Premjers Džonsons liek suverenitāti pirmajā vietā 0
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons, sūtot Briselei stingru vēstījumu pirms tirdzniecības sarunu sākuma ar ES martā, vakar paziņoja, ka viņam valsts suverenitāte ir svarīgāka par ekonomiku.
Londonas prasības iezīmē konfrontāciju ar Briseli
Vakar, uzrunājot biznesa aprindu pārstāvjus Londonā, britu premjers teica, ka Apvienotā Karaliste izvirzīs pati savu darba kārtību sarunām, nevis piekritīs ES noteikumiem, lai panāktu izdevīgākus tirdzniecības noteikumus.
Pēc oficiālās izstāšanās no ES 31. janvārī tagad Londonai jārisina sarunas ar Briseli par nākotnes tirdzniecības noteikumiem, kas stāsies spēkā pēc pārejas posma gada beigās.
Džonsona ieskatā, Apvienotajai Karalistei “nav vajadzības sekot Briseles noteikumiem konkurences jomā, valsts subsīdijās, sociālajā aprūpē, vides aizsardzībā vairāk, nekā ES būtu jāpieņem Apvienotās Karalistes noteikumi”. Viņš piebilda, ka centīsies panākt “pragmatisku vienošanos par drošību, kas aizsargātu mūsu pilsoņus pret iejaukšanos mūsu tieslietu sistēmas autonomijā”. Lai gan Džonsons solīja, ka Britānija tirdzniecībā ievēros “visaugstākos standartus”, viņa atteikšanās uzņemties juridiski saistošus noteikumus iezīmē konfrontāciju ar Briseli.
Grib “atbrīvot Britānijas potenciālu”
Premjers Džonsons uzskata Konservatīvās partijas pārliecinošo uzvaru parlamenta vēlēšanās decembrī kā apstiprinājumu savai politikai, stādot Britānijas tiesības izvirzīt savus noteikumus virs biznesa prasībām. Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām sarunām Džonsons grib pavilkt svītru asajām debatēm, kas padziļinājušas valsts iedzīvotāju sašķeltību.
Viņa mērķis ir noslēgt tirdzniecības līgumu, kas paredz brīvu preču plūsmu bez tarifiem un kvotām, kā tas ir ES tirdzniecības līgumā ar Kanādu.
Ja ES nepiekritīs tirdzniecības līgumam ar Britāniju pēc Kanādas parauga, Londona varētu censties panākt tirdzniecības līgumu, kāds ES ir ar Austrāliju. “Sarunām ir tikai divi varbūtēji iznākumi – brīvās tirdzniecības līgums kā Kanādai vai vispārīgāk formulēta vienošanās kā ar Austrāliju – un mēs esam gatavi iet abus ceļus,” ”Reuters” citē avotu Britānijas valdībā.
Lai gan daudzi britu uzņēmumi ir mudinājuši valdību gādāt par preču brīvu kustību pāri robežām, ministri Vaitholā ir darījuši zināmu uzņēmējiem, ka viņiem būs jāpiemērojas jaunajai kārtībai, kad Britānija vairs neievēros ES noteikumus.
Džonsons runāja par “Britānijas potenciāla atbrīvošanu” un varbūtēju atgriešanos pie Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem, ja ES nepiekrīt noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu pēc Kanādas parauga.
Analītiķi atzīmē, ka šajā līgumā nav paredzēti finanšu pakalpojumi, kas Britānijai ir svarīgi.
Premjerministrs Džonsons paudis pārliecību, ka “jebkurā gadījumā Britānija uzplauks”. Britu rūpnieku konfederācijas prezidents Džons Allans brīdinājis, ka “runas par neskaidru līgumu var traucēt ieguldījumiem”. Pēc Džonsona nepiekāpīgās runas pasaules biržās krities sterliņu mārciņas kurss.
ES prasa “līdzvērtīgu spēles laukumu”
ES ir vairākkārt informējusi Britāniju, ka pieejas līmenis ienesīgajam kopējam tirgum ir atkarīgs no tā, kādā mērā Londona piekrīt “līdzvērtīgam spēles laukumam”, ar to apzīmējot vides standartus, darba tirgus noteikumus un valsts palīdzību, atzīmē aģentūra “Reuters”.
ES pārstāvis paziņojis, ka Brisele neslēgs tirdzniecības līgumu ar ekonomiski spēcīgu valsti tās kaimiņos, ja nebūs paredzēti stingri noteikumi taisnīgai konkurencei.
Dažas Eiropas valstis bažījas, ka Džonsons varētu mēģināt ietekmēt ES uzņēmējdarbību, padarot mazāk stingrus noteikumus, ko viņš gan solījis nedarīt. “Ja Britānija grib izveidot ārpus ES ko līdzīgu “Singapūrai pie Temzas”, mēs būtu pret to,” paziņojis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Arī Īrijas premjerministrs Leo Varadkars intervijā raidsabiedrībai BBC aicinājis Britānijas valdību neizvirzīt striktas sarkanās līnijas, jo tas varētu padarīt jau tā grūtās sarunas vēl smagākas.
ES pārstāvis Mišels Barnjē vairākkārt uzsvēris, ka plaša tirdzniecības līguma noslēgšanai ar Britāniju nepieciešams “līdzvērtīgas spēles laukums”, abām pusēm ievērojot kopīgus standartus.
“Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga,” sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par “specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus”. Barnjē arī paziņojis, ka vajadzīga abu pušu vienošanās par zvejniecību.
