Preiļi – laba vieta, lai atveseļotos 0
Pagājušajā piektdienā Grāmatu svētku laikā Preiļu kultūras centrā notika “Latvijas Avīzes” organizēta diskusija “Veselības aprūpe – iespējas un problēmas”, kurā uz novada iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Saeimas deputāti Ilona Jurševska (ZZS) un Jānis Viļums (ZRP), kā arī Preiļu slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks.
Jāievieš “lauku koeficients”
“Latvija ir unikāla, bagāta valsts. Par valsts naudu sagatavo speciālistus farmācijas firmām, ārzemju klīnikām, bet nevienam neliek atstrādāt. Preiļos trūkst ķirurgu. Ķirurgs, kas normāli strādā, mēnesī var nopelnīt ap 600 – 700 latiem, nodrošinām viņu arī ar dzīvokli. Bet neviens nenāk. Katastrofāli trūkst anesteziologu, internistu… Jaunos ārstus neinteresē darbavieta, kas atrodas divsimt kilometru attālumā no Rīgas. Lielākā daļa ārstu Preiļu slimnīcā ir pirmspensijas vecumā. Pašam jaunākajam ir 45 gadi. Tas nav normāli,” savu satraukumu neslēpa slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks. Viņš uzskata, ka ārstu apmaksai Latvijā būtu jāievieš “lauku koeficients”, piemaksas, kas motivētu jaunos mediķus strādāt reģionu slimnīcās.
Saeimas deputāte Ilona Jurševska ir pārliecināta, ka situāciju varētu mainīt studiju kredītu dzēšana tiem medicīnas studentiem, kas pēc augstskolas beigšanas dodas strādāt uz laukiem:
“Kādreiz taču bija princips – valsts sniedz bezmaksas augstāko izglītību, tajā skaitā medicīnas darbiniekiem, kas strādā attālākās Latvijas vietās, piemēram, Līvāni un Preiļi. Vajadzētu dzēst studiju kredītus tiem studējošajiem, kas uz noteiktu laiku dodas strādāt savā profesijā tur, kur viņus norīko.”
Bet deputāts Jānis Viļums aicināja pašvaldībām izrādīt lielāku iniciatīvu jauno speciālistu piesaistē. Piemēram, Dagdas novada pašvaldība pati aktīvi meklē speciālistus, piedāvā viņiem darbu, tāpēc par jauno speciālistu trūkumu nesūdzas.
Slimnīca būs, tikai mazāka
Daudzus novada iedzīvotājus māc bažas par Preiļu slimnīcas turpmāko likteni. Vai tā tiks saglabāta?
“Mainās laiki un mainās arī slimnīca. Kādreiz Preiļu slimnīcā bija 195 gultas vietas un strādāja vairāk nekā 100 ārsti. Jāsaprot, ka tāda kā agrāk Preiļu slimnīca nebūs nekad, taču dienas stacionārs un poliklīnika paliks. Nešaubos, ka nākamgad vai aiznākamgad būs nauda arī rehabilitācijai. Tas nozīmē, ka pacienti ārstēsies Rīgā, Jēkabpilī vai Daugavpilī, bet atveseļosies Preiļos. Medicīniskā palīdzība Preiļos tiks nodrošināta,” solīja Jānis Anspoks, piebilstot, ka Preiļos nav tik daudz iedzīvotāju, lai uzturētu lielu slimnīcu. “Ja ierodas pacients ar nopietnu veselības problēmu, viņš jāoperē vairākiem ķirurgiem. Taču šādu pacientu nav tik daudz, lai ķirurgi būtu noslogoti visu dienu. Arī insulta slimnieku var izārstēt tikai lielajā slimnīcā, bet pie mums var ārstēt tikai sekas. Ja ir nopietna kaite, pacients jāārstē atbilstoša līmeņa slimnīcā.”
Pacienti nevar samaksāt
Latvijā ir ļoti liels pacienta līdzmaksājums par veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, par pacienta ārstēšanos slimnīcas terapijas nodaļā 20 – 30 latu dienā maksā valsts, bet 9,50 lati jāmaksā pacientam pašam. Ārstējoties 7 – 8 dienas, pacientam jāpiemaksā ap 80 latiem.
