Premjere: Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva 98
Latvijas budžeta situācija pašlaik nav ļoti pozitīva, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).
Pēc viņas vārdiem, dažādu ārēju apstākļu ietekmē budžeta situācija esot saspringta daudzās Eiropas valstīs, turklāt Eiropas Savienība prasa budžeta disciplīnu.
Politiķe cer uz Eiropas Centrālās bankas lēmuma par procentlikmju samazināšanu pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta situāciju.
Savukārt taujāta par iespējamo nodokļu celšanu Latvijā, Siliņa stāstīja, ka “nodokļu grupa” garās diskusijās ir “saražojusi” ļoti daudz ideju, un tagad esot izaicinājums saprast, ko no iecerēm vajag un ir iespējams izdarīt. Jāizvērtē, kuras būs tās prioritātes, kuru dēļ mēs kaut ko darītu, piebilda politiķe.
Siliņa atkārtoti atzīmēja, ka valdībā un koalīcijas līmenī oficiālu lēmumu par šo jautājumu nav, un viņa kā premjere oficiāli neesot iepazīstināta ar iecerēm.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā politisku viļņošanos izsauca finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) publiski izteiktais pieļāvums, ka viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa likmi par vienu procentpunktu. Siliņa steidza uz to reaģēt, šādus plānus noliedzot.
Tāpat intervijā premjere pauda, ka “Rail Baltica” projekta pārvaldība ir ļoti neskaidra un nav saprotams, kas ir projekta saimnieks.
Pēc viņas vārdiem, situācija laika gaitā veidojusies tāda, ka pašlaik vairs nav pat īsti skaidrs, kāpēc “Rail Baltica” trase iezīmēta tāda, kāda tā iezīmēta.
Arī šobrīd, ieliekot par galveno atbildīgo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci, pārvaldības situācija līdz galam nav atrisināta, atzīmēja politiķe, kura uzskata, ka atbildība par jucekli jāuzņemas arī iepriekšējiem politiķiem un “Rail Baltica” vadītājiem, tāpēc viņa nekavēšos un vajadzības gadījumā vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs, ja tiks atklāti kādi pārkāpumi.
Siliņa atzīmēja, ka otrdien valdībā par “Rail Baltica” bija plaša ministru diskusija, tomēr gala lēmumi nav pieņemti un valdībai vēl noteikti būs jālemj gan par projekta finansējumu, gan par pārvaldību.
Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka nav gatava akceptēt situāciju, ka valdības priekšā vienkārši noliek rēķinus, kurus valdība bez jautājumiem apmaksā.
Kā ziņots, valdība 11.jūnijā vienojās par ceļa karti “Rail Baltica” projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti. Ministru kabinets otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.
