Premjera kandidāti un viņu vīzijas. LA aptauja 1
Saeimas vēlēšanu priekšvakarā aicinājām politisko partiju izvirzītos premjera amata kandidātus nedaudz iepazīstināt ar vīziju, ko viņi censtos piepildīt, ja Valsts prezidents uzticēs valdību veidot tieši viņiem. Latvijā jau par politisko tradīciju kļuvis paradums valdošo partiju apvienībai dot kādu skanīgu nosaukumu, kas vienlaikus (vismaz teorētiski) iemieso tās galvenās vērtības. Tādēļ vispirms lūdzām politiķiem “nokristīt” savu vēl nedzimušo koalīciju un raksturot tās iespējamo sastāvu. Visbeidzot premjeru kandidātiem bija jānosauc kāds no pašreizējās valdības lēmumiem vai īpatnībām, kas noteikti netiks turpinātas.
Jautājumi
1. Kādu nosaukumu jūs dotu jūsu vadītajai koalīcijai?
2. Kādas ministrijas līdztekus tradicionālajai finanšu ministrijai jūsu koalīcijā būtu jāvada premjera partijas pārstāvjiem?
3. Kas būtu jāmaina līdzšinējās koalīcijas pieņemtajos lēmumos vai darba stilā?
Vjačeslavs Dombrovskis
“Saskaņa”
1. Droši vien būtu tikai loģiski manis vadīto koalīciju saukt par “Saskaņas koalīciju”. Tajā kopā ar mums varētu strādāt arī tie politiskie spēki, kas gatavi izbeigt sarkano līniju politiku un šķelšanos, lai latvieši un nelatvieši kopīgi varētu strādāt pie mūsu programmas īstenošanas.
2. Mums būtu ļoti būtiski iegūt savā kontrolē līdzsvarotu skaitu saimniecisku ministriju, kas dod iespēju radīt resursus, ko piešķirt caur sociālajām ministrijām. Divas saimnieciskās būtu Ekonomikas un Satiksmes, savukārt sociālās pirmkārt būtu Labklājības, Izglītības un Veselības ministrija.
3. Kopumā uzskatu, ka Latvijas demokrātiskas pārvaldības modelis ir izkropļots ar tā saukto koalīcijas padomi. Tā pati nav cēlonis, bet drīzāk simptoms, kas liecina, ka demokrātiskā pārvaldība aizgājusi nepareizi. Manā koalīcijā ministrijas izstrādās lēmumus, nāks ar tiem uz Saeimas frakcijām un komisijām, lai pārliecinātu deputātus tos atbalstīt. Nevis aiz slēgtām durvīm koalīcijas padomē.
Jānis Bordāns
Jaunā Konservatīvā partija
1. Mēs negribam sacensties skaistāko nosaukumu izdomāšanā. Daudz svarīgāk, lai koalīcijas uzdevumu sarakstā būtu iekļauti konkrēti darbi, kas obligāti jāizdara, un tad arī cilvēki redzēs, ka skaistajiem vārdiem ir arī kāds segums.2. Mēs esam definējuši Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un arī apvienoto Veselības/Labklājības ministriju kā mūsu prioritātes. Tieši šajās ministrijās mēs redzam lielākās problēmas, un arī iedzīvotāji ir atzinuši, ka šo ministriju darbs ir vissliktāk vērtētais. 3. Vēlamies samazināt ministriju skaitu, un tas tiek darīts, nevis lai tiešā veidā ietaupītu, bet gan lai uzlabotu ministriju efektivitāti. Piemēram, Veselības un Labklājības ministrija, bieži vien tās ir dažādu partiju kontrolē un problēmu risinājumi tiek pārvelti no vienas ministrijas uz otru, lai gan lielākā daļa problēmu būtu risināmas kompleksi.
Edvards Smiltēns
Latvijas Reģionu apvienība
1. “Latvijas simtgades koalīcija”.
2. VARAM un Zemkopības ministrija, jo mums ir svarīgi panākt to, ka tiek dotas vienlīdzīgas izaugsmes iespējas cilvēkiem visos Latvijas reģionos.
3. Mums jāpārvērtē steigā pieņemtais regulējums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kur tūkstošiem cilvēku atstāti bez veselības aprūpes. Kritiski svarīgs faktors ir elektroenerģijas cenas un kvalificēts darbaspēks. Latvija vairs nevar atļauties būt lēta darbaspēka valsts, un mums nepieciešamas darba vietas ar labu atalgojumu. Svarīgi turpināt reformas izglītības sistēmā, izglītības sasaiste ar darba tirgu. Būtiski mazināt sadales tarifu un izskaust OIK.
Krišjānis Kariņš
“Jaunā Vienotība”
1. “Jaunās Vienotības” vadībā strādās “Taisnīguma un izaugsmes koalīcija”.
