Premjers: Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi – zināmā mērā pat valsts drošības jautājums 3
Argumenti ir pietiekami, lai Eiropas Savienības Tiesā parādītu, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi ir valsts iekšējā lieta – zināmā mērā pat valsts drošības jautājums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” šādu pārliecību pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers atklāja, ka valstij ir prasīti dokumenti, kas pamato noteiktos drošības līdzekļus, un Latvijas tiesībsargājošās iestādes tos gatavo.
Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdotie jautājumi, premjera ieskatā, ir saprotami, tikpat saprotamas būšot Latvijas atbildes.
“Esmu pārliecināts, ka taisnība ir mūsu pusē,” uzsvēra premjers.
Kučinskis domā, ka Rimšēviča lieta “neievilksies”, piebilstot, ka “Latvija nevar ilgstoši strādāt bez Latvijas Bankas prezidenta”.
Kā ziņots, ECB piektdien paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt šo amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.
ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu “pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,” aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.
ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas attiecībā uz šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.
Tāpat vēstīts, ka arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.
Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī ECB neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
