Premjere sola bēgļiem iemācīt latviešu valodu un samazināt pabalstus. “LA” diskusija Biržos 32
Ministru prezidente Laimdota Straujuma šodien piedalījās “Latvijas Avīzes” organizētajā publiskajā diskusijā Salas novada Biržos, kuras temats bija “Nevienlīdzības un nabadzības mazināšana laukos”. Taču aktuālā situācija un politiskā dienaskārtība pamainīja uzsvarus tajā un gandrīz puse no diskusijas – aptuveni stunda – pagāja, izklāstot valdības nostāju bēgļu jautājumā un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par gaidāmajiem jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem – bēgļiem.
“Situācija ar bēgļiem Eiropā ir satraucoša. Šodien Latvija ir palikusi vienīgā no dalībvalstīm, kura nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Junkera izteiktajam plānam, uzņem 526 papildus cilvēkus, jo gan Nacionālā apvienība, gan ZZS iebilst pret to,” savā ievadrunā teica premjere.
Sarunā ar Jēkabpils un Salas novada iedzīvotājiem Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija mainīs likumdošanu un visiem bēgļiem būs obligāti jāmācās latviešu valoda, nevis pēc izvēles viena no ES valodām, kā arī meklēs risinājumu, kā mainīt formulu, pēc kuras aprēķina pabalstu lielumus bēgļiem. Viņa atzina, ka paredzētai pabalsts ir nesamērīgi liels, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopproduktu, un tas noteikti ir jāpārskata.
Jau svētdienas vakarā premjerei paredzēta telefonsaruna ar Junkera kungu, kurā viņa lūgšot stiprināt Latvijas austrumu robežu, jo jau tagad pār to notiek nelegāla vjetnamiešu ieplūšana mūsu valstī. Viņa atzina, ka ir pārliecināta, ka spēs vienoties par kopīgu lēmumu gan ar koalīcijas partneriem, gan ar Eiropas Komisiju.
“Tas ir laika jautājums, jo mēs nevēlamies palikt izolēti. Nevar zināt kāda palīdzība mums pašiem būs vajadzīga. Diez vai pajautājot cilvēkiem Itālijas laukos viņi atbildētu, ka ir ļoti gatavi maksāt par to, lai Baltija tiktu aizsargāta pret mūsu kaimiņzemi, ja sāktos uzbrukums. Bet Itālijas lidmašīnas patrulē Baltijas gaisa telpā un par to maksā Itālija, tās cilvēki. Pavisam nesen mēs ar lauksaimniecības ministru bijām lūgt papildus naudu lauksaimniekiem un, cik man zināms, iespējams, ka vairāki desmiti miljoni eiro varētu tikt piešķirti Latvijas lauksaimnieku atbalstam. Un tā ir nauda, ko nopelna Vācijas, Francijas un citu valstu cilvēki. Tāpēc mums ir jādomā – vai varam norobežoties un teikt “nē” 500 cilvēkiem, bet palīdzību pretim savai valstij prasīt gribam,” uzsvēra Straujuma.
Otrajā diskusijas daļā Salas novada iedzīvotāji atbalstīja un ar skaļiem aplausiem sveica valdības ierosinājumu, no nākošā gada ieviest solidaritātes nodokli. Kādi vēl bija jautājumi un atbildes par nevienlīdzības mazināšanu laukos, ko iesaka mainīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, lasiet otrdienas, 15. septembra “Latvijas Avīzē”.
