Premjers: Nākamā gada budžetu var ierindot vēsturisko budžetu sarakstā 0
Ikviens valsts budžets ir “unikāls un neatkārtojums”, taču ne katru var saukt par vēsturisku budžetu, šodien, uzrunājot Saeimu, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis gan uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžetu var ierindot šādu vēsturisko budžetu sarakstā vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, šis ir pirmais valsts budžets, kas tika veidots eiro valūtā. Otrkārt, nākamā gada budžets sakrīt ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu un jauna Eiropas Savienības fondu nākamā plānošanas perioda sākumu. Līdz ar to ar šo budžetu “faktiski ieliekam pamatus valsts attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem”, akcentēja premjers. Treškārt, ar nākamo gadu tiek reāli ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Uzsverot budžeta veidošanu eiro valūtā, premjers norādīja, ka lats kā nacionālā valūta paliek vēsturē, bet neizzūd, jo kļūst par pamatu Latvijas dalībai eiro. Turklāt tautumeita, kas greznoja Latvijas Republikas piecu latu monētas un joprojām ir redzama uz 500 latu banknotēm, turpmāk būs uz valūtas, kas ir kopēja 332 miljoniem Eiropas iedzīvotāju.
“Jebkurš jauns sākums ir kā jauna rindiņa tekstā, iepriekšējā netiek izsvītrota, tā vienkārši pavirzās tekstā uz augšu, dodot vietu jaunai rindiņai,” sacīja valdības vadītājs. Premjers nenoliedza, ka latam ir bijusi būtiska loma valsts ekonomikas atjaunošanā un attīstībā un visā tā apstāvēšanas laikā tas ir bijis stabils, krīzes periodos palīdzot ekonomikas un valsts stabilitātei kopumā. Tomēr eiro ieviešanai ir savi ieguvumi – ja vēl nesenā pagātnē pieredzēts, kas notiek, ja kāds apšauba lata stabilitāti un aicina to devalvēt, tad eiro ieviešana šādus riskus novērsīšot un valsts ekonomisko un finansiālo stabilitāti vairs neapdraudēs.
Pēc Dombrovska teiktā, budžeta sagatavošanas process bija smags, jo, atsākoties ekonomiskajai izaugsmei, daži politiķi aizmirst, ka budžets nav “Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maiss”.
Valdības vadītājs arī pateicās valdošās koalīcijas vairākumam, kā arī opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai par valstisko domāšanu, atbalstot budžeta projekta nodošanu Saeimas komisijām. Vienlaikus Dombrovskis pauda cerību, ka pirmajā un otrajā lasījumā budžetam būs visas koalīcijas atbalsts.
Uzrunā Dombrovskis pieminēja arī ekonomisko situāciju Eiropā un Latvijā, norādot uz paralēlēm ar notikumiem Latvijā. Saskaņā ar lielāko pasaules analītisko organizāciju prognozēm pasaules ekonomikas izaugsmes tempi turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, tomēr nedaudz mērenāk, nekā tas bija pirmskrīzes posmā. Kā vienu no lielajiem riska faktoriem viņš minēja ekonomiskās un politiskās situācijas attīstību Krievijā, kam gan Pasaules Banka, gan arī Starptautiskais Valūtas fonds pazeminājis iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi.
Premjers klāstīja, ka nākamā gada budžeta trīs galvenās prioritātes ir valsts konkurētspējas veicināšana, nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kā arī demogrāfijas situācijas uzlabošana.
Dombrovskis uzsvēra, ka nākamā gada budžets vērsts uz to, lai iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu ekonomikas izaugsmi savos maciņos, tāpat viņš akcentēja, ka 2014.gada budžets ir izaugsmes un attīstības budžets.
Komentējot ekonomiskās izaugsmes prognozes Latvijā, paralēli pozitīvajiem aspektiem premjers minēja arī riskus, piemēram, nopietns risks ekonomikai ir investīciju apjoma samazinājums. Arī eksporta izaugsme ir būtiski samazinājusies un importa pieauguma tempi kļuvuši negatīvi. Tāpēc tuvākajos gados būs rūpīgi jāseko līdzi makroekonomisko rādītāju attīstībai un nepieciešamības gadījumā būs jāveic politiskas korekcijas. Runājot par nākamā gada budžetu, premjers atgādināja teicienu – ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties.
“Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē,” viņš citēja Reiņa Kaudzītes aforismu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neapgalvo, ka, pārvarot krīzi, ir iestājusies kāda laimes fāze, taču ir bažas, ka, noplokot spiedienam un ekonomikai augot jau trešo gadu, pamazām zūd piesardzība ar budžeta tēriņu plānošanu. “Lielā mērā smagais budžeta process skaidrojams ar to, ka, atsākoties izaugsmei, pārāk agri iestājās eiforija. Vērojot arvien pieaugošo spiedienu tērēt to, kas vēl nav nopelnīts, rodas iespaids, ka atkal gribam kāpt uz grābekļa,” pauda politiķis.
Konkurētspēja ir valdības prioritāte gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Premjers to salīdzināja ar paisumu, kas ceļ visus kuģus, līdzīgi arī konkurētspējas pieaugums ģenerēs papildu ienākumus valsts līmenī un tas labvēlīgi atsauksies arī uz valsts iedzīvotājiem. Viņš gan pieminēja arī uzņēmēju kritiku par termiņuzturēšanās atļauju politikas izmaiņām un par ostu nodokļa ieviešanu.
Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par konceptuālu atbalstu nākamā gada budžeta projekta un saistītajiem likumprojektiem.
2014.gada valsts budžeta projekts paredz, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi – 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).
Konsolidētā budžeta ieņēmumus veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.
Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņēmumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti 5,007 miljardi eiro (3,519 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,275 miljardi eiro (3,707 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta izdevumi nākamgad salīdzinājumā ar 2013.gada plānu paredzēti par 420,9 miljoniem eiro (295,81 miljonu latu) jeb 8,7% lielāki, tajā skaitā izdevumu samazinājums 92,6 miljonu eiro (65,08 miljonu latu) apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Iepriekš balsojumā par nākamā gada budžeta projekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās nepiedalījās viens no koalīcijas partneriem – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Kā iemeslu šādai rīcībai nacionālā apvienība minēja to, ka vēl nebija panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju jautājumu, kas bija viena no VL-TB/LNNK prioritātēm nākamā gada budžetā. Savukārt pagājušajā nedēļā koalīcija vienojās par kompromisa risinājumu, nosakot kvotu darījumiem ar nekustamo īpašumu, pēc kuriem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas.
