Smagas diskusijas un vienošanās 3
“Viens aspekts, kas mani biedē, ir tas, ka ministram ir ļoti maz laika, valdības Latvijā nav ilgstošas – tās noturas no gada līdz pusotram. Ministra dienas kārtība ir ļoti blīva. Man patīk strādāt bibliotēkā, pie datora, ar materiāliem, kas balstīti uz zinātniskiem pētījumiem, likt faktus kopā un veidot konceptu, kā virzīties uz priekšu,” saka Ašeradens. Kā lielu izaicinājumu viņš sauc cīņu ar ēnu ekonomiku un uzskata, ka tai jābūt zinātniski pamatotai. Patlaban Latvijas eksperti kopā ar Pasaules bankas ekspertiem izvērtē nodokļu sistēmu valstī, un šis darbs tiks pabeigts aprīlī, kad būs jāvienojas par proporciju maiņu starp patēriņa, kapitāla un darbaspēka nodokļiem. Ministrs prognozē, ka šīs diskusijas būs ļoti smagas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs un prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka pozitīvi ir tas, ka Ašeradena kungs ir pats bijis uzņēmējs, tātad zina, kā bizness funkcionē. Bet ne tik pozitīvi, ka viņš tomēr ir politiķis ar jau uzliktu rāmi domāšanā. “Sadarbojoties ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru 2016. gada valsts budžeta veidošanā, nekādas pozitīvās sajūtas neradās. Bet Kučinska valdības deklarācijā tautsaimniecības attīstība ir izvirzīta priekšplānā, tātad mums būs jāsadarbojas ar ekonomikas ministru, lai deklarāciju izpildītu,” secina A. Rostovskis, kurš pats ir uzņēmējs.
Ne tik sen ekonomikas ministra partijas biedrs Kārlis Šadurskis pauda, ka Ašeradens varētu būt prasmīgs labklājības un veselības ministrs. Nokļūstot Saeimā, kad Artis Pabriks ieguva mandātu Eiropas Parlamentā, bet pirms tam strādādams 10. un 11. Saeimā, viņš ir galvas tiesu audzis, jo iedziļinājies gan sociālajos, gan veselības aprūpes jautājumos. Viņš bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad ministriju vadīja I. Viņķele, viņa atzīst, ka A. Ašeradens “cenšas izkost tēmu”.
A. Ašeradens: “Politiķim jāspēj reaģēt uz visu politisko laukumu, un tieši tādēļ biju gandarīts un lielā mērā tā pat bija mana vēlme, ka sākotnēji nokļuvu pilnīgi svešā laukā – sociālajā jomā. Man pavīdēja iespēja redzēt dzīves otru pusi. Viens ir tad, ja tu sēdi biznesa vadības krēslā, bet otrs, kad tu ieraugi reālo dzīvi: pansionātus, cilvēkus ar mentālām problēmām, pensionāru stāvokli, bāreņu aprūpi… Tas deva pilnīgi citu skatu uz to, par ko valsts ir atbildīga. Tajā pašā laikā, strādājot Saeimā, protams, ka mana sirds ir pie ekonomikas, jo visu mūžu esmu bijis tajā pusē, kas rada vērtības.”
Viņš ir vienojies ar valdības vadītāju, ka, būdams Ministru prezidenta biedrs, strādās pie tiem projektiem, kuri ir kopīgi vairākām ministrijām. Piemēram, veselības obligātā apdrošināšana, jo Veselības ministrija to nespēs īstenot viena pati. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju būs jāgādā arī par to, lai pašvaldības būtu ieinteresētas sakārtot skolu tīklu.
