Foto – Karīna Miezāja

Premjeres biroja vadītājs Ringolds Arnītis vienmēr spēlējot, lai uzvarētu 2

“Tas ir pavisam vienkārši. Vairāku gadu prombūtne nostiprināja manī pārliecību, ka tiem latviešiem, kas spējīgi kaut ko darīt, ir jābrauc un jāstrādā savās mājās. Protams, man bija citi plāni, bet Straujumas kundzei piemīt labas pārliecināšanas spējas, un es novērtēju to, ka viņa man tik ļoti uzticējusies,” tā jaunās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs Ringolds Arnītis pamato, kādēļ ērtu un labi apmaksātu amatu starptautiskā organizācijā mainījis pret krietni riskantāko premjeres biroja vadīšanu.

Reklāma
Reklāma

Sirdī – valmierietis 


Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
RAKSTA REDAKTORS
4 biežākās kļūdas, kāpēc topošie šoferi “izkrīt” CSDD braukšanas eksāmenā. Tās der atcerēties arī pieredzējušiem šoferiem
Lasīt citas ziņas

Arnītis dzimis 1967. gada 8. novembrī Valmierā. 1993. gadā pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāti kā diplomēts agronoms un sācis strādāt Valsts augu aizsardzības stacijā (tagad – dienests) par agronomu. Vēlāk paaugstināts amatā un piecus gadus bijis VAAD direktora vietnieks, bet kopš 2000. gada – dienesta direktors. 2006. gada septembrī ievēlēts par Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) padomes priekšsēdētāju, bet 2011. gada sākumā – par šīs organizācijas ģenerāldirektoru. EPPO gan viņam nebija gluži sveša iestāde, jau kopš 1994. gada Arnītis ir Latvijas pārstāvis šajā organizācijā. 2003. gadā viņš apbalvots ar Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu – medaļu “Par centību”. Kaut arī dzīves un darba gaitas likušas dzīvot dažādās pilsētās gan Latvijā, gan ārzemēs, Arnītis sevi sauc par “sirdī īstu valmierieti” un uzskata, ka Valmiera varētu būt par paraugu visām pārējām Latvijas pilsētām, jo vienlīdz veiksmīgi spējusi attīstīt kultūru, izglītību, ražošanu, sportu un visas pārējās jomas.

Ar Straujumu viņš esot pazīstams kopš deviņdesmito gadu beigām, kad tagadējā premjere vadīja Lauksaimniecības konsultāciju centru. Viņš nenoliedz, ka šajā laikā starp abiem bijušas arī viedokļu atšķirības par to, kā jāattīsta konsultāciju centrs. Taču jau no Arnīša runasveida noprotams, ka tagadējo Ministru prezidenti viņš ļoti respektē.

Ambiciozais ideālists


CITI ŠOBRĪD LASA

Atjaunotās Latvijas vēsturē esam piedzīvojuši dažādus premjera biroja vadītājus – kolorītus polittehnologus un pelēkus ierēdņus, paklausīgus padotos un “kaklus, kas groza galvu”. Kā savu lomu redz Arnītis? “Labi pazīstot Straujumas kundzi, esmu drošs, ka viņa savus lēmumus pieņems uzmanīgi un patstāvīgi. Neplānoju te būt par “kaklu, kas groza galvu”, drīzāk jau būšu viņas labā roka. Mans un pārējā biroja uzdevums ir nodrošināt, lai viņas lēmumi būtu izsvērti, tiesiski, godprātīgi, sabiedrībai saprotami un tā tālāk,” skaidro jaunais biroja vadītājs.

Kolēģi no VAAD laikiem Arnīti raksturo kā ļoti prasīgu, bet cilvēcisku vadītāju, kurš vienmēr interesējies, kā klājas dienesta darbiniekiem, tostarp arī bijušajiem. Arnītis spējis aizrauties ar kādas idejas realizēšanu un pratis aizraut līdzi arī kolēģus. Ļoti svarīgi viņam bijis arī, lai dienesta sasniegumi tiek novērtēti, tādēļ vadītājs bieži ticies ar citām organizācijām, informējis sabiedrību par VAAD darbu. “Taču nevarētu teikt, ka viņu vadīja tīrs ideālisms, tikpat daudz tur bija arī ambīciju un karjerisma,” atceras kāda bijusī LAAD darbiniece.

