Premjeram Kemeronam grūts uzdevums 0
Pēc negaidīti pārliecinošās uzvaras Britānijas parlamenta vēlēšanās, kas dod viņam iespēju veidot vienpartijas valdību, Konservatīvo partijas līderi un premjerministru Deividu Kemeronu gaida grūts uzdevums – nepieļaut Apvienotās karalistes sašķelšanos.
“Vairāk par visu es gribu saglabāt mūsu valsts vienotību, atgūt apsegu, ko mums nekad nevajadzēja pazaudēt, – vienas nācijas apsegu vienā Apvienotajā karalistē,” pēc uzvaras vēlēšanās viņš paziņoja intervijā raidsabiedrībai BBC. Vairākumā vēlēšanu iecirkņu Anglijā uzvarējuši konservatīvie, bet Skotijā triumfēja Skotu nacionālistu partija (SNP), kas varētu pieprasīt atkārtota referenduma rīkošanu par Skotijas neatkarību. Kemerona uzvaru sarežģī augošā politiskā sāncensība starp Skotijas pašvaldību, kur dominē skotu nacionālisti, un centrālo valdību Londonā, kas, kā uzskata daudzi angļi, ir devusi pārāk daudz priekšrocību skotiem. Analītiķi brīdina, ka Apvienotās karalistes nākotne, kas likās droša pēc referenduma pērn, kad vairākums skotu nobalsoja pret neatkarību, atkal var tikt apstrīdēta. Priekšvēlēšanu kampaņā konservatīvie atainoja SNP pārstāvību parlamentā Vestminsterā kā “ļaunprātīgu dzeguzi leiboristu ligzdā”. Šis taktiskais paņēmiens palīdzēja konservatīvajiem pavairot atbalstu Anglijā, bet pārliecināja skotus, ka Kemeronam maz rūp skotu vēlētāju viedoklis.
SNP līdere Nikola Stērdžena ir kļuvusi par Britānijas trešās lielākās politiskās partijas vadītāju, jo SNP vēlēšanās ieguva 56 mandātus. Lai gan konservatīvie ieguvuši vairākumu Britānijas parlamentā, premjeram Kemeronam būs grūti līdzsvarot solījumu par “taisnīgumu pret Angliju” ar pretimnākšanu Skotijai ienākuma nodokļu sadalē un vēl Apvienotās karalistes stiprināšanu.
Premjera Kemerona jaunās valdības darbību sarežģī arī jau iepriekš dotais solījums par referenduma rīkošanu 2017. gadā par valsts (ne) palikšanu Eiropas Savienībā, atzīmē izdevums “EUobserver”. ES amatpersonu līdzšinējie izteikumi liecina par nevēlēšanos pārskatīt ES līgumus, kuru izmaiņas turklāt būtu jāapstiprina 28 dalībvalstu parlamentos. ES virsotņu apspriedē martā Eiropas Padomes prezidenta Donalda Tuska un Britānijas premjerministra Deivida Kemerona debates par sarunu atsākšanu noteikumu pārskatīšanai Britānijas dalībai ES tika nodēvētas par “neiespējamo misiju”.
Uzziņa
Vēlēšanu rezultāti
(650 vietu parlamentā)
Konservatīvo partija – 331 mandāts
Leiboristu partija – 232
Skotu nacionālā partija – 56
Liberāldemokrātu partija – 8
Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija – 8
Partija “Sinn Fein| (“Mēs paši”) – 4 (darbojas Īrijas Republikā un Ziemeļīrijā, boikotē britu parlamentu)
Velsas nacionālā partija – 3
Sociāldemokrātiskā un leiboristu partija – 3
Alsteras unionistu partija – 2
Apvienotās karalistes Neatkarības partija – 1
Zaļo partija – 1
Neatkarīgais – 1
