Premjers aplaimo ģimenes ārstus; kur aiziet ārstu prakšu nauda 0
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ģimenes ārstu streika komitejas pārstāvjiem esot izdevies atrast kompromisu sarunu turpināšanai un iespējami ātrākai streika pārtraukšanai. Streika komitejas vadītāja un arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide pēc tikšanās ar M. Kučinski sacīja, ka tas varētu notikt jau šonedēļ.
Kaut gan streika komitejas pārstāvji uz valdības māju bija paņēmuši līdzi arī savu advokāti Solvitu Olsenu, kura iepriekš izteica vēlmi panākt vienošanos ar premjerministru, ka ģimenes ārsti piedalās streikā, nevis protesta akcijā, tomēr vakardienas sarunā juridiskās nianses netika noliktas priekšplānā. Tāpēc tikšanās vairāk bija tāda kā parunāšanās ne vairs tik skarbā tonī, nevis ievērojot streika likumā noteikto procedūru.
Pēc tikšanās M. Kučinskis, veselības ministre Anda Čakša, kā arī S. Veide un Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska bija apmierināti ar rezultātu, kaut gan nebija vienojušies par galveno ārstu prasību – ikmēneša kapitācijas naudas palielināšanu. Atgādināšu, ka streikotāji vēlas, lai maksājums par praksē reģistrēto pacientu ik gadu palielinātos par 30% – ja patlaban tas ir 1,25 eiro, tad 2020. gadā tam vajadzētu būt 2,75 eiro.
L. Kozlovska gan ne reizi vien, tajā skaitā arī vakar, uzsvērusi, ka viņas vadītā asociācija galvenokārt cīnās par kopējā veselības aprūpes finansējuma pieaugumu, tādējādi liekot saprast, ka kapitācijas naudas pieaugums arī ir svarīgs, bet nav galvenais. Asociācija, kas pieteikusi streiku, priekšplānā nolikusi maksājumu pieaugumu par katru praksē reģistrēto pacientu.
M. Kučinskis: “Bet kopumā esam panākuši sapratni, ka galvenais mums ir cilvēks un ka pacientam nepieciešams nodrošināt ārstniecību. Primārajai veselības aprūpei ir noteikta finansējuma proporcija no kopējā medicīnas finansējuma, kas, augot ekonomikai un valsts budžetam, tiks saglabāta. Primārās veselības aprūpes reforma tiks precizēta līdz septembra vidum, tur var būt izmaiņas attiecībā uz šobrīd plānoto. Mēs vienojāmies, ka ģimenes ārstu pieslēgšanās e-veselībai 1. septembrī netiek atcelta, bet līdz jaunajam gadam noritēs aprobācijas periods, kurā valstij jātiek galā ar iespējamām tehniskajāvm problēmām, bet ārstiem – ar savām darbībām, kas vēl ir nepieciešamas.”
S. Veide norādīja, ka streika komiteja gaida rakstiskus priekšlikumus no premjera, tad spriedīšot, vai tajos iekļauts viss, par ko vienojušies sarunās ar valdības vadītāju, un kur jāmeklē kompromisi. Par tālāko rīcību streika komiteja paziņošot, visticamāk, šodien. Nodomu protokolu parakstīšot ne tikai valdības vadītājs, veselības ministre, LĢĀA vadība, bet pirmdien premjers to došot parakstīt arī koalīcijas partiju vadītājiem.
Ģimenes ārsti papildus prasa 7,2 miljonus eiro – ne tikai lai palielinātu samaksu par katru reģistrēto pacientu, bet arī lai par 45% paaugstinātu samaksu par ārsta un medicīnas māsas veiktajām medicīniskajām manipulācijām, kuru tarifs nav pārskatīts kopš 2008. gada. Tieši papildu finansējuma jautājums, visticamāk, būs tas, kas radīs lielākās domstarpības starp veselības ministri un ģimenes ārstiem, jo A. Čakša ne reizi vien uzsvērusi, ka lielāks finansējums ārstiem būs tikai tad, ja uzlabosies darba kvalitātes rādītāji. Ģimenes ārsti uzskata, ka 9% no kapitācijas naudas par kvalitātes kritēriju izpildi esot pārāk maza summa.
Nacionālais veselības dienests ziņo, ka 2013. gadā, kad tika ieviesti darba kvalitātes kritēriji, vairāk nekā pusi no tiem izpildīja 120 ģimenes ārsti no 1278 ārstiem, savukārt 2016. gadā tos izpildīja jau 428 ģimenes ārsti. Esot pieaudzis to ārstu skaits, kas tikuši galā ar 10 un vairāk kritērijiem – 2013. gadā tādu bija 18, savukārt 2016. gadā – jau vairāk nekā 120 ārstu. Sarūkot to ārstu skaits, kuriem nav pa spēkam neviens kritērijs, – 2015. gadā tādu bija 2%, bet pagājušajā gadā – vien 0,7%.
Ģimenes ārsti gan vienmēr izvairījušies runāt par viņu personiskajiem ienākumiem mēnesī, taču L. Kozlovska sacīja, ka vidēji tie ir nedaudz virs 1000 eiro. Tas, kāda ir mazākā summa, kas ģimenes ārstam paliek mēneša beigās, bet cik lielākā, vienmēr bijis miglā tīts.
L. Kozlovska uzsvēra, ka viņas vadītā asociācija ir par ideālās prakses modeli, tas nozīmē, ka ārstam ir obligāti jābūt divām māsām, jo tikai tad var nodrošināt kvalitatīvu komandas darbu.
A. Čakša pastāstīja, ka tikšot izveidota darba grupa, kas veiks korekcijas primārās veselības aprūpes reformas sadaļā, un arī tas tikšot fiksēts nodomu protokolā. “Darba grupai līdz septembra vidum ir jānāk klajā ar nopietniem risinājumiem primārajā veselības aprūpē, jo tā ir svarīgākā reformas daļa,” sacīja ministre. Ģimenes ārsti pretojas tam, ka paredzēts veidot primārās aprūpes centrus, kur viņi būs darba ņēmēji, kā arī ir neziņā par to, kā lauku reģionu ģimenes praksēm varēs piesaistīt vecmāti, pediatru un fizioterapeitu un citiem jautājumiem.
Veselības ministre solīja, ka līdz augusta beigām tikšot izstrādāts veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts.
