Prēmijas vērtā Guntas ideja: no ķiploku pārslām līdz čipsiem, granulām un Latvijā vēl nenogaršotiem našķiem 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Viens eksperiments virtuvē noveda pie nākamā, tā nu pamazām “atkodām” visu procesu un nonācām pie vislabākās receptes. Tā kā pašiem šķita, ka izdevies ļoti garšīgi, uz pērnajiem Ziemassvētkiem tapa pirmās dāvaniņas,” par ķiploku produktiem stāsta Gunta Žagare.
Strādā pie tā, kā vēl nav
Labās atsauksmes mudinājušas nopietni domāt par idejas realizēšanu biznesā, liekot kopā prasmes un pieredzi. Guntas draugs jau vairākus gadus audzē ķiplokus Tukuma un Kandavas novadā, savukārt pašai iegūta pieredze pārtikas ražošanā. Pirmais izstrādātais produkts bija marinēti ķiploki.
Izpētīti un izgaršoti citi līdzīgi ražojumi un secināts, ka pašu marinētie ķiploki garšo citādi. Labāk.
“Tad gājām tālāk, meklējām jaunus veidus, kā no ķiploka dabūt visu iespējamo, un tā marinētajiem ķiplokiem piepulcējās jau citviet iepazītais ķiploku pulveris un pārslas, kā arī tirgū mazāk zināmi produkti, piemēram, ķiploku čipsi un granulas. Strādājam arī pie citiem produktiem, kādu Latvijas tirgū šobrīd nav,” tā Gunta.
Jautāta par ķiploku audzēšanas niansēm, viņa teic, ka šajā lietā jāievēro augu seka. Tātad, ja ir vēlme audzēt ķiplokus viena hektāra platībā, kopējai zemes platībai jābūt četrreiz lielākai, jo atkārtoti tajā pašā vietā ķiplokus vēlams stādīt ne agrāk kā pēc trim gadiem.
Jārēķinās arī, ka ķiploki prasīs daudz roku darba, savukārt dažādas tehnikas (stādītāji, novākšanas kombaini, ķiploku līnijas utt.) prasīs lielus ieguldījumus vai arī tehniskas prasmes citu veidu tehnikas pielāgošanai.
Ķiploki ir jānovāc salīdzinoši īsā laikā, lai iegūtu skaistu tirgus preci. Tāpat jārēķinās, ka ķiploku žāvēšanai nepieciešama vieta, kur labi cirkulē gaiss, bet tik un tā mitrā laikā var būt grūtības ar žāvēšanu. Alternatīva ir veikt ieguldījumus speciālas žāvētavas izveidei.
Mācās pārdot
Mājražošana ir viena lieta, bet pavisam cita – prasme savu produktu pārdot. Tādēļ Gunta līdzās praktiskajiem eksperimentiem jau laikus sāka meklēt mācību iespējas.
“Ļoti vērtīga pieredze bija pērnās mācības Jūrmalas biznesa inkubatorā. Latvijā patiesībā ir daudz dažādu atbalsta iespēju, taču par tām ir jāpacīnās un jāstrādā, lai tā tiktu dota, – piemēram, projekti, kuros var iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, prasa pūles un laika ieguldījumu, taču rezultāts ir tā vērts.
Pirmsinkubācijas ietvaros tika veikta tirgus izpēte, kā arī kopš idejas aizsākumiem tiek apspriestas produktu idejas ar atsaucīgākiem cilvēkiem. Tāpat ir idejas, ko izmēģināšanai ieteikuši klienti, un dažas no tām rezultējušās jaunos produktos. Ražošanu esam sākuši samērā nesen, tādēļ produkciju pagaidām iespējams iegādāties, sazinoties ar mums. Tomēr strādājam pie sava internetveikala, kā arī veidojam sadarbību ar citiem ražotājiem un veikaliem.”
Guntas biznesa ideja “Ķiploku pārstrāde” atzinīgi novērtēta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šogad rīkotajā konkursā “Laukiem būt”, kur iegūta otrā vieta un arī naudas prēmija. To plānots ieguldīt uzņēmumā, pērkot nepieciešamās iekārtas, kuras nebija iespēja iegādāties ar LEADER projekta atbalstu.
Jebkura uzņēmējdarbība prasa ieguldījumus, kas sākotnēji (un vēlāk paplašinoties) var būt pat ļoti lieli, tādēļ jebkurš atbalsts ir apsveicams, teic Gunta.
Viņa arī atzīst, ka dalība konkursā ļāva vēlreiz rūpīgi apsvērt biznesa plānus, paskatīties uz tiem no cita skatpunkta. Turklāt konkursa rīkotāji dalībniekiem sarūpējuši darbaudzinātājus, ar kuriem izrunāt dažādus sava produkta virzīšanas jautājumus.
“Jebkura šāda veida pieredze liek arī pašiem sev labi, īsi un skaidri noformulēt to, kas ir biznesa ideja. Tas nav vienkāršs uzdevums – īsā laikā izstāstīt būtiskāko par savu biznesu, turklāt ieinteresējot otru cilvēku, taču ir ļoti svarīgi spēt ietērpt sava biznesa esenci pāris teikumos. Līdzīgi arī “Laukiem būt” konkurss – ir jāraksta biznesa plāns, jāveido finanšu aprēķini un plūsma, jābūt skaidrai vīzijai par to, ko tu darīsi. Un finālā jāspēj pārliecināt žūrija, ka tava ideja ir prēmijas vērta.”
Ceļā uz eksportu
Ja viss veiksies labi, jaunieši plāno apgūt ne tikai Latvijas tirgu, bet arī virzīties uz eksportu, jo produktu derīguma termiņš tam ir ļoti pateicīgs. Bet līdz tam vēl daudz darāmā.
“Tuvākajā nākotnē pabeigsim LEADER projekta realizāciju, kas ir papildu atspēriens, lai pilnvērtīgi strādātu. Ir arī ļoti daudz un dažādi darbiņi, lai nodrošinātu ražošanu, nepieciešamo izejvielu un materiālu sagādi, produktu realizāciju un to piegādi klientiem, publiskā tēla veidošana utt. Tie ir simtiem mazi puzles gabaliņi, kas nemitīgi jāsaliek no jauna, lai viss noritētu raiti un bez liekas aizķeršanās.”
Aprīlī norisinās atlase inkubācijas programmai Jūrmalas biznesa inkubatorā, kurā piedalās arī Gunta ar savu ķiploku pārstrādes biznesa ideju. Konkurence gan ir sīva – pieci seši pretendenti uz vienu vietu. Izdošanās gadījumā būs iegūts papildu atbalsts biznesa attīstībai, bet arī neveiksmes gadījumā deguns netiks nokārts – pati ideja un produkts ir pārāk vērtīgs, lai tam atmestu ar roku. Arī ķiploki ir nepiekāpīgi cīņā par veselību…