Preiļu slimnīcā nereti rodas situācija, kad pacienti nevar to samaksāt un slimnīcai ar viņiem jātiesājas. “Ko darīt tad, ja pacients nomirst, bet palicis slimnīcai parādā 300 latu? Domāju, ka šī nauda būtu jāsedz valstij vai – sliktākajā gadījumā – pašvaldībai,” uzskata Preiļu slimnīcas vadītājs.
“Pacientu līdzmaksājumi Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm patiešām ir augsti. Kādēļ? Mēs gribam uzturēt lielu skaitu slimnīcu un veselības aprūpes infrastruktūru, bet mums nav naudas. Otrkārt, šī infrastruktūra neļauj pacientu ārstēt pietiekami efektīvi, jo pakalpojumi ir izkaisīti. Vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcā Latvijā ir sešas, bet Dānijā – trīs dienas. Ja samazināsies slimnīcu skaits un tur pavadītais laiks, tad samazināsies arī pacientu iemaksas,” norādīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Kurš pirmais atnāk, to izmeklē
Preiļos tāpat kā citur uz ambulatorajiem pakalpojumiem ir rindas. Tās gan nav īpaši garas. Lai veiktu ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju, kas ir ļoti pieprasīti izmeklējumi, jāgaida apmēram mēnesis.
“Tagad ir tā, cik pacientus ārsts paspēj atsūtīt, tik izmeklējumu taisa. Izmeklē visus pēc kārtas, nevis izvērtējot, kuram pacientam veselības stāvoklis smagāks un kuram izmeklējums būtu visvairāk nepieciešams. Ja valsts finansējums izmeklējumu veikšanai tiktu piešķirts ārstiem, nevis firmām, kas šo pakalpojumus sniedz, tas tiktu izmantots racionālāk un rindas būtu mazākas,” uzskata J. Anspoks. Veselības ministrijā turpinās diskusija, vai atstāt ambulatorajiem izmeklējumiem paredzēto valsts naudu ārsta pārraudzībā vai saglabāt pašreizējo sistēmu.
Valsts finansējums uz vienu iedzīvotāju ambulatoro pakalpojumu sniegšanai sadalīts ļoti nevienmērīgi. Salīdzinājumā ar rīdzinieku vienam Latgales reģiona iedzīvotājam atvēlēts piecas reizes mazāk līdzekļu. Vai Veselības ministrija plāno novērst šo netaisnību?
“Pirmkārt, liela problēma ir speciālistu trūkums. Otrkārt, līgumi tiek slēgti, balstoties uz vēsturiskiem datiem par iepriekšējā periodā sniegto pakalpojuma apjomu. Treškārt, novados, kur ir slimnīcas, tiek sniegts daudz vairāk ambulatoro pakalpojumu, kas rada vēl krasākas atšķirības. Tāpēc ministrija šobrīd mēģina izlīdzināt šīs atšķirības, lai starpība nebūtu lielāka par 35%.
Tas ir, lai 65% no līdzekļiem visos novados būtu vienādi, bet 35 – atšķirīgi, taču, ņemot vērā reālo ārstu un ārstniecības iestāžu skaitu, tas nav viegli,” paskaidroja Rinalds Muciņš.
Rehabilitācijas punkti lauciniekiem
Vai medicīniskā rehabilitācija laukos vispār ir paredzēta? Varbūt rehabilitācijas punkti laukos varētu kļūt par uzņēmējdarbības veidu?
“No 2009. gada ir ieviests jauns veselības aprūpes pakalpojums – mājas aprūpe, kuru plānojam attīstīt arī turpmāk. Tas nozīmē, ka necelsim ārstniecības iestādes tuvāk iedzīvotājiem, bet paši vairāk brauksim pie pacientiem un viņiem palīdzēsim. Arī medicīnisko rehabilitāciju tuvināsim iedzīvotājiem, iekļaujot fizioterapeitus mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju komandā,” solīja Rinalds Muciņš.
Preiļu slimnīcas vadītājs Anspoks gan šaubījās, vai šie solījumi būs īstenojami. “Ja teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu rehabilitācijas pakalpojumus veic mājās, tie kļūst dārgi. Fizioterapeitu pietiek, bet kvotu nepietiek. Piemēram, Preiļos vienu fizioterapeitu finansē pašvaldība. Būtu izdevīgāk, ja valsts pacientiem apmaksātu slimnīcas viesnīcas izdevumus, lai speciālists sniegtu viņam rehabilitācijas pakalpojumus dienas stacionārā,” viņš ierosināja.
