Premjers ieskicē bēdīgu ainu saistībā ar vakcīnām 11
Ja Latvijai laikus nebūs gatava Covid-19 vakcīnu pieejamības plāna, tad valsts var nonākt traģiskā situācijā, kad vakcīnas ir ieradušās vai varētu ierasties, bet nav izstrādāta visa ķēde to izplatīšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers teica, ka līdz šim no Veselības ministrijas ir sagaidījis vispārēju stratēģiju, bet aizvien gaida skaidru plānu, kas iekļautu informāciju par uzglabāšanas ķēdēm, loģistiku, par to, kā iedzīvotājus informēs, kā to visu uzskaitīs, kurš to administrēs.
“Tas ir milzu loģistikas jautājums, kam mums būs jāiziet cauri,” viņš atzina.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka valstij šis plāns, pie kura ministrija vēl strādā, ir nepieciešams, jo esam pieteikušies kopīgām, centralizētām vakcīnu piegādēm.
“Bet, ja mums nav gatava plāna, tad varētu būt tā traģiskā situācija, ka vakcīnas pat ir ieradušās valstī vai varētu ierasties valstī, tikai vēl nav izstrādāta visa ķēde, kā to izplatīt. Es uzstājīgi šo plānu gaidu,” uzsvēra Kariņš.
Kā vēstīts, Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško 3.decembrī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tiek risināti arī loģistikas jautājumi – iepirkta gan pārvadāšanas loģistika, gan aukstuma ķēdes. Vienlaikus esot apzinātas visas vietas, kur vakcināciju veiks, un personāls, kurš to veiks. Pēc viņas sacītā, vakcinācija varētu notikt arī uz vietas slimnīcās, iesaistot tās nodrošināšanā arī slimnīcās personālu.
Viņa arī teica, ka pašreiz tiek risināt jautājums par “mobilo vakcināciju”. “Pilnīgi noteikti pie tik lielas vakcinācijas, kā tas tiek plānots, no savas puses redzam, ka ir objektīvi, ja kaut kādā mirklī mēs brauksim uz darba kolektīviem,” viņa teica, piebilstot, ka arī uz sociālās aprūpes centriem būtu jābrauc klātienē.
Vienlaikus tiek meklētas arī saldētavas, tomēr šo jautājumu risināt būšot vieglāk, jo, kā norādīja Mūrmane-Umbraško, Valsts asinsdonoru centram jau ir saldētavas, kas spēj nodrošināt ļoti zemu temperatūru.
“Mēs esam apzinājuši, ka Latvijā šāda apjoma vakcīnas, pat ja tās piegādātu vienā dienā, būtu iespējams uzglabāt,” viņa atklāja.
Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā jau ir vakcinācijas kabineti, tādējādi paredzēts izmantot arī tos. “Patlaban pērkam, kas šīs vakcīnas izvadās – tas ir visbūtiskākais -, jo atsevišķām vakcīnām ir augstas drošības prasības,” pauda Mūrmane-Umbraško.
Viņa tostarp skaidroja, ka vakcīnas Latvijā ienāks pakāpeniski, kas nozīmē, ka vakcinēt būs vieglāk tieši uzglabāšanas un loģistikas kontekstā, bet vienlaikus tas nozīmē, ka daļai grupu šis process būs jāatliek uz vēlāku laiku.
Zāļu valsts aģentūra direktors Svens Henkuzens otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prognozēja, ka šī gada beigās vai nākamā gada sākumā vakcīnu pret Covid-19 pieejamība būs ļoti zema – līdz 20 000 devu, bet laika periodā no februāra līdz martam paredzēts saņemt vēl 100 000 devu.
No viņa teiktā izriet, ka plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī.
Vienas personas vakcinēšanai pret Covid-19 paredzēts izmantot divas devas.
Pirmajā fāzē prioritāri vakcīnas saņems personas, kuras saskaras ar Covid-19 pacientiem ikdienā. Vakcinācijas kabineti būs slimnīcās, kurās tiek sistemātiski stacionēti Covid-19 pacienti.
