Premjeru aicina uz laiku atlikt IZM ziņojuma par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu izskatīšanu 0
Ziņa papildināta pl. 12.18.
Rektoru padome aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uz divām nedēļām atlikt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojuma par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu izskatīšanu, liecina padomes izsūtītā vēstule.
Vēstulē premjeram Rektoru padome uzsver, ka atbalsta pārmaiņas pārvaldībā – ārējo pārstāvju iekļaušanu augstskolu un zinātnisko institūtu koleģiālajās lēmējinstitūcijās, tomēr IZM ziņojums, viņuprāt, satur būtiskas neprecizitātes.
“Ziņojuma projektu IZM ik dienas precizē, aktuālās projekta versijas augstskolu pārstāvjiem netiek nosūtītas un par ziņojuma projekta aktuālajām versijām varam uzzināt no Ministru kabineta mājas lapas,” rakstīts vēstulē.
Padomes ieskatā, par labu pārvaldību neliecina fakts, ka augstskolas, kuras vistiešāk skars iecerētās reformas, netiek iesaistītas ne ziņojuma izstrādē, ne tā apspriešanā, tādēļ padome aicina uz divām nedēļām atlikt ziņojuma izskatīšanu, dodot uzdevumu IZM organizēt tikšanos ar augstskolu pārstāvjiem, lai skaidrotu priekšlikumus un pilnveidotu ziņojuma projektu.
Rektoru padome norāda, ka vairākkārt ticis uzsvērts tas, ka pārmaiņas augstskolu un zinātnisko institūtu pārvaldības modelī būs sekmīgas tikai tad, ja tiks paredzēts ne tikai finansējums pārmaiņām, bet arī vairākos normatīvajos aktos noteiktais finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai.
Tāpat IZM ziņojumā esot būtiski paplašinājusi valdības doto uzdevumu, tādēļ aicina izslēgt no ziņojuma tēmas, kas neietilpst iekšējās pārvaldības jēdzienā – tipoloģiju, konsolidāciju un resursu koplietošanu un personālu.
Padome norāda arī uz faktu, ka nepieciešams saglabāt augstskolu autonomiju un pašpārvaldes institūcijas – Satversmes sapulci, Senātu, Akadēmisko šķīrējtiesu – paredzot brīvprātīgu jaunā pārvaldības modeļa ieviešanu. Vairākas augstskolas ir izrādījušas vēlmi ieviest jaunu pārvaldības modeli, tāpēc Rektoru padome aicina to ieviest izmēģinājuma projekta veidā. Viņuprāt, šāda pieeja ļautu laikus novērst iespējamos trūkumus un sniegtu pozitīvu piemēru pārējām augstskolām.
Padomes ieskatā, nav pieļaujama nenoteiktība saistībā ar jaunā pārvaldības modeļa ieviešanu. Vienā no pēdējām ziņojuma versijām ir iekļauta jauna institūcija – rīcības komiteja -, nenosakot, kas to izveidos, kādas būs prasības tās dalībniekiem, kādas būs rīcības komitejas funkcijas un pilnvaras, kā arī cik liels finansējums tai tiks atvēlēts, norādīts vēstulē.
Vienlaikus uzsvērts, ka nepieciešams pārskatīt ziņojuma tipoloģijas sadaļā iekļautos kvantitatīvos kritērijus. Vairākus no norādītajiem kritērijiem var noteikt kā izpildes pamatrādītājus, tomēr vairāki no tiem nav zinātniski pamatoti kā atbilstības kritēriji vai indikatīvie atbilstības kritēriji, kā arī bieži vien objektīvi nav atkarīgi no augstskolas darbības, pausts vēstulē.
Tāpat viens no jautājumiem, kam neesot saistības ar valdības doto uzdevumu ir IZM plāni likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP). Rektoru padome uzskata, ka, gluži pretēji, ir jārod iespējas AIP darbību stiprināt – pārskatot funkcijas, atbrīvojoties no nelietderīgajām, kā arī stiprinot AIP analītisko kapacitāti.
“AIP kā dažādu augstākās izglītības un zinātnes nozares organizāciju sadarbības platformas iespējas nebūt nav izsmeltas,” uzsvērts premjeram adresētajā vēstulē.
Rektoru padome premjeram arī norāda uz faktu, ka augstskolu pārstāvjiem nav bijusi iespēja ar IZM detalizēti apspriest konceptuālā ziņojuma projektu, skaidrojot, ka 2019.gada rudenī tika organizēti semināri, kuros notika plašas un atvērtas diskusijas, kādas netiek organizētas par konkrēto ziņojuma projektu.
