“Tas ir pilnīgi reālistiski, ka Kariņa kungam viss ir apnicis un viņš grib dzīvot mierīgu dzīvi Eiropas Parlamentā.” Saruna ar politologu Juri Rozenvaldu 88
Par sabiedriski politiskām aktualitātēm saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Latvijas Universitātes profesoru, politologu Juri Rozenvaldu.
Velta Puriņa: Šorīt sabiedriskajā medijā dzirdēju – lai gan valdības koalīcijas sarunas it kā ir pieklusušas, tomēr tās turpinās. Bet šorīt konkrēts jautājums tika uzdots “Jaunās Vienotības” līderim Ašeradena kungam par koalīcijas paplašināšanu un viņš izteicās skaidri un gaiši, ka šonedēļ mēs varam sagaidīt premjera paziņojumu par koalīcijas paplašināšanu. Kā izskatās turpmākais scenārijs?
Juris Rozenvalds: Es domāju, ka šādu paziņojumu vajadzētu sagaidīt viena iemesla dēļ – ir jāsāk domāt par budžetu, un tādēļ ir jābūt koalīcijai. Arī prezidents izvirzīja šādu prasību, lai būtu līdz augusta vidum. Tad tā arī sanāk, uz augusta vidu būs kaut kāds paziņojums. Tas ir viens. Otrs, es domāju, ka Kariņa kungs, Ministru prezidents, ir nonācis šaurā bezizejā, jo, no vienas puses, viņš ir iesācis procesu, viņš uzreiz pēc prezidenta vēlēšanām braši paziņoja, ka ir jāpaplašina koalīcija. Nu, ko izdarīja koalīcijas partneri, ir labi zināms, to es neatkārtošu, nebūs pieklājīgi. Kāpēc šaura bezizeja – tāpēc ka ir tikai divi varianti – vai nu vecās koalīcijas saglabāšana, tas nozīmē Kariņa personisku zaudējumu, vai nu pieņemt jauno koalīciju ar mazāku balsu skaitu. Un tad ir jautājums, vai izdodas pielauzt kādu no pašreizējās koalīcijas partneriem. Es domāju, ka uz “Nacionālo apvienību” lielu cerību nav, un man liekas, ka viens no galvenajiem kairinātājiem “Jaunajai Vienotībai” pašreiz ir “Nacionālās Apvienības” uzvedība, ņemot vērā viņu dzelzbetona nostāju. Tāpēc tā cerība varētu būt, ka izdosies pielauzt vismaz daļu no “Apvienotā saraksta”.
Skatīsimies, kā tas būs. Bet es vēl starp rindiņām sociālajos tīklos izlasīju to, ka kādam informēts avots esot ziņojis, ka opozīcijas partijām Kariņš esot solījis pirmdien “patīkamus jaunumus”. Kārtējās baumas vai realitāte?
Es domāju, patīkamos jaunumus varētu noformulēt citādi – pašreizējai koalīcijai nepatīkami jaunumi. Un šis nepatīkamais jaunums varētu būt krasa jautājuma nostādīšana par vietu koalīcijā.
Noslēdzot sarunu par Kariņa būšanām un nebūšanām, pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos parādījās baumas, ka Kariņš noteikti varētu būt ārlietu ministrs un pēc tam viņu noteikti ievēlētu Eiropas Parlamentā un laika gaitā ieņemt Valda Dombrovska vietu. Tā varētu būt?
Es domāju, ka tas ir pilnīgi reālistiski, ka Kariņa kungam viss ir apnicis un viņš grib dzīvot mierīgu dzīvi Eiropas Parlamentā. Tam es ticu, un tas, ka viņš varētu no “Jaunās Vienotības” saraksta tikt ievēlēts, es tam arī ticu. Bet, kas attiecas uz Dombrovska vietu, es domāju, ka tās ir tādas fantāzijas tā iemesla dēļ, ka tā ir viena no atslēgas vietām Eiropas Komisijā, un es nezinu, uz kādu sasniegumu pamata Kariņa kungs varētu uzreiz lekt uz šādu līmeni. Šeit nav jautājums par to, kādi ir Kariņa kunga sakari Eiropas aprindās, bet jautājums par to, vai vēl citas Eiropas Savienības valstis piekritīs, ka viena valsts var monopolizēt amatu, kaut arī, protams, formāli eirokomisāri un pārējās šāda veida amatpersonas nepārstāv valstis, bet tomēr saistība ir.
Kāds ir Jūsu skats uz notiekošo Rīgas domē? Vai tā ir tikai tāda publiska izrāde?