To, ka Arnītim ir būtiski saņemt atzinīgu novērtējumu par savu darbu, viņš apliecināja arī kādā intervijā, skaidrojot, kādēļ nolēmis strādāt EPPO. Doties prom no Latvijas viņu toreiz pamudinājusi ne tikai atalgojuma samazināšana, bet arī negatīvā aura ap ierēdniecību, ierēdņu vainošana visās problēmās, apsaukāšana par liekēžiem un tamlīdzīgi. Taču jau toreiz viņš skaidri pateica, ka atgriezīsies Latvijā. “Diemžēl attieksme nav mainījusies. Gan atalgojuma, gan sociālo garantiju, prestiža un sabiedrības attieksmes ziņā ierēdņu darbs joprojām tiek vērtēts ļoti zemu. Diemžēl neliela daļa sliktu ierēdņu aizēno lielāko daļu, kas godprātīgi veic savu darbu. Nu ko – varbūt mums izdosies šajā ziņā kaut ko mainīt,” apņēmības pilns ir Arnītis.

Rūdījies uz ledus


Iespējams, cīnītāja raksturu Arnītis norūdījis jau bērnībā, nopietni trenējoties “Latvijas bērza” hokeja skolā. Muguras trauma esot pārvilkusi svītru ceļam uz profesionālo sportu, bet hokejs joprojām ieņem nopietnu vietu viņa dzīvē. Gandrīz metru deviņdesmit garais un simts kilogramu smagais veterāns Arnītis ir amatieru hokeja komandas “Inflekss” kapteinis un kreisais uzbrucējs. Spēlēšanu viņš nav metis pie malas arī savā Parīzes periodā. “Cik vien iespējams, piemērojām spēļu grafikus, un Ringolds, kad iebrauca Latvijā, vienmēr atvēlēja laiku arī hokejam. Mēs spēlējam amatieru līgā, bet viņa pašatdeve laukumā ir gandrīz kā profesionālim. Neskatoties uz pretinieku, Ringolds vienmēr spēlē, lai uzvarētu,” vērtē komandas spēlējošais treneris Jānis Lauris. Līdzīgu atdevi Arnītis gaidot arī no citiem. Tādēļ komandas biedriem, kas laukumā sākuši slinkot, uz soliņa vai ģērbtuvēs reizēm sapurināšanās nolūkā gadās no sava kapteiņa uzklausīt arī kādu skarbāku vārdu. “Asumi, spēka spēle un kautiņi arī amatieru hokejā nav nekāds retums. Parasti jau gados vecākie spēlētāji tādas lietas atstāj jaunajiem, jo negrib iedzīvoties traumās, bet Ringolds no asumiem nevairās. Viņam hokejs nav tikai hobijs, bet sirdslieta,” stāsta treneris. Turnīra tabula liecina, ka šosezon astoņās spēlēs Arnītis guvis sešus vārtus. Taču vienlaikus viņš ir vienīgais rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, kurš nav izdarījis nevienu (!) rezultatīvu piespēli, un tas varētu liecināt, ka viņš nav īsti tendēts uz saspēli ar komandas biedriem. Ja pēc darba, ģimenes un hokeja atliek vēl kāds brīvāks brīdis, Arnītis to velta teātrim un foreļu makšķerēšanai.

Reklāma
Reklāma

Bez aizmugures 


Arnītis nav nevienas partijas biedrs un pagaidām arī nedomājot kādā stāties. Viņš ir drošs, ka politiskās aizmugures trūkums netraucēs pildīt jaunos pienākumus. Ministru prezidentes uzstādījums, veidojot savu biroju, esot bijis apkopot profesionāļus, nevis partijām pietuvinātas personas. Tiesa, Ints Dālderis, kurš būs padomnieks humanitāros, nacionālās attīstības plāna un Eiropas fondu jautājumos, ir “Vienotības” biedrs, un izskanējuši pieļāvumi, ka tieši caur viņu “Vienotības” vadība varētu mēģināt ietekmēt valdības vadītāja lēmumus. “Partijas ietekme būs jūtama, jo Ministru prezidente ir “Vienotības” biedre, bet nedomāju, ka šeit būtu speciāli kāds atsūtīts, lai viņu uzraudzītu. Strādāsim tik atklāti, cik vien iespējams, lai ikvienam būtu iespēja pārliecināties, ka valdības lēmumi pieņemti valsts kopīgās interesēs, nevis kādu atsevišķu šauru grupu vajadzībām,” solīja Arnītis.

Uzziņai


Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja sastāvs:

biroja vadītājs Ringolds Arnītis

padomniece projektu vadīšanas jautājumos Vita Razminoviča

padomnieks ekonomikas un pašvaldību jautājumos Artis Grinbergs

padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele

padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andis Blinds

ārlietu padomniece ES jautājumos Alise Balode

ārlietu padomniece Solveiga Silkalna

padomnieks humanitāros un ES fondu jautājumos Ints Dālderis.

Birojs darbosies līdz šā gada oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.