Premjera kandidāts ir, vēl vajag līderus un naudu 2
Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, politiskā apvienība Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sestdien iepazīstināja ar savām programmas pamatnostādnēm un premjera kandidātu. Tas nebija partijas kongress, kad tiek diskutēts par organizācijas attīstību vai pieņemti kādi lēmumi. Paši “reģionāļi” šo sanākšanu dēvē par forumu, kaut gan nekādas diskusijas vai domu apmaiņas nenotika. Drīzāk tas bija profesionāli novadīts sabiedrisko attiecību pasākums.
Kā viens no pirmajiem ar priekšlasījumu uzstāties bija aicināts arī politologs Ivars Ījabs, kurš uzsvēra, ka šobrīd LRA ir labas izredzes stiprināt savas izredzes nacionālā mēroga politikā. Salīdzinot ar priekšvēlēšanu periodu pirms četriem gadiem, krietni pieaudzis neizlēmušo vēlētāju skaits (ja 2014. gadā svārstīgi bija 20% balsstiesīgo, tad tagad jau līdz 28%). Turklāt pārliecinošais starts pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās varētu kļūt par spēcīgu bāzi, kas ļautu LRA uzrunāt tos vēlētājus, kas vīlušies pašreizējās koalīcijas partijās. Politologs arī brīdināja, ka priekšvēlēšanu cīņa būs sīva un LRA jāpārvar vēl virkne izaicinājumu, lai no reģionāla politiskā spēka pārtaptu par pilnvērtīgu nacionālā līmeņa spēlētāju.
Ideoloģija
“Ja novados pietiek, ka varat personīgi uzrunāt katru iedzīvotāju, noskaidrot viņa problēmas un piedāvāt konkrētu risinājumu, tad lielajā politikā jāspēj piedāvāt lozungus, kas iespiežas vēlētāju atmiņā,” uzsvēra Ījabs. Tieši skaidras ideoloģijas trūkums līdz šim ir bijis viens no iemesliem, kas potenciālajiem partneriem un atbalstītājiem licis piesardzīgi skatīties uz dažādu atšķirīgu partiju un politiķu veidoto “kokteili” – LRA.
Forumā “reģionāļi” stādīja priekšā savas pamatnostādnes uz 13. Saeimas vēlēšanām, kuras ļauj skaidrāk spriest par partijas pozicionēšanos. Tajās LRA apņemas pievērst īpašu uzmanību reģionu politikas uzlabošanai, veselības un izglītības pieejamības veicināšanai, ģimenei kā pamatvērtībai, atbalstam uzņēmējiem, saprātīgai lauksaimniecības attīstīšanai (īpaši liekot uzsvaru uz bioloģisko lauksaimniecību, mazām un vidējām saimniecībām), ceļu sakārtošanai, birokrātijas mazināšanai, nodokļu reformā pieļauto kļūdu labošanai, īpaša uzmanība arī Latgalei kā ES ārējās robežas bastionam. Spriežot pēc šī saraksta, LRA vēlas sevi pozicionēt kā konservatīvu un centrisku politisko spēku.
Līderi
Latvijas vēlētājs gan vairāk pievērš uzmanību nevis ideoloģiskiem lozungiem, bet sarakstos atrodamajiem cilvēkiem. Tieši tas ir LRA spēks un vājums vienlaikus. Reģionu apvienības stiprā puse ir spēcīgi vadītāji novados, bet šim politiskajam spēkam izteikti trūkst līderu, kuri spētu un vēlētos cīnīties nacionālā mērogā. LRA aktīvi vervē harismātiskas personības “no malas”, un bieži pāršāvuši pār strīpu, piesaistot ambiciozus personāžus, kuriem drīz vien apvienībā kļūst par šauru (Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars). Tādēļ meklējumi atkal jāatsāk ar jaunu sparu. LRA Saeimas frakcija ir visatvērtākā jaunpienācējiem un šī sasaukuma laikā uzņēmusi gan bijušos “No sirds Latvijai” deputātus Silviju Šimfu un Arvīdu Platperu, gan “Vienotību” pametušo Edvardu Smiltēnu. Šimfa un Platpers atzina, ka varētu kandidēt LRA sarakstā uz nākamo Saeimu, bet Smiltēns pat nominēts par LRA premjera amata kandidātu (šim amatam izskatītas arī tādas kandidatūras kā Liepājas uzņēmējs un pašvaldības deputāts Jānis Vilnītis, LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga un Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs). Gada sākumā par LRA biedru kļuva ekspremjers Guntars Krasts, kurš iestājies apvienību veidojošajā partijā “Reģionu alianse”. Sestdienas forumā gan viņš nebija manāms, toties kā viena no “viedokļu līderēm” uzstājās Ieva Brante, kura sevi dēvē par “pilsoniski aktīvu juristi”, bet vairāk piesaistījusi sev uzmanību ar iesaistīšanos dažādos skaļos konfliktos. Ar prasmi asi izrunāties viņa daudz neatpaliek no LRA iepriekšējo vēlēšanu “lokomotīves” Kaimiņa. Pēc pasākuma sarunā ar žurnālistiem viņa atzina, ka nesen kļuvusi par LRA ietilpstošās organizācijas “Sabiedrība citai politikai” biedri un labprāt kandidētu uz Saeimu Rīgas vēlēšanu apgabalā. Runātāju vidū bija arī ilggadējā Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdne Evija Papule, bet viņa noliedza, ka būtu iestājusies LRA un gatavotos vēlēšanām.