Kas attiecas uz notikumiem Rīgas domē, manā izpratnē ir saistīti, protams, ar politisko spēku vēlmi iegūt varu, kas ir pilnīgi normāli. Es domāju, ka šo visu peripetiju vēl viens ļoti būtisks mērķis, kas virspusē tā skaidri neparādās, ir mērķis parādīt “Progresīvos” kā tādus sliktus partnerus, kuriem nevar uzticēties un paļauties. Un, manuprāt, šajā ziņā motors atkal ir “Nacionālā apvienība”. Ne velti Ratnieka kungs ir galvenais, kas metas cīņā. Pēdējā laikā daudz runā par koalīciju nosaukumiem. Līdz šim šo koalīciju sauca par “pārmaiņu koalīciju”.
Mans priekšlikums ir to saukt par dīvaino koalīciju. Dīvaino koalīciju tā iemesla dēļ, ka visi uzreiz momentā aizmirsa jebkādas ideoloģiskās atšķirības, aizmiras to, ka pirms mazliet vairāk kā diviem gadiem ļoti centās gāzt “Gods kalpot Rīgai” no troņa, visa tā atkritumu epopeja pret Burovu un tamlīdzīgi. Bet tagad izrādās, ka visi ļoti skaisti var sadarboties. Un, ja mēs runājam par koalīcijas stabilitāti, šī pārmaiņu koalīcija veidojās, deklarējot partneru vienlīdzību, un tāpēc mums ir mērs ar trim vicemēriem.
Cik tagad būs vicemēru? “Gods kalpot Rīgai” ir piecas vietas un “Kods Rīgai” ir četras vietas. Tad cik būs – pieci vicemēri? Es nezinu, lai viņi atbild uz šo jautājumu. Starp citu, ja mēs runājam tīri objektīvi, “Progresīvo” priekšlikumi ir visnotaļ saprātīgi. Jo tas feodālisms, kas uzplauka Rīgas domē, kā rezultātā tagad Rīgas mēra kandidāts Ķirša kungs naturāli ir nogulējis septiņus miljonus, un pēc tam darīs visu iespējamo, lai, kā saka, šī lieta netiktu domes ietvaros pienācīgi izskatīta. Satiksmes departamentā. Viņš ir kūrija. Ja uzņemies atbildību, tad kūrē.
Atcerēsimies iepriekš, kad gāza Reinbahu, tad tur runa bija par dažiem desmitiem tūkstošu, kas arī ir slikti, bet šeit ir septiņi miljoni. Tad ziniet, es gribētu teikt, kurš tad uzņemsies politisko atbildību par to, ja ne Ķirša kungs? Starp citu, tas ir vēl viens jautājums par šo pašu koalīciju, vai “Vienotībai” nākamajās pašvaldību vēlēšanās “liela dāvana” būs mērs, kurš ir palaidis garām septiņus miljonus. Līdz ar to man ir šaubas par šīs koalīcijas stabilitāti, jo acīmredzot viņu cerības ir bijušas arī uz diviem “Par!” deputātiem. Pagaidām nav dzirdēts, ka viņi būtu atšķēlušies.
Bet visi kā viens viņi pauž viedokli, ka iztiks bez ārkārtas vēlēšanām.
Viņiem baidās. Visi baidās no ārkārtas vēlēšanām, bet daži baidās vairāk. Un, manuprāt, tā pati trijotne, trīsgalvainās koalīcijas pamats baidās visvairāk, jo, ja mēs arī runājam par “Jauno Vienotību”, es ļoti šaubos, ka viņiem izdosies iegūt tādus panākumus, kā pēdējās vēlēšanās.
Otrdien, 8. augustā, apritēs mēnesis Edgara Rinkēviča prezidentūrai Valsts prezidenta amatā. Kādi ir Jūsu pirmie iespaidi?
Iespaidi ir visnotaļ pozitīvi. Pirmkārt, salīdzinājumā ar iepriekšējo prezidentu, kurš bija tā kā futlārī sevi iespiedis, Rinkēviča kungs ir ļoti aktīvs. Es domāju, ka viņš godam pilda savu solījumu apbraukāt Latvijas reģionus. Un, otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, tās ir sarunas cilvēciskā manierē. Un viņš pats apkalpo savus sociālo tīklu kontus. Viņš parāda spēju ironizēt pats par sevi, kad bija tā bilde ar divām gotiņām un viņu blakus, pierakstot paskaidrojumu, kurš ir prezidents. Tas bija perfekti. Cilvēkiem tas patīk. Tas ir normāli cilvēciskā komunikācijā. Un, kas vēl, manuprāt, ir svarīgi ārpus cilvēciskās komunikācijas, ir tas, ka prezidents patiešām parāda ieinteresētību jautājumos, kas it kā nav viņa tiešā kompetencē, bet viņš tieši dara to, ko jādara prezidentam.
Visu sarunu ar Juri Rozenvaldu skaties video!
