Brīvā tirdzniecība 2
Mūsdienās starp valstīm notiek aktīva tirdzniecība. Piemēram, Šveicē saražoto pienu nopērk Vācijas uzņēmums, kas izgatavo siera masu, to savukārt iepērk cits Šveices uzņēmums, kas gatavo siera bumbas pikantā marinādē. Pēc tam to tirgo Latvijā un citās valstīs. Tas viss ir loģistika, brīvā tirdzniecība, vēlme saražot lētāk un gūt lielāku peļņu. Kas maksā par šurpu turpu vadāšanu? Protams, galapatērētājs. Kamēr daudzas preces un produkti nonāk veikalu plauktos, tie iziet garu jo garu ceļu un, iespējams, pabijuši daudzos uzņēmumos, stāvējuši dažādās noliktavās un pārvadāti tūkstošiem kilometru. Izsekot šim procesam ir grūti.
Par konkrēto preci, cukuru, komentāru sniedza “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite: – Mūsu privātās preču zīmes cukuram nav norādīta izcelsmes valsts, jo tā mainās atkarībā no sezonas (laika apstākļu ietekmes uz ražu) un daudzuma, ko katra rūpnīca spēj garantēt ar atbilstīgu kvalitāti. Cukuram ir noteiktas striktas kvalitātes prasības, un neatkarīgi no izcelsmes valsts produktam tām jāatbilst, lai klientam nodrošinātu nemainīgu cukura kvalitāti un īpašības. Visas iespējamās izcelsmes valstis ir Eiropas Savienībā, kas arī norādīts uz iepakojuma, un pircēji netiek maldināti. Klienti, vēršoties pie mums, vienmēr var precizēt konkrētās partijas izcelsmes valsti.
Kā mūs ir informējis cukura ražotājs, pēc iepazīšanās ar 2015. gada februāra Eiropas Komisijas ziņojumu par izcelsmes valsts marķēšanas obligātajiem nosacījumiem, līdz 2020. gadam tie būs noteikti dažādiem produktiem, arī cukuram. Līdz brīdim, kamēr šis regulējums nav pieņemts, ražotāji izcelsmes valsti norāda brīvprātīgi un informāciju sniedz pēc klienta pieprasījuma.
Konkrētajā gadījumā cukurs Virtuosso pēc “Rimi” pasūtījuma ir ražots no cukurbietēm, kas audzētas Lietuvā, Ķedaiņu apvidū, un šīs valsts rūpnīcā pārstrādātas cukurā.
