– Bieži tiek izteikti pieņēmumi, ka Baltijas valstis var būt nākamās pēc Ukrainas. Šādus scenārijus izteica arī britu laikraksts “The Economist”. 3
– NATO ir veikusi pareizos soļus. Amerikāņi ne tikai uz Baltijas valstīm atsūtīja karavīrus, bet arī bruņutehniku, lai parādītu solidaritāti. Tas bija arī skaidrs signāls Krievijai, ka NATO pilnībā pildīs Ziemeļatlantijas līguma 5. panta prasības, ja būs tāda nepieciešamība.
– Kādas ir Krievijas atbalstītās agresijas cilvēciskās un materiālās sekas?
– Lielākie zaudējumi, ko nevar izmērīt naudā, ir mūsu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Ekonomiski mēs esam zaudējuši 20 procentus no savas valsts potenciāla, daļu no Luhanskas un Doņeckas apgabala. Cena ir pārāk augsta. Mēs esam veikuši zaudējumu aprēķinus un iesnieguši juridiskās prasības pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un citās starptautiskajās tiesu instancēs. Mēs esam sākuši arī citas tiesiskās procedūras, piemēram, antiterorisma dimensijā. Mēs pieliksim visus juridiskos līdzekļus, lai Krievija stātos tiesas priekšā. Arī Ukrainas uzņēmumi un organizācijas iesniegušas dažādas prasības pret Krieviju.
– Vai jūs uzskatāt, ka Putins ir kara noziedznieks?
– Tas, ko Krievija veikusi Ukrainā, ir starptautisks noziegums. Krievija sagrāba neatkarīgas valsts zemi, nelikumīgi anektējot Krimu, iesūtīja savus spēkus un atbalstītājus Austrumu Ukrainā un sāka īstenu agresiju. Tie ir skaidri starptautisko likumu pārkāpumi. Jā, ir finansiālie zaudējumi, bet Krievijai par šīm darbībām ir jāatbild krimināltiesiskā ceļā.
– Cik reāli ir atgūt Krimu?
– Tas ir sarežģīts jautājums. Ticu, ka pienāks laiks, kad ar visiem politiskajiem un tiesiskajiem līdzekļiem mums izdosies atgūt Krimu.
