentus.
Anatomikuma ēkas celtniecība pabeigta 1879. gadā, sākotnēji te bijis grieķu ortodoksālais seminārs. Tikai 1919. gadā te iekārtots anatomikums. Plāksne pie ēkas ieejas latīņu valodā vēsta, ka te ir vieta, kur “nāve palīdz dzīvībai”. Lai telpas modernizētu un padarītu aizvien piemērotākas mūsdienīgām medicīnas studijām, RSU anatomikuma renovēšanā pēdējos gados ieguldījusi vairāk nekā pusotru miljonu eiro.
