Premjers Bordānam pārmet jaukšanos Labklājības ministrijas kompetencē (papildināts) 0
Izskatot jautājumu par pabalstiem demogrāfijas veicināšanai, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien pārmeta tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) jaukšanos Labklājības ministrijas (LM) kompetences jautājumos.
Tieslietu ministrs pauda neapmierinātību, ka anotācijā par pabalstiem Labklājības ministrija, kas pati iesniegusi grozījumus normatīvajos aktos, norāda uz riskiem saistībā ar iesniegumiem Satversmes tiesā. Tāpat viņš pauda bažas, ka Labklājības ministrija, politisku iemeslu vadīta, ir sagatavojusi tādu likumprojekta anotāciju, lai tā neizturētu Satversmes tiesu. “Ir acīmredzams, ka LM nav pieņemams šis risinājuma veids,” pauda Bordāns.
Tas aizkaitināja premjerministru, kurš aicināja beigt jaukties LM kompetencē, kas notiek nepārtraukti. Viņš atgādināja, ka grozījumi ir politiska vienošanās un LM pilda tikai pastnieka funkcijas, apkopojot to, kas ir pielemts koalīcijā un kas ir pamats tam, lai apvienība “Visu Latvijai!”- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nobalsotu par nākamā gada valsts budžetu.
Atbildot uz LM vairākkārtēju nodēvēšanu par likumprojekta autoru, Dombrovskis ministram aizrādīja: “Nu, beidziet, tādā gadījumā LM uzrakstīs pavisam citus noteikumus, atbilstoši tās kompetencei.” Ironizējot viņš sacīja, ka, nosūtot Saeimai likuma grozījumus, nāksies pievienot arī sēdes stenogrammu, lai deputāti paši klausās, ko ministri ir sarunājuši, izskatot šo jautājumu.
Nespējot rast vienotu viedokli, premjers rosināja, ka no likumprojekta anotācijas tiek izņemts punkts par Satversmes tiesas riskiem un tas tiek fiksēts tikai kā ministrijas īpašais viedoklis rīkojuma protokolā.
Savukārt Finanšu ministrija ieteica visus ar demogrāfijas veicināšanu saistītos likumu grozījumus skatīt vienotā paketē, jo tie ir savstarpēji saistīti ar finansējuma avotiem.
Premjers pēc valdības sēdes atzina, ka šodienas sēdē Tieslietu ministrija ir paudusi visai izvairīgu viedokli un mēģinājusi uzsvērt, ka pašai LM ir jāargumentē, ka nekādu politisko risku šajos projektos nav. Pēc premjera domām, tā ir netipiska Tieslietu ministrijas pozīcija. “Šeit lielā mērā izpaudās politisko viedokļu atšķirības,” secināja valdības vadītājs.
Taču, ja Saeimā tiks atrasts kāds sabalansētāks risinājums, tad to var pieņemt, pauda Dombrovskis.
Grozījumi bērnu kopšanas pabalstu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra bērnu kopšanas pabalsta apmērs pieaugs no 100 līdz 120 latiem.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem valdība skatīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta izmaksā. Tieši šajos grozījumos Labklājības ministrija (LM) saskata Satversmes tiesas riskus, tāpēc tie šodien novirzīti papildu skaņošanai ar Tieslietu ministriju, lai izvērtētu juridiskos riskus. Likumprojektu plānots atkārtoti skatīt pēc nedēļas.
Savukārt ar bērnu kopšanas pabalstu saistīto grozījumu izskatīšana atlikta tādēļ, ka valdība vēlas demogrāfijas jautājumus skatīt vienlaikus.
Bērna kopšanas pabalstu šobrīd saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.
No bērna dzimšanas līdz gada vecumam sociāli apdrošināti vecāki saņem vecāku pabalstu. Valdībā šodien tika iesniegti, bet izskatīšanai uz nedēļu atlikti arī grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz no 2014.gada 1.oktobra pagarināt vecāku pabalsta izmaksas termiņu līdz bērna pusotra gada vecumam, un nosaka, ka vienlaicīgi tiek izmaksāts arī bērnu kopšanas pabalsts – visu vecāku pabalsta saņemšanas laiku.
Bērnu kopšanas pabalsta kopējais saņēmēju skaits šā gada pirmajā pusgadā bija 25 922, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.
