Prēmiju Vanagai! Skolotāju kustība vainagojusies panākumiem. Egila Līcīša feļetons 29
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pedagogu, izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vīkšīšanās uz streiku septembra garumā guva plašāko rezonansi, kas skan un atbalsojas vēl šodien. Mācību procesa beztermiņa pārtraukšana bija pieteikta grandioza.
Skolotāju arodbiedrības priekšniece Inga Vanaga solīja no arodniekiem un neorganizēto pedagogu aprindām ap 23 000 uzticamāko sekotāju atbalstu un līdzdalību streikā, kas sastāda trešdaļu no pedagoģijas druvā strādājošiem un skaitā pārsniedz divīzijas personālsastāvu.
Latvijas universitātēs, ģimnāzijās, vidusskolās, pamata un sākumskolās un pirmsskolas audzināšanas iestādēs “Zvaniņš”, “Sēnīte” un “Saulīte” iestātos ilga klusuma periods bez bērnu dzidrām balstiņām sakliedzoties, lēkšojot lejā pa kāpnēm, bez izkāmējušo, novārgušo, izdegušo, novecojušo skolotāju un pasniedzēju nespēcīgiem soļu švīkstiem skolas gaiteņos.
Studenti nevarētu dzesēt zināšanu slāpes, skolēniem paliktu nerakstīti kontroldarbi, nemācīta Latvijas vēsture par kolhozu laikiem un neapgūta viela par Mikēnu kultūras iespaidu pasaules vēsturē, nepapildinātas priekšzināšanas cilvēka ķermeņa anatomijā, bērniem neviens pie tāfeles nepalīdzētu izburties cauri algebras grūtumiem un neiepazīstinātu ar lielo dzejnieku Raini.
Smagās, sīkstās, nepiekāpīgās, nerezultatīvās sarunās ritēja diena pēc dienas starp streika orgkomiteju un skopulīgo valdību, kura tikai spiestā kārtā soli pa solītim virzījās līdz pedagogu taisnīgo prasību atzīšanai.
Izglītības ministeriene Anita Muižniece, plēsdamās bērnu izglītības labā, piekrita kaut nedēļu sēdēt ieslēgta telpā ar arodbiedrību vadītāju Vanagu, ja tas palīdzētu rast risinājumu.
Skolmeistarienes, niknākas par pūžņa lapsenēm, sodījās – ja nepiemēros slīdošo algu skalu, ja neierēķinās koeficientu par mājasdarbu labošanu, ja nepārskatīs slodzes, ja necels samaksu par darbu pirmsskolā, augstskolā un interešu izglītībā, ja nepiegādās mācību materiālus, iepūtiet mums! Iesim strādāt par pārdevējām seksšopā vai par krodziniecēm!
Kā var būt, ka skolotāju profesijas prestižs krities zemāk par grīdlīsti, ka nepietiek naudas ne daiļliteratūras grāmatai (pat ne lētākajai – Indriķa Latvieša “Nāve2”), ne teijātera biļetei, ne jaunai kleitei izejamā garderobē no “Moschino” vai “Gucci”!
Sabiedrība skolotāju un valdības konfrontāciju ar pretstāvi uztvēra neviennozīmīgi. Daudziem vecākā gadagājuma padomijā skolotiem cilvēkiem nostiprinājies priekšstats, ka mūsdienās gaišais skolas nams, ierauts eksperimentos un nepārtrauktās mācību satura reformās, sasniedzis melnā cauruma līmeni – ar latviski nerunājošu, nelasošu, nerakstošu un nedomājošu jauno paaudzi, kura ar fiziku un matemātiku ir uz jūs, neorientējas globusā un nav iedziļinājusies vēsturē.
Kritiķiem secinājums – izglītība valstī nolaista līdz kliņķim, skolotāju ir par daudz. Citus kaitināja zemu atalgoto pedagogu radikalizēšanās – vai tā ir arodbiedrība vai karapulks, vai militārā avangarda vienība? – jautāja skeptiski noskaņotie streika kustības vērotāji, turēdami aizdomās arodbiedrību boseni kā valdības gāzēju nolīgtu partneri.
Patiešām – Vanaga ilggadējā politiskajā darbībā mainījusi partijas piederību kā zeķbikses, no Šlesera līdz Zatlera līdzgaitniecei.
Intrigante un gaisa jaucēja – sauca arodsavienības vadones oponenti. Bijušais LU rektors Mārcis Auziņš pat ieteica valdībai nesarunāties ar personu, kura nekad nesmaida!
Tikām Inga Vanaga līderes lietišķā nopietnībā ar pareizu ieskatu par reāli sasniedzamo priekšvēlēšanu laikā apzinīgi pildīja sev uzticēto pienākumu un dzelžaini virzījās pretī mērķim.
Skolu un bērnudārzu kolektīvi jau saklausīja starta signālu liela mēroga streikošanai. Skolēni ar nepacietību gaidīja suņu dienas, ģimnāzistes norunāja randiņus, skolotāji ieplānoja dārza darbus, sēņošanu vai papildu nodarbības iemīļotajos sporta veidos – pilatēs, golfā un burāšanā. Tikai zubrilas piņņāja par atceltām stundām.
Un pēkšņi, vēlu piektdienā dzirdamas izglītības resora vadības gaviles – urrā, priecīga ziņa! Streika nebūs! Atcelts! Izglītība novietota pašā prioritāšu augšgalā! Finansējums tiks palielināts darbalgām audzinātājām un skolotājām, akadēmiskā vidē strādājošiem – zinātnei un pētījumiem! Vairāk, nekā LIZDA prasījusi!
Pirmdien visi uz skolu! Neuztraucieties, ja bērni nesaņems siltos štovētos kāpostus ar čurkstinātām desiņām – kopgaldā būs pusdienas ar uzkodām.
Arī arodnieku kantorī rožainās cerībās paukšķēja šampaniešu korķi – lai gan nebija izpratnes, kas īsti tika prasīts valdībai un kas panākts, bet to jau redzēs algu sarakstos pēc 1. janvāra.
Skumīgi par atgriešanos skolas solos un izjukušo brīvlaiku bija vienīgi tīnīši un džuses, izteikdamies nenormatīvās leksikas vārdiem par skolotāju vājuma brīdi.
Jācer, ka karavadones Vanagas īpašos nopelnus un respektējamos panākumus pedagogu armija no LIZDA naudas fondiem atzīmēs ar brangu prēmēšanu.
Tikmēr valdībai jauni mošķi kaklā, atkal jāsēž uz federēm. Uz streikošanu sataisījušies veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji.