Priekšvēlēšanu sarakstus pārstāvju sapulce vēl gatavojot, bet neformālās sarunās LRA līderi bija gatavi ieskicēt iespējamos līderus. Kurzemes saraksta priekšgalā būšot LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga, Latgalē – Saeimas deputāts Juris Viļums, Vidzemē – Saeimas deputāts un apvienības premjera kandidāts Smiltēns (kaut gan tiekot izskatīta arī Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa kandidatūra). Rīgas sarakstu varētu vadīt Saeimas deputāte Inga Bite, bet visgrūtāk LRA ejot Zemgalē – Dainis Liepiņš vēlas turpināt strādāt Ozolnieku pašvaldībā, tādēļ saraksta līderu loma pagaidām jāuzņemas Saeimas deputātiem Rihardam Melgailim un Varim Krūmiņam.
Jautāts par savu ēnu kabinetu apvienības premjera kandidāts Smiltēns noslēpumaini atteica, ka tāds vēl tikai topot. Tomēr foruma runātāju saraksts ļauj noprast, uz kuriem cilvēkiem LRA likusi lielākās cerības kā atsevišķu nozaru ekspertiem. Par reģionālo politiku un ekonomiku runāja Vents Armands Krauklis, par labklājību un veselību – Silvija Šimfa, izglītību – Evija Papule, ģimenes vērtībām – Inga Bite, atbalstu uzņēmējiem – Māris Sprindžuks, par saprātīgu un bioloģisku lauksaimniecību – Jānis Uzulēns, birokrātijas mazināšanu – Ieva Brante, nodokļu politiku – kādreizējais Valsts kases un dažādu lielu uzņēmumu vadītājs Aivars Veiss, Latgales problēmām – Juris Viļums. Deputātam Platperam viedokļu līderu sarakstā vārds netika dots, toties viņš rūpējās par foruma dalībnieku pozitīvu noskaņojumu, sparīgi diriģējot vīru kori “Ķekava”.
Nauda
Bez programmas un kandidātu sarakstiem premjera kandidātam Smiltēnam un LRA līderiem tuvākajā laikā nāksies pamatīgi lauzīt galvu par to, kur ņemt finansējumu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņai. Tēlaini runājot, pašlaik LRA kasē svilpo vējš. Dāvinājumos un ziedojumos apvienība šogad saņēmusi vien pāris tūkstošus eiro (galvenokārt no saviem Saeimas deputātiem). Arī apvienību veidojošu partiju atsevišķajos kontos nav īpaši labāka situācija.
“Finansējuma piesaiste patiešām mums jau gadiem ilgi ir sāpīga problēma. Pēdējā laikā atsaukušies daži uzņēmēji, kuriem mūsu kopējā nostāja un paveiktais šķiet simpātisks, bet tas nav pietiekami, lai mēs nodrošinātu kaut minimālu publisku atpazīstamību. Tādēļ mums daudz pie tā jāstrādā. Tagad, kad esam skaidri formulējuši savas pamattēzes, virzienus un nosaukuši savu premjera kandidātu, mums būs vieglāk uzrunāt potenciālos atbalstītājus,” pauda Kleinberga.
Smiltēns rosināja meklēt inovatīvus risinājumus – piemēram, uzstādīt reklāmas bannerus LRA biedriem piederošos zemes gabalos autoceļu tuvumā. Politiskie konkurenti runā, ka Smiltēns premjera kandidāta amatam izvirzīts tādēļ, ka uz to esot spieduši kādi iespējamie LRA sponsori, bet politiķis šādas runas noraida.
