Premjers lepns par paveikto 32
“Nav ko panikot, valstī viss ir kārtībā,” aptuveni šāds bija Ministru prezidenta ikgadējā ziņojuma galvenais vēstījums par paveiktajiem un iecerētajiem darbiem, ar ko premjers vakar iepazīstināja Saeimu. Opozīcijas deputāti gan tam nepiekrīt un pēc ziņojuma vēl pāris stundas nodarbojās ar valdības neizdarību un kļūdu uzskaitījumu.
“Saeimas vēlēšanu gads uzbudina daudzus, tāpēc mēs katru dienu uzzinām par priekšlikumiem atcelt no amata to vai citu ministru vai visus uzreiz. Lasām par panikas lēkmēm, kuras ir piemeklējušas arī ļoti pieredzējušus parlamenta politiķus. Es sagādāšu viņiem vilšanos – par spīti visam, Latvija attīstās un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tās attīstība apstāsies,” savas uzrunas ievadā mierināja Kučinskis.
Premjers atzina, ka pēdējā laika problēmas Latvijas finanšu sektorā negatīvi ietekmējušas Latvijas valsts reputāciju, bet tās neapdraudot banku sistēmas stabilitāti. Tiesībsargājošās iestādes darot savu darbu, tāpat arī Latvijas Banka un finanšu uzraugs. “Nav jēgas jaukt kopā amatpersonu aizturēšanu ar privātu komercbanku problēmām, jo īpaši, ja tās ir savstarpēji nesaistītas lietas,” uzsvēra Kučinskis.
“Daudzas lietas izdevušās”
Runājot par tautsaimniecību kopumā, premjers lepni paziņoja, ka daudzas lietas esot izdevušās – Latvijas tautsaimniecība atsākusi strauji augt un provizoriskais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5 procentus, tādējādi pārsniedzot augstāko pieauguma līmeni, kuru Latvija sasniedza 2007. gadā. “Atšķirībā no šī pirmskrīzes gada šoreiz Latvijas tautsaimniecībā tiek nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte un nav novērojamas labi zināmas ekonomiskās pārkaršanas pazīmes,” teica valdības vadītājs. Šādi izaugsmes rādītāji esot jāsaglabā vairāku gadu garumā, lai Latvija no Eiropas Savienības (ES) atpalicēju grupas pievienotos ES vidējam līmenim.
Arī citi rādītāji esot daudzsološi – bezdarbs sarucis līdz statistiski zemākajam līmenim – 8,5%, nodokļu reforma palielinājusi investoru interesi par Latviju. (Premjers cita starpā pauda gandarījumu, ka Valsts ieņēmumu dienests jau tuvāko gadu laikā sāks klientu apkalpošanu arī angļu valodā.) Ēnu ekonomikas apkarošana uzrādot labus rezultātus. Nostiprināta ārējā drošība, pateicoties aizsardzības finansējuma palielinājumam līdz 2% no IKP. “Tā ir liela nauda un liela atbildība. Aizsardzības ministrija plāno veikt dažādus iepirkumus, jo tie ir ļoti svarīgi mūsu aizsardzības spēju stiprināšanai. Ceru, ka arī vietējie uzņēmēji varēs piedalīties šajos iepirkumos, patstāvīgi vai sadarbojoties ar ārvalstu partneriem,” teica Kučinskis. Arī iekšējās drošības statistika liecina par noziedzības samazināšanos.
Skolu slēgšana stiprinās sociālo taisnīgumu?
Pievēršoties aktuālajām reformām izglītībā un veselībā, Kučinskis uzsvēra, ka tās stiprināšot sociālo taisnīgumu. “Aizvien mazāk paliek ticamu argumentu, kas liktu saglabāt pustukšas skolas daudzās Latvijas vietās. Valsts mainās, veidojas jauna apdzīvotības struktūra, kas būtiski atšķiras no tās, kas pastāvēja pirms 70 vai 30 gadiem. Tātad ir jāmainās arī valsts infrastruktūrai, kas vistiešākā veidā skar skolu tīklu. Mums ir jāfinansē tās skolas, kuras spēj pulcināt lielāku skolēnu skaitu un nodrošināt – pats galvenais – viņiem kvalitatīvu izglītību,” teica premjers. Savukārt veselības nozarē, kas piedzīvojusi būtisku finansējuma palielinājumu, šogad tiks palielināta strādājošo alga, tikšot uzlabota arī daudz kritizētā e-veselības sistēma.
Nobeigumā Kučinskis aicināja politiķus un vēlētājus Latvijas simtgades gadā būt saliedētiem: “Mācīsimies būt kopā, neatsakoties no savas izcelsmes, dzimtās valodas, vērtībām un uzskatiem!”
Opozīcija bažījas par tautas nemieriem
Toties opozīcijas deputātiem bija nepieciešamas vairākas stundas, lai uzskaitītu visas valdības neizdarības un kļūdas. “Lasot jūsu ziņojumu, šķiet, ka Latvijā viss ir kārtībā: valsts attīstās visās nozarēs un visos iespējamos veidos. Taču, kad mēs paceļam acis no papīra, izbraucam no Rīgas vai izejam ielās, man tomēr liekas, ka mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu pieaug, un pēdējā laikā redzam skandālus, kas skar nozari pēc nozares – vai tā ir veselība vai enerģētika, ekonomika, finanses, banku sektors,” uzskaitīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Edvards Smiltēns ironizēja par šogad piedzīvoto degvielas cenu kāpumu un elektrības rēķiniem: “Vai tā ir jūsu dāvana Latvijai simtgadē, premjera kungs? Vai varbūt tie ir finanšu ministres solītie vitamīni Latvijas tautsaimniecībai?” Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) atgādināja neskaidrības ar “Conexus” akciju iegādi un kritizēja valdību par bezzobainu rīcību cīņā ar OIK afēru. Vairāki deputāti pauda bažas par to, kādus nepatīkamus pārsteigumus vēl valdība sagatavojusi Latvijas tautai, ja reiz reģionos tiek veidotas četras nemieru apspiešanas vienības. “Atbildot uz jūsu aicinājumu sadarboties, šodien īpaši no opozīcijas puses bija daudz labu ieteikumu, ko vajadzētu ņemt vērā. Vai jūs to arī darīsiet? Visticamāk, ne! Tāpēc, ka jums ir jāaizstāv savi ministri, katrs no kuriem savā nozarē ir daudz galvenāks nekā jūs. Tāds ir priekšstats. Apstrīdiet to!” rezumēja “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Ne Kučinskis, ne kāds no viņa valdības ministriem neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz opozīcijas pārmetumiem.