Pirmo sanāksmi ziņojuma apspriešanai IZM sasauca 16.janvārī, kad bija pieejama tikai sākotnējā ziņojuma versija ar 40 000 rakstu zīmēm, tomēr 23.janvārī saņemtās ziņojuma versijas apjoms bija pieaudzis trīskārt līdz 117 000 rakstu zīmēm, un partneriem tika dota iespēja iesniegt iebildumus piecu darba dienu laikā.
Otro un tiktāl pēdējo sanāksmi ziņojuma apspriešanai IZM sasauca 13.februārī – dažas dienas pirms ziņojuma plānotās izskatīšanas Ministru kabinetā. Pēc vēstulē norādītā izriet, ka sanāksmē piedalījās vairāk nekā 20 pārstāvji no dažādām organizācijām un virkne jautājumu palikuši neatbildēti.
Tāpat vēstulē rakstīts, ka sanāksmē IZM pārstāvji informēja par ziņojuma versiju, kas atšķīrās no sanāksmes dalībniekiem izsūtītās. Iespējams, diskusijās ar citām ministrijām ziņojums ticis papildināts, sanāksmes dalībniekus par to neinformējot, pausts vēstulē.
“Izvairīšanās no ziņojuma apspriešanas neļauj novērst tā trūkumus,” uzskata Rektoru padome.
Vienlaikus vēstulē atzīmēts, ka IZM un citām institūcijām ir nosūtīti vairāki atzinumi par ziņojuma projektu, tomēr lielākā daļa padomes iebildumu neesot tikuši ņemti vērā.
“Augstskolu pārstāvjiem ir arī virkne iebildumu pret ziņojuma sadaļā “Esošās situācijas apraksts” lietotajiem retorikas elementiem, no kuriem vairāki ir apšaubāmi un diskutabli, tomēr – ekonomējot resursus – nevēlamies atvērt diskusiju par šo sadaļu, atstājot to uz ziņojuma autoru sirdsapziņas,” norādīts vēstulē.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts aģentūrai LETA pauda, ka IZM ziņojuma izstrādes un saskaņošanas procesu “grūti nosaukt par demokrātisku” un augstskolu pārstāvjiem, kuri ir pieraduši pie argumentētām diskusijām, to ir grūti pieņemt.
Bernāts pauda nožēlu, ka “tik nozīmīgas, ilgi gaidītas un visai valsts nākotnei būtiskas” reformas augstākajā izglītībā tiek sasteigtas, neizdiskutētas, tapušas bez dialoga ar nozari, kurai tās būs jāīsteno.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka valdība ar savu koleģiālu lēmumu, uzticoties Izglītības un zinātnes ministrijai, vasarā neapstiprināja Latvijas Universitātes Satversmes sapulces ievēlēto rektoru un uzdeva ministrijai izstrādāt ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu. “Analoģiski, valdībai būs jāuzņemas solidāru atbildību, ja tā atkal, uzticoties ministrijai, otrdienas sēdē apstiprinās ziņojumu ar nepilnībām,” uzskata Bernāts.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs neuzskata, ka ministrijai ar augstskolām jātiekas ik dienu, tomēr “demokrātiskā valsts iekārtā ar institūcijām, kuras būs galvenās atbildīgās par pārvaldības modeļa maiņu, proti, augstskolām – ir jātiekas un ir jārunā”.
Kā ziņots, IZM ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, kas fokusējas uz trīs pīlāriem – pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.
“Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu,” norāda ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci, uzskata IZM.
Ministrija uzsver, ka ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm,un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.
Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.
Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana. Tāpat tā paredz noteikt, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām.
Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Atbilstoši “pasaules labajai praksei” augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Ziņojumā rakstīts, ka padome sastāvētu no 11 locekļiem un vairākums to būs ārējie pārstāvji. Tāpat norādīts, ka augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas varētu veidot kopīgas padomes.
Ziņojumā noteikts, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.
Vienlaikus konceptuālais ziņojums paredz, ka valsts zinātnisko institūtu pārvaldības jautājumi tiks vērtēti tikai pēc zinātnisko institūtu starptautiskās izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši iepriekš dotajam valdības uzdevumam, kā arī virkni citu izmaiņu.
IZM uzsver, ka konceptuālajā ziņojumā ņemti vērā visi konstruktīvie no nozares un sociālajiem partneriem saņemtie priekšlikumi.