2. Ārlietu, Tieslietu un Izglītības ministrijas – ārlietās ir būtiski saglabāt esošo ģeopolitisko kursu, tieslietu nozarē mums ir skaidrs reformu plāns taisnīguma atjaunošanai, savukārt izglītībā ir būtiski turpināt uzsākto reformu ceļu un reformas ieviest dzīvē.
3. “Jaunās Vienotības” programmā ir rīcības plāns, gan kā veidot motivētu valsts pārvaldi, gan kā novērst birokrātiju. Piemēram, atalgojumam valsts pārvaldē jābūt atkarīgam no darba rezultātiem, paredzot arī atbildību par nepaveikto. Tāpat ir jāpanāk, ka valsts un pašvaldību iestādes neprasa no cilvēkiem izziņas par to rīcībā jau esošu informāciju.
Roberts Zīle
Nacionālā apvienība
1. Mūsu partijas vadmotīvs ir “Augoša, latviska un droša Latvija”, kas varētu raksturot arī manis vadīto koalīciju. Tomēr es vēlētos atturēties no konkrētu nosaukumu došanas, ļaujot, lai par mums runā mūsu darbi.
2. Prioritāri mūsu ministriem būtu jāvada Kultūras, Izglītības, Labklājības ministrija, t. s. VARAM, kā arī Aizsardzības ministrija. Šādā ietvarā NA sekmēs latviskuma stiprināšanu gan mūsu kultūrvidē, gan ar izglītības politikas svirām arī darba tirgū.
3. Koalīcijas līguma pastāvēšana kā tāda ir objektīva valdības funkcionēšanas sastāvdaļa, taču vienlaikus koalīcijas padome šodienas izskatā ar daudzu ierēdņu dalību nav efektīva, noteikti to uzlabošu. Es saskatu to kā regulāru sadarbību tieši ar katras partijas atbildīgo jeb “vecāko” ministru.
Māris Kučinskis
ZZS
1. Skaidrs, ka manā vadībā tā noteikti būs “Attīstības koalīcija”, ņemot vērā, ka reformu jomā darāmā vēl ir daudz gan veselības un izglītības sistēmā, gan arī finanšu sektorā un citās jomās. Izdarīts minētajās jomās pēdējo pāris gadu laikā ir daudz, bet iesāktās reformas ir svarīgi pabeigt.
2. Noteikti Veselības ministrija, kurā svarīgi ir pabeigt iesāktās reformas, palielinot algas mediķiem, kā arī līdz minimumam samazinot rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Aizsardzības ministrija, lai nodrošinātu finansējumu un nepieciešamos darbus valsts aizsardzībai. Zemkopības ministrija – lai turpinātu atbalstu Latvijas laukiem.
3. Pašreizējā koalīcijā, valdībā ir iedibināts jauns princips, ka Valdības rīcības plāns tiek ne tikai uzrakstīts un pieņemts, bet arī pildīts, sadarbojoties savā starpā visām ministrijām neatkarīgi no tā, kuru partiju katrs no ministriem pārstāv, un šis princips ir jāturpina.
Aldis Gobzems
“KPV LV”
1. Mūsu vadītā valdība būs – “Nacionālo interešu valdība Latvijas tautai”. Tajā jābūt partijām, kurām ir kopīga nostāja attiecībā uz Latvijas ģeopolitisko orientāciju un latviešu valodas jautājumu izglītībā, kā arī tādām partijām, kuras spēj vienoties par virkni radikālu reformu. Mūsuprāt, “Saskaņa” un ZZS vismazāk atbilst šiem abiem kritērijiem.
2. Valdība būtu jāsastāda pēc profesionālisma kritērijiem, nevis partijas piederības. Atbilstoši Satversmei ministru izvēle ir tieši premjerministra ziņā. Viņš šajā jautājumā lēmumu pieņems vienpersoniski.
3. Mēs principāli iestājamies, lai 13. Saeimas darbā nebūtu koalīcijas un opozīcijas dalījuma un visi 100 deputāti pilnvērtīgi strādātu Latvijas tautas labā. Līdzšinējais darba stils, sadalot Saeimu darītājos un nedarītajos, bija Latvijas demokrātiju degradējošs. Jebkāda Saeimas deputātu disciplīna izvēlēto reformu īstenošanā tiktu nodrošināta Ministru kabineta veidošanas laikā sastādītā darba plāna ietvaros, kuru parakstītu visi tie Saeimas deputāti, kuri balsotu par Ministru kabineta apstiprināšanu.
Artis Pabriks
“Attīstībai/Par”
1. Koalīcija “Modernai un taisnīgai Latvijai”.
2. Veselības un Izglītības un zinātnes ministrija, jo šīs ir Latvijai svarīgākās nozares, kurās ir nepieciešamas labas pārmaiņas.
3. Ir jāatceļ Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas ierobežo simttūkstoš cilvēkiem pieeju veselības aprūpei. Valdība darbosies kā komanda, un visi ministri spēs pienācīgi pārstāvēt valsti pasaulē.
